Ģenerālprokurora amatam atkārtoti virza Ēriku Kalnmeieru 3
Vakar ģenerālprokurora padome rosināja Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču ģenerālprokurora amatam otram termiņam virzīt līdzšinējo ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru.
Pirms šā lēmuma ģenerālprokurors Ē. Kalnmeiers kolēģus prokurorus un valsts augstākās amatpersonas stundas garumā iepazīstināja ar pārskatu par prokuratūras darbu 2014. gadā. Amatpersona bija labā garastāvoklī, piemēram, tīšu slepkavību līkni salīdzinot ar Gaismas pils siluetu, proti, slepkavību skaits kopš virsotnes 2003. gadā (429) uzrāda tendenci samazināties, 2013. gadā sasniedzot zemāko līmeni (75). Tiesa, 2014. gadā slepkavību ir par desmit vairāk, bet tas, pēc ģenerālprokurora vārdiem, neesot nekas satraucošs.
Kopējais noziedzīgu nodarījumu skaits Latvijā pieaudzis par 1,9% no 47 561 pirms diviem gadiem līdz 48 477 pērn. Tā kā iepriekšējos gados, kas bija ekonomiskās krīzes gadi, bija lejupslīde noziedzības jomā (kaut gan tika prognozēts pretējais), šāda noziegumu samazināšanās tendence nevarot būt bezgalīga, tāpēc galvenais tuvākajos gados esot šo ciparu noturēt.
Visos reģionos noziedzība samazinājusies, izņemot Rīgu un Pierīgu. Māzāk noziegumu reģistrēts tādās republikas nozīmes pilsētās kā, piemēram, Valmiera un Jēkabpils, bet pieaugums ir līdz šim par drošības oāzi uzskatītajā Ventspilī – no 783 noziedzīgiem nodarījumiem aizpērn līdz 952 pērn. To Ē. Kalnmeiers skaidro ar Valsts policijas Ventspils iecirkņa vadības maiņu, kas aktīvi ķērusies pie darba. Ģenerālprokurors toties nespēja izskaidrot, kāpēc par 47% gada laikā pieaudzis noziedzīgu nodarījumu skaits (no 847 līdz 1244) Jūrmalā, – katrā ziņā Kalnmeiers kā Jūrmalas iedzīvotājs nejūtoties par 47% nedrošāk kā pirms gada.
Attiecībā uz statistiku par konkrēta smaguma noziegumiem sarežģīti runāt, jo 2013. gadā krietni pamainījās Krimināllikuma noziegumu definējumi. Priecē, ka kopš 2011. gada Latvijā reģistrē mazāk noziedzīgu nodarījumu uz 100 000 iedzīvotājiem (2014. gadā – 2430) nekā Lietuvā (2842) un Igaunijā (2880).
Latvijā 2014. gadā ievērojami audzis krāpšanas gadījumu skaits lielos apmēros, toties samazinājušās piesavināšanās lietas. Arvien sarežģītākas un rūpīgāk izstrādātas kļūstot noziedzīgu līdzekļu legalizācijas shēmas – vienā no tādām konstatēti pat 660 (!) dalībnieku. Pieaug arī kriminālprocesu skaits, kurus ierosina par izvarošanu.
Paraugu daudzām Eiropas valstīm Latvija varot rādīt psihoaktīvo vielu apkarošanā: pateicoties Saeimai, tā saucamās legālās narkotikas mūsu valstī vairs legāli nevarot nopirkt.
Ģenerālprokurors secina, ka joprojām pieklibo policijas izmeklētāju darbu kvalitāte: reģionos vietām prokurori spēj uzraudzīt pat pilnīgi visus kriminālprocesus, bet Rīgā tas fiziski neesot iespējams. Visvairāk izjūtams tādu izmeklētāju trūkums, kas spējīgi strādāt ar sarežģītiem finanšu noziegumiem, tostarp Valsts kontroles atklātiem, kas nav vienkārši naudas izņemšana no kases.
Ē. Kalnmeiers uzsvēra, ka prokuroru darba rādītājs ir zemais attaisnotais tiesai nodotu personu skaits: 10 545 jeb 0,76%, kas arī Eiropas mērogā esot labs procents. Pēdējos gados zemāks bijis tikai 2008. gadā – 0,62%.
Ar smaidu ģenerālprokurors norādīja, ka prokurora darbs arvien vairāk kļūstot par sieviešu darbu (61,5%), bet vadība tomēr piederot vīriešiem (virsprokuroru vīriešu ir 62,3%).
Viedoklis
Par daudz sieviešu?
Valsts prezidents Andris Bērziņš, vakar uzrunājot klātesošos prokuratūras gada pārskata sanāksmē, citstarp norādīja uz ļoti lielo sieviešu tiesnešu skaitu. A. Bērziņš: “Visu cieņu sieviešu aktīvai dalībai jebkurā dzīves sfērā, bet tomēr šī un arī tiesnešu sfēra skaidri prasa abu dzimumu aktīvu iesaisti. Šī situācija (lai cik aktīvi un intensīvi Tieslietu ministrija izvirzītu jaunos tiesnešus) ir pilnīga nepieņemama. Es domāju, ka no izvirzītajiem tiesnešu kandidātiem tikai apmēram 10% ir vīriešu (tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs no zāles: “Vairāk!”). Vairāk jau, ja? Bet tik un tā šī situācija arī šeit, zālē ir redzama… Acīmredzot, Saeimas deputātiem tomēr būtu jēga padomāt, kā šo situāciju ilgtermiņā varētu piekoriģēt. Nevar atbildēt tikai to vienkāršāko variantu – ka tas ir tikai finansējuma vai algu jautājums. Tas nav tā. Es gribētu apgalvot, ka tas ir ļoti nopietni.”
