“Nozaudēto” bērnu Latvijā aizvien vairāk. Jucekli vairo ārvalstīs dzīvojošie 5
Latvijā ir 1015 bērnu – gandrīz uz pusi vairāk nekā pērn, kuri sasnieguši obligāto izglītošanās vecumu, bet nezināmu iemeslu dēļ nav reģistrēti nevienā no izglītības iestādēm. Par to liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) apkopotā informācija.
Uzskaiti par skolās nereģistrētiem bērniem IKVD veic ik gadu. Taču šogad dienests pirmo reizi apkopojis informāciju arī par izglītības iestādēs nereģistrētiem 5 un 6 gadus veciem bērniem, kuriem būtu jāapmeklē pirmsskolas sagatavošanas grupas. Atklājies, ka izglītības iestādēs nav reģistrēti 1665 bērni obligātajā pirmsskolas sagatavošanas vecumā.
Izglītības iestādēs nereģistrēto skolas vecuma bērnu gan ir daudz vairāk. Šajā mācību gadā atklājies, ka skolās nav reģistrēti 17 357 bērni vecumā no 7 līdz 18 gadiem. Tas ir par 1445 bērniem vairāk nekā pērn. Tiesa, tas nenozīmē, ka visi nereģistrētie bērni patiešām nemācās.
Noskaidrots, ka 13 803 skolas vecuma un 961 piecgadnieks un sešgadnieks patiesībā pastāvīgi uzturas ārzemēs, līdz ar to arī izglītību iegūst ārpus Latvijas. Jāpiebilst, ka no valsts izbraukušo skolas vecuma bērnu skaits aizvien pieaug. 2010. gadā šādu bērnu bija vien 5646.
2024 bērni 7 – 18 gadu vecumā, 204 bērni 5 un 6 gadu vecumā, kas nav reģistrēti izglītības iestādēs, ir citas valsts pilsoņi, kuri saņēmuši uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, tomēr pārsvarā uzturas savas pilsonības valstī un tur arī iegūst izglītību. Analizējot datus, redzams, ka šādu bērnu skaits pakāpeniski pieaug.
Savukārt strauji pieaudzis to skolas vecumā esošo bērnu skaits, par kuriem pašvaldībai nav informācijas. Kā jau minēts, šogad pašvaldības par 1015 bērniem nav noskaidrojušas, kāpēc viņi neapmeklē Latvijas izglītības iestādes. Pagājušajā gadā šādu bērnu bija tikai 624.
Problēmas ar savā teritorijā reģistrēto skolas vecuma bērnu uzmanīšanu ir dažāda lieluma pašvaldībām visā Latvijā, taču atšķiras veids, kādā pašvaldības atzīstas savā nevarībā. Tā, piemēram, Rīgā ir pat 225 bērni, par kuru skološanos nekas nav zināms, taču pašvaldība nevis atzīst, ka informācijas nav, bet par 202 bērniem norāda, ka “situācija tiek noskaidrota”.
Daudz skolās nereģistrēto bērnu ir arī Jūrmalā. Kūrortpilsētas domes Izglītības pārvaldes bērnu tiesību aizsardzības speciāliste Mārīte Švīgere stāstīja, ka šīs pilsētas specifika ir tā, ka te dzīvesvieta deklarēta daudziem bērniem, kas pastāvīgi, visticamāk, Latvijā nedzīvo, taču, kamēr nav gūts oficiāls apstiprinājums par to, ka bērns mācās citā valstī, datubāzē viņš iekļauts kā skolā nereģistrēts.
“Ja bērns viens pats deklarēts Latvijā, bet vecāki – citā valstī, tad, visticamāk, arī bērns ir citā valstī. Tad rakstām vēstules ģimenei, lai gūtu apstiprinājumu savām “aizdomām”, taču ne jau vienmēr ar vienu vēstuli pietiek,” stāsta domes pārstāve. Vasarā, kad Jūrmalā deklarētie biežāk sastopami šajā kūrortpilsētā, M. Švīgere dodas uz šādu bērnu reģistrētajām adresēm, lai noskaidrotu situāciju. Gadījumi, kad kāds bērns tiešām neapmeklē skolu, jo tajā nav palaists, esot ļoti reti, jo riska ģimenes uzmanot sociālais dienests.
Līdzīgi stāsta Ķekavas novada Izglītības departamenta speciāliste Vera Kļaviņa: pēc ilgiem meklējumiem visbiežāk izrādās, ka Ķekavā deklarētais bērns patiesībā dzīvo ārzemēs. Tāpēc viņa uzskata, ka valstiskā līmenī jāuzliek vecākiem pienākums anulēt bērnu deklarāciju Latvijā, ja viņus izved uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs. Meklējot skolā nereģistrētos bērnus, pašvaldība mēdz saskarties ar kuriozām situācijām. Piemēram, izrādās, ka deklarētajā adresē nav pat mājas, tikai zemes gabals un pašvaldības pārstāvji, protams, nesastop nevienu, kam pajautāt, kāpēc bērns nemācās.
IKVD apkopotos datus par skolās nereģistrētajiem bērniem iesniedzis gan Pašvaldību savienībai, gan pašvaldību darbu uzraugošajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. IKVD atgādina: pašvaldību pienākums ir ne tikai četras reizes gadā atjaunot datus par skolās nereģistrētajiem bērniem, bet arī gādāt, lai pēc iespējas mazāk būtu tādu bērnu, kuri skolu neapmeklē.
Neatrodamie bērni: pašvaldības, kurām “pazudis” visvairāk skolēnu
* Rīga – “noskaidro situāciju” par 202 bērniem un 23 bērniem nav norādījusi skolu datubāzē nekādu statusu
* Jūrmala – atzinusi, ka “nav informācijas” par 51 bērnu, 22 skolu datubāzē nav norādījusi nekādu statusu, bet par 5 “noskaidro situāciju”
* Ventspils – 66 bērniem skolu datubāzē nav norādījusi nekādu statusu
* Ķekavas novads – “nav informācijas” par 58 bērniem
* Daugavpils – “nav informācijas” par 49 bērniem
