Novembrī zemākais ārējās tirdzniecības deficīts kopš 2016.gada 0
Šodien publicētie dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību pagājušā gada novembrī liecina, ka 2017. gada nogalē turpinājies ārējās tirdzniecības aktivitātes kāpums. Pērnā gada novembrī palielinājās gan eksporta, gan importa vērtība, tādējādi ārējās tirdzniecības apgrozījums pieauga par 11,5%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2016.gadā. Portālu la.lv informēja Finanšu ministrija.
Eksports rekorda līmenī
Eksports gada izteiksmē palielinājies par 15,3% līdz 1,1 miljardam eiro, ar to uzstādot kārtējo rekordu, viena mēneša ietvaros eksporta vērtībai palielinoties līdz augstākajam līmenim kopš statistikas uzskaites sākuma. Lai arī importam fiksēts pieaugums – 8,3% apmērā, taču tas aptuveni divas reizes mazāks nekā vidēji 2017.gada vienpadsmit mēnešos, tādējādi novembrī būtiski uzlabojās ārējās tirdzniecības bilance.
2017.gada vienpadsmit mēnešos ārējās tirdzniecības deficīts samazinās līdz 100,8 milj. eiro – līdz zemākajam līmenim, kas ir par 38,8 milj. eiro mazāks salīdzinājumā ar 2016.gada novembri.
Graudi uz Turciju un Saūda Arābiju
Preču eksporta izaugsme novembrī bija fiksēta gandrīz visās nozīmīgākajās preču grupās. Taču lielāko devumu eksporta izaugsmē nodrošināja lauksaimniecības un pārtikas eksporta kāpums par 41,1%. Atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem, kad lauksaimniecības un pārtikas grupas izaugsme galvenokārt bija balstīta uz alkoholisko dzērienu eksporta kāpumu, tad novembrī noteicoša loma bija graudaugu eksporta pieaugumam uz Turciju un Saūda Arābiju.
Lai arī pērnā gada vasarā un rudenī bija ne visai labvēlīgi laika apstākļi un kopumā bija vāja graudaugu raža, graudaugu eksports novembrī bija vairāk nekā divas reizes lielāks nekā 2016. gadā novembrī. Kopumā, graudaugu eksports palielinājies par 41,8 milj. eiro, tādējādi izskaidrojot ceturto daļu no kopējā preču eksporta kāpuma pērnā gada novembrī.
Neskatoties uz spēcīgo graudaugu eksporta pieaugumu novembrī, 2017.gadā vienpadsmit mēnešos kopumā graudaugu eksports tomēr par 5,4% atpaliek no 2016.gada attiecīgā perioda eksportētās vērtības. No citām lauksaimniecības un pārtikas grupas precēm, vērā ņemama eksporta izaugsme bija arī alkoholiskajiem dzērieniem un eļļām.
Koksnes eksports palielinās
Spēcīgo pieaugumu turpina uzradīt metālu un metālu izstrādājumu preču grupa, novembrī eksportam palielinoties vēl par 24,9%, ko pamatā nodrošināja ferosakausējumu, dzelzs lūžņu un dzelzs velmējumu eksporta pieaugums uz Igauniju un Somiju.
Pozitīva ietekme uz kopējo eksporta gada izaugsmi saglabājās arī koka un koka izstrādājumiem. Izņemot Zviedrijas tirgu, koksnes eksports palielinājies visās galvenajos šīs preču noieta tirgos, uz Dāniju, Vāciju, Igauniju, kā arī Lielbritāniju. Koksnes eksports uz Lielbritāniju novembrī palielinājies par 9,9%, kas ir otrais mēnesis pēc kārtas ar pozitīvu pieaugumu.
Ņemot vērā fiksēto vērtību pērna gada novembrī, ir visi priekšnosacījumi, ka arī decembrī koksnes eksports uz Lielbritāniju pieaugs, tādējādi kompensējot koksnes eksporta kritumu uz šo valstī, kurš bija vērojams 2017.gada pirmajā pusē.
No pārējam preču grupām, jāatzīmē pozitīvā eksporta izaugsme farmaceitiskiem un naftas produktiem, kā arī sauszemes transporta līdzekļiem. Jāatzīmē, ka preču eksporta izaugsme 2017.gadā nogalē bija sagaidāma, jo Eiropas Savienības patērētāju un uzņēmēju noskaņojumā radītāji ir augstākie pēdējo desmit gadu laikā.
Savukārt, Latvijas apstrādes rūpniecības nozares produkcijas izlaide uzrāda stabili augstus pieauguma tempus visā 2017.gada garumā. Ņemot vērā, kā Ekonomikas sentimenta indeksa novērtējums 2017. gada decembrī vēl uzlabojās, savukārt Latvijas rūpnieku novērtējums par eksporta pasūtījumiem palika stabili augsts, sagaidāms, ka arī pērnā gada decembrī būs vērojam strauja eksporta izaugsme.
Savukārt, preču importa kāpumu pērnā gada novembrī nodrošināja alkoholisko dzērienu, farmācijas produktu, mehānisko ierīču, kā sauszemes transporta līdzekļu importa kāpums. Lai arī 2017.gadā novembrī importa izaugsme bija vājāka salīdzinājumā ar eksportu, taču vienpadsmit mēnešos preču importa kāpums būtiski pārsniedz eksportu, kas ir skaidrojams ar būtiski straujāku ekonomisko izaugsmi nekā iepriekšējos gados, kurā izpaužas caur investīciju un privāto patēriņu kāpumu.
