Ilmārs Latkovskis: Nožēlojamais nozīmīšu likums 5
Tagad, iespējams, darbs pie likumprojekta vainagosies ar panākumiem. Otrā pasaules kara dalībnieki pēc rūpīgas pārbaudes tiks atalgoti ar… nozīmītēm.
LASI ZIŅU: Vienojas par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu
Vīri, uz kuriem likums attiektos, tagad ir vismaz 90 gadus veci. Būtu labāk klusēt un cilvēkus vairs nekacināt ar likumprojektu, kas nemitīgi iestrēgst. Bet, ja likums tiek taisīts par nožēlojamu vanckaru, tad nu klusēt nevar. Pirms pieciem gadiem likumprojekts tēmēja uz regulāriem un arī atsevišķiem materiāliem pabalstiem, bet tagad paredzēts to aizstāt ar nozīmītēm. Atsevišķi deputāti ar priekšlikumiem par pabalstiem šobrīd ir kritiskā mazākumā.
Likumprojekta priekšvēsture ir vismaz piecus gadus veca. 2012. gada novembrī Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija pēc ilgām diskusijām tomēr šķietami nonāca pie rezultāta un izstrādāja likumprojektu “Par Otrajā pasaules karā mobilizēto personu statusu”. Tas paredzēja ne tikai ikmēneša pabalstus, bet arī garantētus atvieglojumus nodokļu un nodevu maksāšanā, bezmaksas medicīnisko aprūpi, sociālo rehabilitāciju un atvieglojumus sabiedriskā transporta izmantošanā. Tas viss būtu jāsedz no valsts budžeta. Pašvaldības varētu lemt par papildu sociālo garantiju noteikšanu.
Labāk vēlāk nekā nekad, toreiz teica latviešu vecie karavīri, no kuriem jaunākajam likuma pieņemšanas brīdi būtu jau 85 gadi. Vecie zaldāti nebūt neizrādīja kareivīgumu tikt pie materiāliem pabalstiem. Tomēr viņu tuvinieki un aprūpētāji zināja teikt, cik ļoti noderētu katrs papildu santīms. Kara laika garīgie un fiziskie ievainojumi ar laiku liek sevi manīt ļoti smagi un prasa arī naudu zālēm un aprūpei.
Saeima nobalsoja par likumprojekta nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai tālākai virzībai. Tam bija jākļūst par latviešu vēsturisko ievainojumu sadziedēšanas likumu – gan garīgi, gan fiziski. Taču piecus gadus nekas nekustējās no vietas. Kāpēc?
Viens no būtiskākajiem šķēršļiem bija latviešu politiķu nevēlēšanās sasmērēt savu mundieri. Ka tik kāds nepārmet, ka mēs leģionārus gribam pielīdzināt okupantiem! Tad labāk neko nedosim arī savējiem! Taču no likumprojekta bija redzams, ka šie “okupanti” praktiski var būt tikai tie latviešu vīri, kurus kā jaunus puišus “krievs” sāka ņemt ciet 1944. gada rudenī, kad sarkanā armija ienāca Latvijā. Tie bija latvieši, kuri vardarbīgi tika nolikti viens pret otru kā brālis pret brāli, kaimiņš pret kaimiņu, latvietis pret latvieti.
Diemžēl likumprojekts tika pakļauts asai kritikai gan tiešā tekstā, gan aizmuguriskās sarunās. Puikas, kuri paši pat pa gabalu nebija ostījuši kara pulveri, provocēja vecos zaldātus ar retorisku moralizēšanu – jūs taču piecdesmit latu dēļ nepārdosiet savu sirdsapziņu? Protams, ka ne. Bet skarbs mācītājs svētā vietā sauca, ka tāds likums būtu pakļaušanās ļaunumam.
“Saprotošākie” latviešu politiķi sāka arī aizbildināties ar riskiem, ka tālākā likuma virzībā “Saskaņa” patiešām varētu panākt statusa piešķiršanu visādiem “nepilsoņiem okupantiem”. Vecie latviešu karavīri to taču nemaz nevēloties. Tāda lavierēšana gan uzreiz ir atmaskojama ar acīmredzamo faktu, ka “Saskaņa” nekādi nevarētu panākt savu, ja koalīcijas latviskās partijas “Vienotība”, ZZS un NA konsekventi iestātos par latviešu karavīriem.
Tagad pēc pieciem gadiem Saeimas dienaskārtībā ir jauns likumprojekts “Par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu”. Ko tas sola vecajiem vīriem? Tik vien kā… nozīmīti. Vairs nekādu naudas pabalstu un materiālu atvieglojumu. Ak, jā, pašvaldības varēšot dot kaut ko iespēju robežās. Bet Saeimas komisijas sēdē pašvaldību pārstāvji atklāja, ka tāds likumprojekts nekādas jaunas iespējas pašvaldībām nedodot. Tas pats jau atrodams esošajā likumdošanā.
Daudzi politiķi savās parādēs ir piesegušies ar vecajiem karavīriem, kurus ķengāja pretinieku pūlis. Vīriem tagad ir jau vismaz 90 gadi. Kopā no abām frontes pusēm dzīvi palikušo būs labi ja trīs simti. Vai tiešām vienīgais, ko šiem latviešu vīriem varam iedot, ir nozīmītes?
Vienīgais saprātīgais šā likumprojekta rezultāts ir likums, kas paredz ikmēneša materiālos pabalstus. Citādi šo likumu labāk nevajag.
