Nozaga olimpiskās spēles? Ķildas Latvijas slēpošanas sabiedrībā 5
“Mums nozaga olimpiskās spēles,” distanču slēpošanas treneris Arvīds Pīpkalējs ir pārliecināts, ka viņa audzēkne Anda Muižniece nepelnīti nav iekļauta Latvijas olimpiskajā komandā.
Labāka sezona
Jau laikus bija skaidrs, ka Latviju distanču slēpošanā Phjončhanā pārstāvēs Indulis Bikše un Patrīcija Eiduka, kura, iekļūstot olimpiskā ranga pirmajā trīssimtā (247. vieta sprintā), nodrošināja mūsu valstij vēl vienu olimpisko ceļazīmi dāmām, un Latvijas Slēpošanas federācija (LSF) to piešķīra Ingai Paškovskai. Viņai olimpiskajā rangā ir 316. vieta sprintā, bet Muižniecei – 564. Viss it kā loģiski un pamatoti. Taču šoziem krietni labāk startējusi Muižniece.
“Federācijas vadība situāciju saprot citādi, nekā būtībā ir. Olimpiskajās spēlēs mūsu meitenes sprintā varēs startēt klasiskajā solī un desmit kilometros – slidsolī, bet Inga savu vietu rangā izcīnīja ar sprinta slidsoli. LSF prezidents Vairis Brīze un atbildīgais sekretārs Agris Raugulis māna sabiedrību, ka tas ir vienalga,” teic Pīpkalējs, par piemēru minot vieglatlētikas disciplīnas diska mešanu un vesera mešanu. Ja vienā tu esi labs, tas nenozīmē, ka arī otrajā vari uzrādīt tikpat augstus rezultātus.
“Darba grupā LSF prezidents uzspieda savu viedokli, ka par olimpisko sastāvu jābalso tāpat kā pirms diviem gadiem, izpaliekot ranga skaidrojumam. Negribu teikt, ka Anda ir daudz pārāka par Ingu, bet tomēr ir,” uzskata Pīpkalējs. Abas sportistes šosezon aci pret aci tikušās divās sacensībās, un trijos no četriem startiem pārāka bijusi Muižniece, turklāt pēdējā no tām – Latvijas čempionātā 20. janvārī sešu kilometru klasiskajā distancē – apsteidza Paškovsku par 44 sekundēm, bet neklātienes cīņās olimpiskajās disciplīnās piecās no sešām reizēm sasniegusi labākus FIS punktus. “Esmu pārliecināts, ka Anda ir apzagta,” uzsver Pīpkalējs, norādot, ka iespēju protestēt nav, lai gan taisnību būtu gatavs meklēt pat Sporta arbitrāžas tiesā.
Viņa dēls Juris Pīpkalējs ir LSF valdes loceklis un atbildīgs tieši par distanču slēpošanu. Balsojumā viņš atturējās, taču tas nemainīja iznākumu. “Biju runāt pie Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālsekretāra Žorža Tikmera, bet viņš sacīja, ka LOK nevar iejaukties, tas ir federācijas lēmums,” saka Arvīds Pīpkalējs.
Godīga cīņa
LSF prezidents Vairis Brīze norāda, ka lēmuma pamatā ir aizpērn apstiprinātie atlases kritēriji: “Tie bija publiski zināmi, un ar tiem bija jārēķinās. Uzskatu, ka būtu nepareizi pēdējā brīdī mainīt kritērijus, neņemot vērā visu iepriekšējo atlases procesu.” Uz jautājumu, vai viņš ir pārliecināts, ka uz olimpiskajām spēlēm dosies spēcīgākā sportiste, LSF prezidents atbild: “Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Phjončhanā startēs sportiste, kura olimpiskajā atlases listē ir augstākajā vietā. Redzot, kā Arvīds Pīpkalējs prezentē šo situāciju, pieļauju, ka viņam ir problēmas atskaitīties sponsoriem, jo pirms diviem gadiem vēl nebija zināms, ka Patrīcijai Eidukai būs tāda izaugsme, līdz ar to arī nepiepildījās kaut kādas viņa prognozes.”
Ingas Paškovskas tēvs un treneris Ivars Paškovskis uzsver, ka 2016. gada vasarā, kad tika izziņoti atlases kritēriji, visi bija uz kopējas starta līnijas ar vienādām izredzēm kvalificēties Phjončhanai: “Mēs uzreiz sākām iet uz to, strādājām un iepriekšējā sezonā sapelnījām punktus. Tagad piemin Latvijas čempionātu, taču ne jau pēdējais starts ir izšķirošais. Vērā tiek ņemti pieci labākie rezultāti sprintā un distancē, un tā tas ir visā pasaulē. Mēs godīgi izcīnījām vietu olimpiskajās spēlēs, te nebija nekāda blata, sarunāšanas vai kaut kā tāda. Šī sezona nav tik veiksmīga, jo rudenī pārforsējām ar gatavošanos, turklāt Inga bija apslimusi divas nedēļas. Ceru, ka līdz Phjončhanai izdosies atgūties.” Publiskās rezonanses dēļ aizvadītā nedēļa Paškovsku ģimenei esot bijusi psiholoģiski ļoti smaga, bet pamazām viņi atgūstas un trešdien lidos uz Dienvidkoreju.
Lēmums esot pareizs
Bijusī olimpiete Inga Dauškāne uzskata, ka federācijas lēmums ir pareizs: “Olimpiskā atlase sākās 2016. gadā, un, ja divu sezonu laikā tu spēj parādīt tos rezultātus, tad vieta ir nopelnīta. Iespējams, atlases kritērijiem vajadzēja būt skrupulozākiem un noteikt, ka iekšējā atlase notiek kādās FIS sacensībās un Latvijas čempionātā. Bet pats pamats konkrētajā situācijā ir tas, ka Muižniece neizpildīja starptautisko kritēriju, jo rangā jābūt starp pirmajām piecsimt, lai kā otrā sportiste no valsts vispār varētu startēt olimpiskajās spēlēs. Tādēļ Muižniece nevarētu doties uz Phjončhanu arī tad, ja tādas Paškovskas nebūtu. Inga mērķtiecīgi gāja uz to, lai iekļūtu piecsimtniekā.”
“Mūsu federācija pārkopēja starptautiskos atlases kritērijus, kurus var piemērot, ja startē gan komandu, gan individuālajā sprintā, bet mums bija jābūt papildu punktiem. Nepareizi arī tas, ka Latvijas čempionātā nav atlases uz olimpiskajām spēlēm, jo bija slidsoļa sprints un distance klasiskajā solī, bet vajadzēja būt otrādi,” oponē Pīpkalējs. Arī Ivars Paškovskis piekrīt, ka esošie atlases kritēriji nav paši labākie, jo atlase paņem ļoti daudz spēka, un nākotnē, iespējams, vajadzētu apdomāt kādu citu risinājumu.
