Nozares barometrs Rāmavā uzrāda ekosaimniekošanu 2
Šodien Rāmavā atklāj lauksaimniecības industrijas izstādi “Pavasaris 2017”. Izstāde 25 gadu pastāvēšanas laikā izvērtusies par sava veida barometru, kas visai precīzi atspoguļo nozares kopējās tendences, intervijā “LA” atzīst pasākuma rīkotājs, SIA “A.M.L” valdes priekšsēdētājs Marģers Lūsis. Šogad piedalās 330 dalībnieki (tostarp 27 ārzemju uzņēmumi), kas ir četrreiz vairāk nekā sākumā un ir izstādes rekords. Lielās firmas šogad liek akcentu uz gaļas lopkopību, piensaimniecību un bioloģisko ražošanu. Kā vienmēr, topā arī graudkopība – kombaini, graudu torņi utt. Izstādes laikā tiks rīkoti arī vairāki semināri par piensaimniecību, gaļas lopu audzēšanu un it īpaši – bioloģisko saimniekošanu. Paredzams, ka nākamajās izstādēs būs pieprasījums pēc tehnikas, ko izvēlēties tieši bioloģiskajiem saimniekiem.
Kāds bija izstādes sākums, un kādas atziņas gūtas šo 25 gadu laikā?
Marģers Lūsis, SIA “A.M.L” valdes priekšsēdētājs: Sākums bija grūts – kā jau visiem, kas tolaik sāka biznesu. Piedalījāmies konkursā par ēku izmantošanu, uzvarējām, sākām ēku atjaunošanu, kā arī – komandas veidošanu. Uzņēmuma kodols bija konstruktoru biroja darbinieki, kas nodarbojās ar lielo fermu mehanizāciju, līdz ar to arī lauksaimniecības joma komandai nebija sveša.
Domāju, ka veiksmes atslēga bija tā, ka jau no paša sākuma nolēmām – izstāžu rīkošana nebūs vienīgais darbības veids. Nesalikām visas olas vienā groziņā, bet sākām darboties trīs virzienos – tehnikas tirdzniecība, izstādes un telpu noma. Līdz ar to mērķtiecīgi veidojām Rāmavu par vietu, kur divreiz gadā notiek centrālie nozares pasākumi – šo gadu laikā sarīkotas apmēram 60 izstāžu. Sākām ar 80 dalībniekiem, un šogad tie ir jau 330, kas ir rekords.
Kopumā katrs periods bijis atšķirīgs, tomēr izstādes saturu vienmēr noteicis pieprasījums. Sākumā lielākā daļa izstādītās tehnikas bija lietoti agregāti. Lēti un izturīgi, bet – bez komforta. Tad nāca Rietumu tehnika. 1993. gadā tieši Rāmavā parādījās pirmie “Sampo” kombaini, kuru kvalitāte bija kas pilnīgi jauns, visi to pētīja ar lielu interesi, bet tikai retais atļāvās nopirkt. Pēc tam toni izstādēs sāka ietekmēt Eiropas Savienības subsīdijas, līdz ar naudas aprites plānošanu gan tirgotāju, gan pircēju aktivitāte krietni pieauga. Savukārt pirmskrīzes laikā ļoti daudzi bija sapirkušies nevajadzīgu, pārāk jaudīgu un dārgu tehniku. Saimniecībā nav pat 100 hektāru, bet paņem 200 – 300 zirgspēku traktoru. Par laimi, tas tika ātri pārslimots un tie, kas krīzi pārdzīvoja, mācījās no savām kļūdām.
Savukārt šodien Rāmavā mums pat vairs nav jāaicina dalībnieki – firmas pašas atnāk ar piedāvājumu, jo jūt un zina, ko zemniekam vajag. Jāņem vērā, ka šodienas zemnieki ir labi informēti par tirgū notiekošo un zina, ko vēlas. Daudzi regulāri brauc uz izstādēm Frankfurtē un citviet, noskata jaunākās tendences un nogaida, kad šī tehnika apmēram pēc gada parādās Rāmavā, tad tiek slēgti līgumi. Rāmavā šī pieprasījuma un piedāvājuma attiecība tiek pārbaudīta praksē, un izskatās, ka tas darbojas. Tā nu turam roku uz pulsa, un šo gadu laikā izstāde izveidojusies kā lauksaimniecības tehnikas tirgus barometrs, kas uzskatāmi parāda nozarē notiekošās tendences.
Ko šis barometrs vēsta – pēc kādas tehnikas ir pieprasījums šopavasar?
Lielās firmas šogad liek akcentu uz gaļas lopkopību, piensaimniecību un bioloģisko ražošanu. Kā vienmēr, topā arī graudkopība – kombaini, graudu torņi utt., bet tā jau nemainīga vērtība gadiem ilgi. Par to, ka piena industrija atkopjas pēc krīzes, liecina robotizētā slaukšanas iekārta, kuru firma uz izstādi atvedusi pēc vairāku gadu pārtraukuma. Pateicoties zemnieku pieprasījumam, izstādes laikā tiks rīkoti arī vairāki semināri par piensaimniecību, gaļas lopu audzēšanu un it īpaši – bioloģisko saimniekošanu. Šajā nozarē pieprasījuma lavīnveida efekts turpināsies, līdz ar to var prognozēt, ka nākamajās izstādēs noteikti būs daudz vairāk tehnikas, ko izvēlēties tieši bioloģiskajiem saimniekiem.
Vai izstādē ir kāda odziņa, kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība?
Ir interesanti “Claas 5000 xerion” traktori ar visām augstajām tehnoloģijām. Ir arī ļoti jaudīgs “Falc” savācējs-smalcinātājs un vēl daudz kas cits. Jāatzīst, ka noskaņojums lauksaimniecības nozarē iet uz augšu, un izstādē tas ir jūtams. Zemnieki turpina arī investēt, un to var labi redzēt banku izsniegtajos kredītos un līzingos. Pēdējos piecos gados lauksaimnieki iekļuvuši starp trim svarīgāko banku klientu grupām, turklāt ir apzinīgākie kredītu maksātāji. Protams, nozarei neklājas viegli, jo laikapstākļu un dažādu citu faktoru dēļ dažkārt grūti prognozēt sezonu, tomēr tās ir īstermiņa svārstības. Ilgtermiņā zemnieks ir stabils un labs klients bankām, jo viņa galvenais resurss ir zeme un viņš nekur nepazudīs.
Kādu iztēlojaties 50 gadu jubilejas izstādi?
Tehnoloģijas attīstās ārkārtīgi strauji, ierīces tiek savstarpēji savietotas un cilvēka klātbūtnes efekts šķietami mazinās, taču tas tā nav. Par spīti digitalizācijai, cilvēciskajam kontaktam būs aizvien lielāka nozīme. Lai gan internetā šodien var nopirkt jebko, tostarp tehniku, vienmēr gribēsies tai pieskarties, klātienē aptaustīt, parunāties ar dīleri un ekspertiem, kas palīdzēs atrast konkrētajai saimniecībai piemērotāko pirkumu. Pirms dažiem gadiem izplatīts bija viedoklis, ka līdz ar virtuālo grāmatu ienākšanu latvieši vispār vairs nelasīšot grāmatas. Bet pērk un lasa tik un tā. Ar izstādi būs līdzīgi.
