EK tieslietu komisārs Didjē Reinderss: “Galīgais mērķis ir panākt, lai agresors par to samaksā” 29
Māra Libeka, Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Piektdien, 10. februārī, Latvijā bija tāda kā tieslietu diena. Todien Rīgā, viens ar otru nesaskaņojuši, bija gan Eiropas Savienības Tiesas delegācija ar tiesnesi Inetu Ziemeli priekšgalā, gan Eiropas Komisijas tieslietu komisārs beļģis Didjē Reinderss. Komisāru iztaujāja arī “Latvijas Avīze”.
Jūs tiekaties ar Latvijas tieslietu ministru, Saeimas deputātiem un Valsts prezidentu. Kāds ir šo tikšanos mērķis?
D. Reinderss: Šodien divas galvenās tēmas. Pirmā: tiesu vara. Kopš 2020. gada mēs publicējam ziņojumus par tiesiskumu. Kārtējais izdevums ar rekomendācijām dalībvalstīm tika publicēts pagājušā gada jūlijā. Mēs cenšamies visā Eiropas Savienībā nostiprināt tiesiskuma kultūru, un šajās rekomendācijās galvenie ieteikumi ir pavisam vienkārši – ir tikai jāturpina uzlabot situāciju.
Otra tēma ir Ukraina un Krievijas agresija Ukrainā. Kopumā ar Eiropas Komisiju mēs strādājam pie militārā atbalsta, finansiālā atbalsta bēgļu uzņemšanai. Manā komisāra atbildībā ir reakcija uz starptautiskajiem noziegumiem, kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci. Galīgais mērķis ir panākt, lai agresors par to samaksā.
EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena Kijivā paziņoja, ka Hāgā tiks izveidots Starptautiskais centrs, lai izmeklētu Krievijas agresiju Ukrainā. Ko darīs šis centrs, un kura tiesa spriedīs par Krievijas kara noziegumiem?
Kopš pagājušā gada marta mēs strādājam pie tā. 14 dalībvalstis organizē savu izmeklēšanu, pie atbildības saukt gatava arī Starptautiskā krimināltiesa (SKT). Turpmākajos mēnešos pieredzēsiet dažus mēģinājumus. Organizēta laba koordinācija – tagad mums ir kopīgas izmeklēšanas grupas vai prokuroru grupa no sešām dalībvalstīm un Ukrainas. Pirmo reizi SKT ir daļa no izmeklēšanas grupas.
Mēs savukārt esam paplašinājuši “Eurojust” kompetenci no tiesiskas sadarbības uz pierādījumu uzglabāšanu un apmaiņu ar tiem starp visiem prokuroriem. Taču ir problēma – SKT nevar organizēt izmeklēšanas procesu, jo Krievija neietilpst Starptautiskajā krimināltiesā. Ja mēs gribam piešķirt kompetenci SKT, mums ir jāiet uz ANO Drošības padomi, bet tā šādu lēmumu nespēs pieņemt, jo Krievijai ir veto tiesības.
Ko mēs tagad mēģinām darīt? Mēs esam spēruši pirmo soli – ir prokuratūras birojs.
Tas nozīmē, ka tagad apvienotajā izmeklēšanas komandā kopā ar sešām dalībvalstīm un Ukrainu, un SKT ir iespējams savākt pierādījumus par Krievijas agresiju un glabāt šos pierādījumus Eiropā. Tagad mēs esam noslēdzošajās diskusijās, lai grozītu vienošanos starp dalībvalstīm (ieskaitot Latviju) marta sākumā. Centrs pilnībā darbosies jūlija sākumā. Mums ir jāpiesaista vēl vairāk prokuroru no Ukrainas.
Tagad notiek diskusijas par to, kādas kriminālizmeklēšanas jurisdikcijas ir iespējams veidot, par to mums ir diskusijas ANO. Mans pirmais mērķis ir saglabāt 27 dalībvalstu vienotību un doties uz ANO Ģenerālo asambleju ar vienotu nostāju, kas nāk no Eiropas. Mums ir vajadzīgs ļoti liels starptautisks atbalsts šādas iestādes izveidei.
Vai jūs Kijivu apmeklējāt pirmo reizi?
Es biju Ukrainā arī oktobrī, bet tad man kopā ar Ukrainas ģenerāladvokātu nācās doties uz patvertni. Tikšanās notika pirmdienā tieši pēc sestdienas uzbrukuma Kerčas tiltam. Kā Krievijas atbilde sekoja raķešu un dronu triecieni Kijivai un daudzām citām pilsētām.
