Nozieguma anatomija Valmieras teātrī 0
Jauno režisoru Jāni Znotiņu saista spriedzes teātris” – šajā žanrā tapusi arī viņa iestudētā izrāde “Virve”, kas pirmoreiz Valmieras teātra Apaļajā zālē skatāma jau šovakar, 28. martā. Par iedvesmas avotu kļuvis trillera meistara Alfrēda Hičkoka tāda paša nosaukuma meistardarbs kino, taču jaunā izrāde tapusi pēc stāsta oriģināla – angļu dramaturga Patrika Hamiltona lugas.
Jānis Znotiņš (28) šobrīd ir Latvijas Kultūras akadēmijas 4. kursa režijas students. Jaunajam režisoram šis ir pēdējais gads profesora Mihaila Gruzdova un docentes Indras Rogas vadītajā režisoru kursā. Lai arī luga “Virve” ir viņa diplomdarbs, J. Znotiņa vārds publikai nav svešs ne tikai tādēļ, ka ar teātri saistīta viņa ģimene (režisora brālis ir Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš). Jau pērn J. Znotiņš kopā ar kursa biedru Reini Suhanovu Valmieras teātra Mazajā zālē iestudēja Anšlava Eglīša “Bezkaunīgos večus” – izrāde kļuvusi par vienu no visvairāk apmeklētajām izrādēm Valmierā. Studiju laikā J. Znotiņš bijis Regnāra Vaivara asistents Nacionālā teātra skandalozās izrādes “Čīkstošais klusums” iestudējumā, veidojis vairākus studentu darbus, piedaloties arī jauno režisoru festivālā “Patriarha rudens”.
Šajā reizē diplomdarbu, kas top kopā ar Valmieras teātra aktieriem, austriešu scenogrāfu Rūdolfu Bekiču un kostīmu mākslinieci Rūtu Kuplo, režisors iecerējis kā psiholoģisku un intelektuālu detektīvstāstu, kas norisinās pēc tam, kad ļaunums jau noticis. P. Hamiltona lugas pamatā ir reāls noziegums, ko pagājušā gadsimta 20. gados Amerikā paveica divi par brīnumbērniem uzskatīti koledžas studenti. Pēc kaimiņu meitenes nogalināšanas Ričards (Mārtiņš Meiers) un Nātans (Ingus Kniploks) Ziemassvētku vakarā ir sarīkojuši “ballīti”, uzaicinot uz to gan upura tēvu (Juris Laviņš), gan savu koledžas pasniedzēju un autoritāti, dzejnieku Rūpertu Kadellu (Imants Strads).
Lugu Jānis “atklājis”, skatoties sava iemīļotā režisora Alfrēda Hičkoka filmu. Īpatnējā “Virve”, kurā visa darbība norit vienā vienīgā telpā, šķitusi teātrim ļoti piemērota. J. Znotiņš atklāj – pēc “Bezkaunīgo veču” iestudējuma Valmieras teātris piedāvāja lielisku iespēju iestudēt darbu pēc režisora izvēles.
“Tāda iespēja negadās bieži,” priecājas jaunais režisors. “Sapratu, ka lugā ir tieši tas, kas man vajadzīgs, – spriedze, kas izrādi padara par interesantu piedzīvojumu skatītājam. Lugas galvenais notikums – noziegums – norisinās jau pašā sākumā, bet lugas gaitā spriedze tikai saasinās.”
Izrādes aktualitāti pastiprina fakts, ka stāsts balstīts patiesos notikumos. J. Znotiņš ir pārliecināts – lai arī notikums risinājies gandrīz pirms 100 gadiem, šādi gadījumi sastopami arī šodien – iemesls, kādēļ izlemts baisos notikumus pārnest mūsdienās. “Tomēr mēģināju izvairīties no klišejām, piemēram – nogalināja, jo bagāti, izlutināti. Man svarīgākais, lai skatītājam būtu līdzpārdzīvojums, tomēr versiju par to, kādēļ tā noticis, vēlos atstāt viņu ziņā,” teic režisors.
Tomēr ballīte, kas abiem slepkavām sākumā šķiet “nāvīgi pievilcīgs” pasākums, izvēršas gluži negaidīti, un ļaunums nepaliek nesodīts. Izrāde detektīva čaulā iekļaujas psiholoģisks pētījums, kurā svarīga ir slepkavības sakņu atklāšana, vardarbības motīvu izpēte. Režisors uzdod jautājumu par to, cik lielā mērā cilvēks spēj atbildēt par saviem nodarījumiem. Izrādes krustpunkts, uzsver J. Znotiņš, ir prāta konstrukciju un sirdsapziņas sadursme.
“Lai arī lugas fabula ir it kā vienkārša – Hičkoks taču arī filmēja it kā trešās šķiras filmiņas –, stāsts tomēr aizved negaidītos dziļumos, kur varam saskatīt arī Dostojevska “Nozieguma un soda” motīvus,” spriež režisors. “Domāju, izrādi var skatīties jebkurš cilvēks, kam patīk teātris. Tā būs gan izklaide, gan viela pārdomām.”
VARBŪT NODER Režisors – Jānis Znotiņš. Scenogrāfs – Rūdolfs Bekičs. Kostīmu māksliniece – Rūta Kuplā. Kustību konsultante – Linda Mīļā. Lomās: Mārtiņš Meiers, Ingus Kniploks, Imants Strads, Ilze Lieckalniņa, Rihards Jakovels, Skaidrīte Putniņa, Juris Laviņš. |
