Nozares autoritāte: Cipari radioloģijā ir samazināti mehāniski; būs grūtības ar ārstu atrašanu 0
Situācija patiešām dramatiska, apstiprina radiologu un ultrasonogrāfijas speciālistu nozares vadītāja Maija Radziņa, Latvijas Radiologu asociācijas un Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijas prezidente; sertificēts radiologs diagnosts, ultrasonogrāfijas speciāliste.
Šobrīd piepildās, tas par ko asociācija iepriekš jau brīdināja. Samazinot finansējumu, samazināsies pakalpojuma pieejamība un būs vēl grūtāk atrast ārstus, kas būs gatavi par šādu naudu veikt radioloģiskos izmeklējumus.
Samazinātajai amortizācijas tarifa daļai bija divi pamatuzdevumi – kompensēt mazo atalgojumu ārstiem un nodrošināt esošo iekārtu uzturēšanu, kā arī tehnikas atjaunošanu. Pēc tarifa samazināšana – nevienu no šiem uzdevumiem vairs nav iespējams veikt.
Veselības ministrijas izvēlētais ceļš bija nevis pārskatīja kopējo atalgojuma sistēmu, bet tīri mehāniski samazināja ciparus vienas tabulas kolonnā, neskatoties kā tas izmaina kopējos ciparus kopumā.
Nekādi nevaram saprast kādu labumu dod naudas atņemšana vieniem medicīnas darbiniekiem, lai pārceltu to kaut kur citur, ja sistēma paliek tā pati vecā un tajā kopumā katastrofāli trūks nauda.
Iespējams, ka tam pamatā bija maldīgais priekšstats, ka samazinot maksu par pakalpojumu, būs iespējams tos vairāk nodrošināt. Bet ja ārstam jau tagad maksā neatbilstoši, nesedzot virsstundu un nakts darbu, tad kāda var būt runa, ka viņš par vēl mazāku atalgojumu strādās vēl vairāk?
Arī iepriekš darba devēji saprata, ka ar esošo, tarifos paredzēto atalgojumu, personālu nav iespējams noturēt. Tāpēc zemais atalgojums tika kompensēts, tajā skaitā uz amortizācijas izmaksu rēķina.
Iespējams, ka tāds arī bija tarifu samazināšanas mērķis – lai poliklīnikās samazinātos radioloģisko izmeklējumu pieejamība. Bet ir skaidrs, ka slimnīcas nespēs to kompensēt un to uzdevums arī nav nodarboties ar ikdienas profilaktiskajiem izmeklējumiem, ko pacientiem var nodrošināt poliklīnikās. Slimnīcu uzdevums ir palīdzēt akūtiem un smagi slimajiem pacientiem. Pie tam arī slimnīcās personāls ir pārguris un izdedzis, un nespēs tikt galā vēl ar papildu pacientu pieplūdumu.
Diagnostika sastāv no ļoti daudziem elementiem, ne tikai no izmeklējuma procedūras. Tā sākas ar reģistratūru, kur pacients pierakstās, ar apkalpojošo personālu, kas apkalpo pacientus un iekārtas, tehnisko bāzi, arhivēšanu un daudziem citiem elementiem, bez kuriem nebūtu iespējams veikt arī pašu izmeklējumu un parādīt pacientam rezultātus.
Pacients vēlas saņemt diagnozi un tikt līdz ārstēšanai, bet par esošo finansējumu to nav iespējams īstenot.
