Latviju sasniegusi jauna sērga – sarkocistoze. Ar to var inficēties arī cilvēks 5
Linda Dombrovska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau dažus gadus mednieki zina, ka pēc pīles nomedīšanas labāk tās ādu uz krūtīm pārgriezt un apskatīt, vai konkrētais putns nesirgst ar sarkocistozi. To var noteikt, ja nomedītā putna gaļā ir ar aci saskatāmas baltas, rīsa graudiem līdzīgas cistas.
Jautājums ir, ko ar šādiem putniem darīt, kur tos likt, īsti jau ēst gaļu ar parazītiem negribas, tāpat arī izmest mežā lapsām būtu ļoti bezatbildīgi.
Jauna sērga
Zinātāji stāsta, ka šī liga vēl pirms divdesmit gadiem Latvijā praktiski vispār netika konstatēta, tā novērota tieši pēdējos gados, bet Lietuvā tā uzradusies jau krietni vien agrāk.
Zinātnieki uzskata, ka pastāv vairāk nekā 200 zoonožu – slimību, ar kurām cilvēks var inficēties, kontaktējoties ar savvaļas dzīvniekiem. Arī sarkocistoze ir iekļaujama šajā sarakstā. Sarkocistoze ir parazitāra saslimšana.
To ierosina kokcīdiju grupas vienšūnis “Sarcocystis”, kas saimnieka organismā veido cistas.
Dr. Rasa Vaitkevičūte, zinātniece, kas pēta šo ligu Lietuvā, stāsta: “Visbiežāk par sarkocistu starpsaimniekiem kļūst zālēdāji un visēdāji: liellopi, zirgi, cūkas, mežacūkas, vilki, lapsas, āpši, jenotsuņi un jenoti, arī cilvēks.
Cilvēka tuvumā dzīvojošie dzīvnieki, piemēram, suņi, 90% gadījumu ir inficēti, un šīs sarkocistas ir patogēniskākas nekā tās, kas parazitē kaķu organismā. Briežveidīgajiem dzīvniekiem – aļņiem, briežiem un stirnām – konstatēts visai augsts sarkosporīdiju izplatības līmenis. Tas svārstās no 77,7 līdz 94,2%.”
Lietuvā slima katra vienpadsmitā mežapīle
Kā izrādās, sarkocistozes izplatība ir pētīta vairākkārt dažādos laika posmos, un arī šobrīd turpinās viens pētījums, kas noris vienlaikus Latvijā un Lietuvā. Sarkocistoze ir viena no slimībām, kas visbiežāk novērota arī savvaļas putniem.
Lietuvā slimība konstatēta vairākām putnu sugām, tajā skaitā sudrabkaijām, vārnām, kraukļiem, kovārņiem, sīļiem un lauka baložiem.
“No Lietuvā medījamo putnu sugām, neskaitot dažādu sugu zosis, pīles, baložus un vārnveidīgos putnus, sarkosporīdijas konstatētas medījamo fazānu organismā (Phasianus colchicus).
Savukārt Zviedrijā tika izmeklēts mednis (Tetrao urogallus). Sarkosporīdijas konstatētas putna smadzenēs, plaušās, sirdī, aknās un liesā. Pēdējo divu gadu desmitu laikā sarkocistoze ir kļuvusi par vienu no visizplatītākajām savvaļas putnu parazitārajām infekcijām.
Un tieši pīles, zosis un gulbji cieš visvairāk, īpaši tie putni, kas dzīvo Ziemeļamerikas kontinentā – Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā, kā arī citos kontinentos – Dienvidāfrikā, Austrālijā, arī Meksikā. Interesanti, ka Rietumeiropā, piemēram, Austrijā, savvaļas pīlēm konstatēto sarkocistozes gadījumu skaits sāka pieaugt tikai 2002. gadā,” tā Dr. Rasa Vaitkevičūte.
No visām 2017./2018. gada medību sezonā Lietuvā nomedītajām un izmeklētajām mežapīlēm inficēto bija 9%. Saslimšana konstatēta 41 baltpieres zosij no 91 izmeklētās. Inficētas bija arī piecas no vienpadsmit mežazosīm.
Sākoties pīļu medību sezonai, jau vairākus gadus pēc kārtas nomedītajām pīlēm tiek konstatēta sarkocistoze.
Lai arī mikroskopiskas, bet, salīdzinot ar citiem parazītiem, lielās sarkocistas ir viegli ieraudzīt nomedīto savvaļas pīļu krūtiņas muskuļos, tomēr precīza šo parazītu taksonomija (sugas klasifikācija) pagaidām vēl ir pētījumu stadijā, jo pīle var kļūt par starpsaimnieku vairāku ģinšu Sarcocystis parazītiem.
Sākas arī Latvijā
Arī Latvijā mums šī sērga nav gājusi secen. Šogad “Nomedīto ūdensputnu monitoringa ietvaros” notiekošajā pētījumā atklāts, ka par slimiem putniem ziņojuši vairāki mednieki.
Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētniece Antra Stīpniece norādīja, ka no aptuveni 250 ziņotajiem putniem sarkocistoze konstatēta kādiem sešiem putniem. Gadījumi konstatēti Babītes ezerā, Nagļu dīķos, arī ūdenstilpēs netālu no Dobeles.
Dr. Rasa Vaitkevičūte stāsta, ka parasti par šo putnu saslimšanu ārēji nekas neliecina.
“Tikai paplešot ādiņu uz putna krūtiņas, ar neapbruņotu aci var ieraudzīt baltus, apmēram 10–12 mm garus, rīsu graudam līdzīgus, bet nedaudz resnākus veidojumus muskuļu audos (Sarcocystis rileyi). Termins Rice breast disease (no angļu val. – rīsu krūtiņas slimība) tiek lietots pat zinātniskajā literatūrā, apkopojot šīs infekcijas pazīmes. Lietuvas zinātnieki sadarbībā ar medniekiem pīļu sarkocistozes izplatības pētījumu sāka 2015. gadā. Toreiz šī infekcija tika konstatēta trim no 21 nomedītās mežapīles,” tā zinātniece.
Parazīta invāzija novājina putnu
Jāpiebilst, lai arī sarkocistoze pati par sevi nav nāvējoša, spēcīga parazītu invāzija var izraisīt muskuļu audu iekaisumu, klibumu un pat paralīzi, kas var kļūt par sugas migrāciju ietekmējošu faktoru.
Nav izslēgts, ka arvien vairāk putnu paliek ziemot valstī tieši veselības stāvokļa dēļ. Turklāt šī hroniskā infekcijas slimība novājina imunitāti, palielina inficēto putnu uzņēmību pret citām slimībām un atvieglo pīļu nomedīšanu plēsējiem, piemēram, lapsām. Tas savukārt turpina parazīta dzīves ciklu un sekmē izplatību.
Līdz šim zinātnieki nav uzkrājuši pietiekami daudz datu, lai ticami novērtētu savvaļas putnu slimības sezonalitāti un to, vai inficēšanās ir saistāma ar putnu vecumu. Ir novērots tikai tas, ka pīlēniem šī slimība tikpat kā netiek konstatēta.
Tā kā pīļu medības ir vienas no populārākajām ūdensputnu medībām Latvijā, medniekiem ir jābūt vērīgiem visas sezonas laikā. Nomedījot jebkādas medījamās sugas pīli, ir jāpārliecinās, vai tā nav invadēta ar sarkocistām.
Ja esat nomedītajam putnam konstatējis sarkocistozi, putnu var nogādāt pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā “BIOR”, kur zinātnieki ļoti priecāsies par šādu paraugu!
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
