Noziedznieki šobrīd izmanto divas shēmas, kā izkrāpt naudu no Latvijas iedzīvotājiem. Kādas? 33
Pašlaik Latvijā aktivizējušies divi krāpniecības veidi, kas vērsti uz lietotāju interešu aizskaršanu. Tie ir gadījumi, kad persona uzdodas par kādas iestādes darbinieku un aicina izpaust personas datus un situācijas, kad lietotājs saņem īsu neatbildētu zvanu, kura nolūks ir panākt, lai lietotājs atzvana, portālu LA.LV informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāve Baiba Jakobsone.
“Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir aktīvi iesaistījusies vairākās Eiropas iestāžu darba grupās, kur sadarbībā ar citu valstu regulatoriem pašlaik izskatām dažādus krāpniecības apkarošanas risinājumus un to iespējamo ietekmi uz operatoriem, lietotājiem. Mūsu kopīgais mērķis ir rast vienotu risinājumu, ko ieviest visās Eiropas Savienības valstīs,” stāsta SPRK pārstāvis Aleksandrs Čerņakovs – Neimarks.
Šobrīd aktualizējušies divi krāpniecības veidi, kas skar lietotāju intereses:
Atzvans (Wangiri) – galalietotājs saņem īsu izsaukumu uz savu telefona numuru no nepazīstama numura, uz kuru nav iespējams atbildēt īsā izsaukuma dēļ.
Zvanītāja nolūks šajā gadījumā ir zvana saņēmējam likt atzvanīt. Lielākoties šajos gadījumos tie ir ārvalstu numuri.
Lietotājs saņem zvanu no nepazīstama numura, kas ir līdzīgs Latvijas iestādes, bankas vai citas organizācijas numuram vai numurs ir identisks iestādes numuram.
Persona, kura uzdodas par iestādes darbinieku, mēģina sarunas laikā iegūt lietotāja privātos datus, piemēram, bankas kartes vai internetbankas datus.
Lielākoties īsi neatbildēti izsaukumi (Wangiri) tiek saņemti no Seišelu salām, Kubas un citām ekskotiskām valstīm. Ja lietotājs šajā gadījumā atzvana, maksa par šādu izsaukumu atbilstoši lietotāja izvēlētam tarifu plānām var būt nesamērīgi augsta. Piemēram, no Latvijas un Kubu veikts izsaukums lietotājam var izmaksāt 0,99 eiro par izsaukumu minūti vai pat vairāk atkarībā no tā, kāds ir lietotāja izvēlētais tarifu plāns.
Kā pasargāt sevi no krāpnieciskiem gadījumiem?
Neatzvanīt uz neatbildētiem zvaniem no ārvalstīm, ja vien lietotājs šādu zvanu negaida no radiniekiem, kolēģiem u.c.
Neizpaust savus privātos datus trešajām personām. SPRK vērš uzmanību, ka minētajos gadījumos, kad persona uzdodas par kādas Latvijas iestādes darbinieku, vairumā gadījumos šī persona var nezināt latviešu valodu vai arī persona nepieļauj iespēju lietotājam atzvanīt sev ērtā laikā.
SPRK aicina šādu sarunu laikā pievērst uzmanību šīm niansēm, kas varētu norādīt uz zvanu krāpnieciskos nolūkos.
Ziņot par aizdomīgiem gadījumiem savam sakaru operatoram. Operators, identificējot šādus gadījumus, varēs atbilstoši rīkoties, piemēram, bloķēt ienākošo zvanu plūsmu.
SPRK atgādina, ka zvanam, kas saņemts no Latvijas, valsts kods būs “+371”, ko var redzēt mobilā telefona ekrānos. Ar Latvijas nacionālo telefonu numura veidiem un formātiem var iepazīties Nacionālā numerācijas plānā.
Numuru veidi var būt dažādi, piemēram, Latvijā mobilie numuri vienmēr būs astoņu ciparu gari un sāksies ar ciparu “2”, bet fiksētie numuri – ar ciparu “6”.
Savukārt par to, kāda maksa tiks piemērota zvana izsaukumam, lietotājs var uzzināt pie sava pakalpojuma sniedzēja.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir institucionāli un funkcionāli neatkarīgs, pilntiesīgs, autonoms publisko tiesību subjekts, kas realizē sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības nozarēs saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un regulējamo nozaru normatīvajiem aktiem.
SPRK patstāvīgi pilda tam ar likumu nodotās funkcijas un savas kompetences ietvaros patstāvīgi pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, kas ir saistoši konkrētiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem.
Prētiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem.
