Noziedzības līmenis Latvijā mazliet kāpis, bet kopumā – situācija mierīga 37
Latvijā šogad noziedzības līmenis ir nedaudz paaugstinājies, bet smago noziegumu skaitam nav tendences palielināties un kopumā situācija uzskatāma par mierīgu, pastāstīja Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšniekam Andis Rinkevics.
Sākot ar 2018.gadu, noziedzības līmenis katru gadu samazinājies, taču šogad Latvijā tāpat kā citās valstīs noziedzības līmenis nedaudz paaugstinājies. Šādām svārstībām iemesls varētu varētu būt Covid-19 pandēmija un tās laikā noteiktie ierobežojumi. Atceļot ierobežojumus, sabiedrība atgriezās ikdienas ritmā un attiecīgi nedaudz palielinājās noziedzība, piemēram, noziegumi pret īpašumu.
“Šādas svārstības ir uzskatāmas par saprotamu dinamiku,” uzsvēra Rinkevics.
Pandēmijas laikā pastāvēja būtiska robežas kontrole, līdz ar to organizētās noziedzības veicējiem, piemēram, automašīnu zagļiem preces bija daudz sarežģītāk nogādāt ārpus valsts. Tagad šādi ierobežojumi nepastāv, norādīja Rinkevics.
Kā piemēru viņš minēja degvielas zādzības, kad noziedznieki apzog ne tikai degvielas cisternas, bet arī uzpildās degvielas uzpildes stacijās nesamaksājot. Nereti šādos noziegumos zagļi izmanto automašīnas ar zagtām numurzīmēm. Šādu degvielas zādzību palielināšanās iemesls pamatā esot degvielas cenu svārstības.
Prakse liecina, ka tumšajos gadalaikos var nedaudz pieaugt tā dēvētā ielu noziedzība, proti, laupīšanas. Tāpat var pieaugt zādzības no transportlīdzekļiem,
tostarp, automašīnu lukturu zādzības. Piemēram, vidēji mēnesī reģistrētas 48 zādzības no automašīnas salona, kā arī ap 30 laupīšanas. Šogad desmit mēnešos reģistrētas 248 laupīšanas, bet pērn šādā laika periodā – 218. Pārsvarā tiek piedraudēts ar šaujamierocim un nazim līdzīgu priekšmetu un visbiežāk cietušie ir personas reibumā.
Policija prognozē, ka tuvākajā laikā arī varētu pieaugt zādzības no mājokļiem.
Sākoties pandēmijai, pieauga krāpšanas gadījumu skaits, un krāpšanas aktualitāte ir saglabājusies arī šogad. “Joprojām aktuālas ir preču pirkšanas-pārdošanas krāpšanas, investīciju krāpšanas, telefonzvanu vai e-pastu krāpšanas, kad noziedznieki, izliekoties par dažādu valsts iestāžu pārstāvjiem, izmāna no iedzīvotājiem naudu,” uzsvēra Rinkevics.
Vienlaikus policijas pārstāvis mierināja, ka smagiem noziegumiem, tostarp, vardarbīgiem nodarījumiem, nav tendences palielināties.
Vardarbība ģimenē pieauga tieši pandēmijas laikā, kad ļaudis ierobežojumu dēļ vairāk uzturējās dzīvesvietās, un tas ietekmēja savstarpējās attiecības.