Šoreiz bija klusāk, un es biju kopā ar 15 komisāriem un Ukrainas valdību. Nākamnedēļ es Briselē atkal sagaidīšu Ukrainas ģenerālprokuroru, kurš pievienosies darba grupai, kurā spriedīsim par oligarhu un juridisko personu aktīvu iesaldēšanu.
Kad lasām ziņas par Krievijas agresiju Ukrainā, mēs dzirdam par uzbrukumiem civilajai infrastruktūrai, par civilajiem upuriem. Tos uzskata par kara noziegumiem. Vai pats karš un starptautisko līgumu pārkāpumi nav noziegums, par ko ir jātiesā?
Procesu esam sākuši kopš pagājušā gada marta. Tagad tas ir valstu prokuroru vai Starptautiskās krimināltiesas prokurora rokās. Mums jau ir bijuši tiesas procesi par kara noziegumiem. Mēs esam uzsākuši 14 dalībvalstu izmeklēšanu par kara noziegumiem Ukrainā, un SKT darīs to pašu.
Mēs cenšamies nodrošināt visus instrumentus, lai varētu uzsākt kriminālvajāšanu.
Jūs jautājāt par dažiem tiesāšanas ierobežojumiem. Tas, kas ir jādara mums – ir jāievāc informācija ne tikai par kara noziegumiem, bet arī par agresijas nodarītajiem postījumiem. Par tiem mēs esam sākuši veidot reģistru, līdz ar to mēs zināsim, cik naudas nepieciešams, lai pieprasītu kompensāciju.
Mums būs divi mehānismi: viens, kas apkopos visus kara noziegumus, ko veikuši karavīri un komandieri, lai noteiktu viņu atbildību, un, no otras puses, finanšu kompensācijas cilvēkiem, kas ir cietuši zaudējumus. Mēs mēģinām nodrošināties, lai Krievija par to samaksātu – tāpēc mēs uzsākām aktīvu iesaldēšanu un Krievijas Centrālās bankas rezervju imobilizāciju.
Komisija ir ierosinājusi noteikt kriminālatbildību par ES sankciju pārkāpšanu. Tagad mēs novērojam sankciju režīma apiešanu. Kā jūs ierosināt rīkoties pret to?
Pagājušā gada maijā ierosinājām paplašināt tā saukto eironoziegumu sarakstu. Kā zināms, ES līgumā ir fiksēts noziegumu saraksts, ko uzskata par noziegumiem Eiropas līmenī: terorisms, narkotiku tirdzniecība, cilvēku tirdzniecība. Mēs ierosinājām tiem pievienot arī sankciju apiešanu. Novembra beigās tika panākta galīgā vienošanās Eiropadomē, pēc tam – Eiropas Parlamentā.
Vadoties no tās, esam ierosinājuši priekšlikumu šai direktīvai, lai minētajā sarakstā ieviestu šādu jaunu noziedzīgu nodarījumu. Tad būs iespējams pāriet no aktīvu iesaldēšanas uz to pārņemšanu un konfiskāciju. Tad varēs sūtīt naudu atpakaļ uz Ukrainu un maksāt kompensācijas.
Bet vai tas nebūs ļoti garš un ilgs ceļš?
Jā, bet mēs mēģinām strādāt, pilnībā ievērojot tiesiskumu. Vēlreiz par šo piemēru: mēs iesniedzām savu priekšlikumu pagājušā gada maijā, bet padomei un parlamentam tā apspriešana prasīja laiku līdz novembra beigām. Tagad es lūdzu padomi paātrināt šīs direktīvas apstiprināšanu. Ja mēs gribam vērsties tiesā, mums ir vajadzīgs juridiskais pamats. Tagad Eiropā var iesaldēt 21 miljardu 300 miljonu eiro aktīvu. Šeit, Latvijā, tas ir…
… virs 27 miljoniem…
Jā. Un mēs esam arī aizturējuši Krievijas Centrālās bankas rezervi ne tikai ES, bet arī G7 valstīs. Tas ir vairāk nekā 300 miljardi eiro. Pagaidām ir iespējams iesaldēt aktīvus un neļaut Krievijas Centrālajai bankai izmantot rezerves. Ir iespēja iet vēl tālāk un izmantot šādu bezprecedenta naudas summu Ukrainas atjaunošanai un kompensācijām. Mums ir divi mērķi: saukt pie atbildības noziegumu veicējus un panākt, lai Krievija samaksā par atjaunošanu un kompensācijas.
