“Novorosijas” scenāriji Austrumukrainā 0
Ukrainā joprojām ir karsti. Sevišķi valsts austrumos, no kurienes pasaule katru dienu saņem ziņas par sīvām kaujām. Reaģējot uz pēdējiem notikumiem šajā “karstajā punktā” uz pasaules kartes, kad acīmredzamo – Krievijas militārā spēka klātbūtni reģionā – sāka publiski atzīt arī paši Ukrainas austrumu pašpasludināto separātisko “republiku” vadoņi, Krievijas interneta vietne “gazeta.ru” ņēmās prognozēt nākamo notikumu attīstību. Viņuprāt, iespējami četri notikumu attīstības scenāriji.
Federalizācija sašķeltu Ukrainu
Scenārijs nr. 1. Ukrainas federalizācija. Pagājušajā nedēļā jaunais t. s. Doņeckas tautas republikas “premjerministrs” Aleksandrs Zaharčenko paziņoja, ka saņemts pastiprinājums no Krievijas: 30 tanku, 120 bruņumašīnu un 1200 Rostovas apgabalā esošajās nometnēs sagatavotu kaujinieku. Ukrainas atbildīgās amatpersonas par šādiem “humānās palīdzības” sūtījumiem no Krievijas ziņojusi vairākkārt. Ukrainas spēka struktūras šobrīd aktīvi uzbrūk, par saviem mērķiem deklarējot Doņeckas un Luhanskas pilsētu ieņemšanu.
Vietējie neatbalsta separātistus
Acīmredzami ir, ka Ukrainai šobrīd var nepietikt spēka ieņemt šīs lielās pilsētas. Savukārt separātistiem Krievijas legāli vai nelegāli sūtītā militārā palīdzība ļaus noturēties pret Ukrainas armijas uzbrukumiem, taču viņi nevarēs pāriet pretuzbrukumos, jo starp vietējiem iedzīvotājiem separātisma ideju aktīvu atbalstītāju ir maz. Turklāt tuvojas ziema: jārisina apkures, pārtikas, sociālās nodrošināšanas jautājumi. Abas karojošās puses risinājumus var meklēt sarunu ceļā, piepalīdzot vidutājiem – pirmās sarunas ar Baltkrievijas starpniecību risināsies jau pavisam drīz. Rezultātā Kijevas valdība piekrīt Donbasa un Luhanskas īpašajam statusam Ukrainas sastāvā, bet separātisti noliek ieročus un apsola vismaz pagaidām nelūkoties uz Maskavas pusi.
Scenārijs nr. 2. Piedņestras variants. Šajā gadījumā t. s. Doņeckas un Luhanskas tautas republiku vietā izveidojas valsts, kura reāli pastāv, taču kuru neatzīst pārējā pasaule. Šādu variantu “gazeta.ru” atzīst par vismazāk iespējamo, jo, atšķirībā no Piedņestras – Krievijas atbalstīta, bet pārējās pasaules neatzīta valstiskā veidojuma, kas atrodas starp Moldovu un Ukrainu, abām “republikām” nav ne teritorijas, ne vietējo iedzīvotāju atbalsta. Turklāt Piedņestrā pie varas ir vietējā biznesa elite, bet Donbasa ietekmīgie oligarhi visi kā viens šobrīd atrodas citās pasaules malās un ar atbalstu separātisma idejām nesteidzas.
Cenšas saglabāt Donbasa placdarmu
Scenārijs nr. 3. “Republiku” sagrāve. Šis variants esot pats iespējamākais un pats vienkāršākais: Maskava “uzmet” savus atbalstītājus pašpasludinātajās “tautas republikās”, Ukraina sakoncentrē visu savu militāro potenciālu un līdz ziemai tiek galā ar dumpiniekiem valsts austrumos. Tiesa, ar šādu iznākumu lielākais cietējs būšot Putina režīms – Krievijas iedzīvotāju “putiniskais vairākums” būs neapmierināts, kā arī nav garantiju, ka Rietumi pārtrauks ekonomiskās sankcijas pret šo valsti. Šāda iznākuma rezultātā Ukraina būs ekonomiski ļoti novājināta, taču pilnībā aizies no Krievijas ietekmes zonas.
Scenārijs nr. 4. Krievijas karaspēka ievešana. Pašpasludināto “tautas republiku” vadoņu sapņu scenārijs. Iepriekšējais Doņeckas “premjers” Girkins–Strelkovs un viņa līdzgaitnieki ne vienu vien reizi bija publiski paziņojuši, ka Donbass būs placdarms Krievijas armijas ienākšanai Ukrainā – viņi cerēja uz Krimas notikumu atkārtošanos. Krievijas interneta vietne savā analīzē ziņo, ka šāds notikumu attīstības scenārijs šobrīd ir mazticams, jo Ukrainas spēka struktūras ir attapušās no Krimas zaudējuma, iekšpolitiskā situācija valstī ir stabilizējusies, separātisko “republiku” teritorija ir samazinājusies līdz divu lielo pilsētu – Luhanskas un Doņeckas – apkārtnei, bet pati Novorosijas (tā Krievijā dēvē abus Ukrainas austrumu apgabalus) ideja ir cietusi krahu – nekur separātistu kaujiniekus nesagaida ar ziediem kā atbrīvotājus. Līdz ar to Krievija neriskēs ievest Ukrainā savus bruņotos spēkus, jo tādā gadījumā šī valsts nonāks pilnīgā starptautiskā izolācijā un gandrīz vai tiešā konfrontācijā ar NATO spēkiem. Turklāt, kā “gazeta.ru” ziņo avots Krievijas specdienestos, “gadījumā, ja sāksies pilna apjoma karš Ukrainā, Krievijas karavīriem būs jāsastopas ar īstiem banderoviešiem, nevis ar televīzijas putnubiedēkļiem”. Tas nozīmē, Krievijas armijai karš Čečenijā var likties viegla pastaiga – ne velti vēl desmit gadus pēc Otrā pasaules kara beigām Ukrainas rietumu apgabalos noritēja kaujas starp padomju armiju un ukraiņu nacionālajiem partizāniem.
