Kas par to maksā? 38
Interneta lapas “ukradeno.com” un “nozagts.com” izveidotas šā gada oktobrī. “Tās veidotas tā, lai interneta lietotājiem radītu iespaidu, ka ir leģitīmi ziņu portāli, kuros publicētai informācijai var uzticēties, kaut patiesībā lielu daļu satura veido no dažādiem avotiem salasīti materiāli, kuru kopējo noskaņu var raksturot kā “Viss ir slikti!”,” raksta J. Polis. Īsā laikā tām izdevies piesaistīt tūkstošus sekotāju sociālajos tīklos. Tas izdevies vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, “nozagts.com” veidotāji no iepriekšējā veidotāja Toma Litovnieka pārņēmuši vienu no populārākajām “Facebook” lapām Latvijā “Toma joki” ar gandrīz 150 000 sekotāju, un sākuši izmantot šo resursu, lai izplatītu “nozagts.com” publikācijas. Otrkārt, veidotāji nežēlo līdzekļus, lai šo produktu popularizētu ar sociālajā tīklā “Facebook” sniegtajām reklamēšanās iespējām. Tas viss prasa nozīmīgus finanšu ieguldījumus, kuru izcelsme rada jautājumus vēl jo vairāk tādēļ, ka lapās reklāmas faktiski nav. Diemžēl atbildes uz šiem un citiem jautājumiem no portāla veidotājiem iegūt neizdevās – Mihaila Šeitelmana mobilais tālrunis klusē.
Savu saturu šīs vietnes tikpat kā neveido, bet pārpublicē rakstus no interneta portāliem un tradicionālajiem medijiem (tostarp arī “Latvijas Avīzes”), papildinot tos ar indīgām ilustrācijām vai kariķētām politiķu bildēm (tā sauktie interneta mīmi). Izvēlēti tiek gandrīz tikai un vienīgi kritiskie raksti, tādējādi radot iespaidu, ka Latvijā viss ir šķērsām. Acīgākie lietotāji novērojuši, ka nereti starp pārpublicētajām ziņām tiek iestarpināti arī pilnīgi izdomājumi, kas stipri atgādina Kremļa propagandas tekstus.
Jāuzmanās no virsrakstiem: “Sensācija! Uzmanību! Šokējoši!”
“Ļoti daudzi interneta lietotāji joprojām dzīvo ar pārliecību, ka, ja informācija ir publicēta vietnē, kas izskatās pēc profesionāla ziņu portāla, tad tā ir īsta žurnālistika, kurai var uzticēties. Turklāt interneta vidē lietotāji bieži dalās ar saturu, neizlasot vairāk par virsrakstu, ja vien tas atbilst viņu pārliecībai un sajūtām. To viegli var izmantot cilvēki vai organizācijas, kuras vēlas manipulēt ar sabiedrības noskaņojumu. Un nevajag domāt, ka jokiem veltīta “Facebook” lapa – tas tāds nieks vien ir. Šie resursi bieži vien sasniedz lielāku auditoriju nekā visas Latvijas televīzijas kopā,” brīdina J. Polis. Latvija nebūt nav pirmā vai vienīgā, kas saskaras ar šādu “troļļošanu”. Arī citās valstīs notiek līdzīga rakstura aktivitātes, kad izklaidējoša rakstura saturs tiek izmantots par ietvaru melīgas vai tendenciozas informācijas izplatīšanai propagandas nolūkos, īpaši priekšvēlēšanu periodā. “Turklāt šo tehniku izmanto visplašākā politiskā spektra pārstāvji. “Brexit” referendums Lielbritānijā, ASV prezidenta vēlēšanas, Krievijas īstenotais ideoloģiskais karš teju visā pasaulē – tie ir tikai spilgtākie piemēri,” norāda J. Polis.
Lai izvairītos no nonākšanas propagandas resursu ietekmē, viņš interneta lietotājiem iesaka rūpīgi izvērtēt, no kādiem informācijas avotiem viņi saņem ziņas. Vai rakstam ir norādīts autors un portālam – redakcijas kontakti? “Droša indikācija, ka saitē, uz kuras grasāties klikšķināt, nebūs kvalitatīva žurnālistika, ir kliedzoši virsraksti. “Sensācija! Uzmanību! Šokējoši!” – šādi un līdzīgi uzsaukumi virsrakstos ir propagandas portālu galvenie ieroči, kas piesaista uzmanību,” stāsta interneta eksperts.
Mediju eksperte Anda Rožukalne atgādina, ka pirms 10–15 gadiem Latvijā notika cīņa pret slēpto reklāmu. Viltus portāli, viņasprāt, ir tikai jauns veids, bet mērķi palikuši vecie – stiprināt kāda grupējuma politisko ietekmi. “Viņu galvenais uzdevums ir radīt iespaidu, ka vairākums vai vismaz ļoti liela sabiedrības daļa ir noskaņota pret esošo valsts pārvaldi un iekārtu,” skaidro A. Rožukalne. Viņa uzteic J. Poļa veikto pētījumu un citu interneta lietotāju acīgumu, taču norāda, ka uz šādu entuziasmu vienmēr nevarēs paļauties, tāpat kā grūti cerēt, ka katrs interneta lietotājs sāks atbildīgi izvērtēt sev piedāvāto saturu, jo tas tomēr prasa regulāru iedziļināšanos un resursus. Viņasprāt, Latvijā vajadzētu atgriezties pie diskusijas par īpaša mediju ombuda izveidi, kas nodarbotos ar pētniecību un sabiedrības izglītošanu.