Pārejot pie cita temata – vai jūsu skatījumā Latvijā ar tiesiskumu viss ir kārtībā?
Protams. Bet ir iespējams uzlabot pretkorupcijas pasākumu plānu, kā arī pilnveidot Augstākās tiesas iecelšanas kārtību. Bet kopumā tas mums nesagādā īstas raizes.
Janvārī Eiropas Komisija saņēma un reģistrēja Eiropas pilsoņu iniciatīvu “4. pants: Izbeigt spīdzināšanu un necilvēcīgu izturēšanos uz Eiropas robežām”. Iniciatīvā aicināts izveidot sistēmu, kas aizliegtu vardarbību un necilvēcīgu un pazemojošu attieksmi pie ES ārējām robežām. Vai tas attiecas uz migrantu atturēšanu pie ES robežas ar Baltkrieviju? Kāda ir jūsu pozīcija situācijā, kad valsts robežas nelikumīga šķērsošana ir pretrunā ar cilvēktiesībām?
Jā, Eiropas Parlamentā ir daudz diskusiju, arī ar maniem kolēģiem. Protams, ir iespējams pilnībā kontrolēt Eiropas Savienības ārējās robežas, bet ievērojot cilvēktiesības. Kad mēs runājām par necilvēcīgu attieksmi pie jūsu robežām, mēs vienmēr esam lūguši piekļuvi robežai, lai redzētu, kas notiek, kā to esam darījuši Polijā. Pie robežas Baltkrievija izmantoja migrantus, lai izdarītu spiedienu uz ES. Mēs mēģinām uzlabot tehnoloģijas un “Frontex” izmantotās metodes, bet valsts robežas sargāšana ir attiecīgās valsts kompetence.
Runājot par pārkāpumiem tiesiskuma jomā, kuras valstis jums visvairāk sagādā raizes?
EK ziņojumā par tiesiskumu norādīts uz sistēmiskām problēmām divās dalībvalstīs. Ungārijas un Polijas gadījumā bija jāizmanto visi rīki, ar to saprotot pārkāpuma procedūru, ko Eiropas Komisija ierosināja pret Poliju, un Eiropas Parlamenta lēmumu par Ungāriju.
Polija tagad mēģina uzlabot situāciju. Taču tas nav tikai tiesiskuma ziņojuma ieteikumu dēļ. Tas ir arī tāpēc, ka mēs izmantojam atveseļošanas plāna finansiālo spiedienu. Komisija ir apstiprinājusi Polijas atveseļošanas plānu pagājušā gada jūnijā, bet mēs neko nemaksājām un negribam neko maksāt bez reālām pārmaiņām tieslietu sistēmā.
Decembrī komisija ierosināja un padome nolēma nepiešķirt Ungārijai finansējumu 6,3 miljardu eiro apmērā. Līdzīgi pasākumi tiek plānoti pret Poliju – ieturēt finansējumu 75 miljardu eiro apmērā. Acīmredzot iepriekšējie pūliņi ir izgāzušies, ja plānots tāds sods?
Šobrīd izmantojam arī jaunu mehānismu, kas veido saikni starp tiesiskumu un dažādu politiku finansēšanu no ES fondiem. Tāpēc mēs esam lūguši padomei, un tika nolemts apturēt daļu finansējuma Ungārijai. Tas apturēts līdz dažu reformu pieņemšanai cīņā pret korupciju. Kopumā nepieciešams īstenot vairāk nekā 20 pasākumus. Tajā skaitā par plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, kā arī par akadēmiskajām brīvībām. Mūsu spiediens ir ļoti liels.
Polijā nesen nolēma, ka jāpieņem jauns likums par tiesu varas neatkarību.
Protams, ka mēs vērtēsim teksta galīgo versiju, tāpat kā vērtēsim tā ieviešanu. Ja atceraties, Polijā pēc disciplinārlietām dažiem tiesnešiem mēs vērsāmies ES Tiesā, kas nolēma apturēt atstādināšanas procesu. Polija nevēlējās īstenot ES Tiesas lēmumu. 2021. gada oktobrī Polijai tika piespriests naudas sods miljons eiro dienā par to, ka nav izpildīts ES Tiesas lēmums. Līdz šim brīdim Polijai soda naudā jau jāmaksā vairāk nekā 400 miljoni eiro.
