Novērtē lielā sniega postījumus dārzā: vai kaut ko var saglābt jau tagad? 4
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Zem lielā sniega dārzā krūmi un zari saliekušies un salūzuši. Vai izzāģēt zarus tagad vai atlikt uz pavasari? Kā sakopt postījumu?” – jautā Māris Vaiņodē.
“No sniega svara bojātos vainagus pilnībā varēs novērtēt un apkopt tikai pavasarī,” uzskata augļkopis Pēteris Heimanis no Pūres.
Apzāģē tikai neatliekamo
Tagad vajadzētu kokiem nozāģēt tikai lielos aizlūzušos zarus. Turklāt zāģēt vēlams tā, lai brūce nebūtu pārāk tuvu stumbram. Pavasarī stumbeni varēs nozāģēt pēc likumiem, taču tagad labāk, lai brūce ir tālāk no stumbra. Ja zars lūztot izrāvis robu arī stumbrā vai to iešķēlis, lai mazinātu sala ietekmi, brūci var apņemt ar skujām, pietīt ar agrotīklu.
Dažkārt augļukoku vainagi tiek veidoti arī ziemā, kad gadās kāds atkusnis, taču Pēteris Heimanis iesaka šajā periodā kokus likt mierā.
Augļkopis iesaka sniegu no kokiem nopurināt apdomīgi. Ja ārā ir sals, zari ir trausli – tos kustinot, paša dārznieka nodarītie postījumi var būt lielāki nekā no sniega svara.
Iet dārza apgaitā
Šis ir neparasts gads – jau no paša ziemas sākuma sākās sals, bet saulainajās dienās varēja just, ka tās stari silda. Turklāt augsne zem sniega nav sasalusi. Šādā situācijā saulē sasalusī miza aukstajās naktīs temperatūras svārstību dēļ var plaisāt, lai arī kokiem ir miera stāvoklis.
Parasti gan mizas plaisāšana notiek janvārī, februārī. Sevišķi bīstami tas kauleņkokiem (saldie ķirši, plūmes, aprikozes). To, vai saule un sals jau radījuši brūces, varēs novērtēt tikai pavasara pusē.
Kaļķo un piesedz
Bojājumi ir sevišķi postīgi stumbram un vainagu veidojošajiem resnākajiem zariem, tāpēc tos vajadzēja nokaļķot jau rudenī. Ja tas nav izdarīts vai baltums noskalojies, augļkopis iesaka izmantot kādu siltāku no sala dotajām atelpas dienām un apskatīt augļudārzu.
Vispirms novērtē kauleņkokus un jaunos kociņus. Pret turpmākajiem ziemas nedarbiem tos vajadzētu pārbalsināt vai piesegt ar kādu noēnojošu materiālu: skujām, niedrēm.
Augļkopis iesaka koku aptīšanai nelietot pretsalnu plēves, jo tās rada siltumnīcas efektu. Saulē zem tinuma miza iesilst agrāk, nekā tas vajadzīgs. Turklāt zem plēves veidojas kondensāts, kas rosina pelējuma veidošanos.
