Novembrī darāmais sakņu pagrabā dārzeņu aizsardzībai pret kaitēm 0
Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālā nodaļa
Šoruden kartupeļus varēja novākt bez slapjuma un aukstuma radītajām problēmām. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka visi bumbuļi novākti veseli un tādi arī saglabāsies līdz pavasarim. Kartupeļu lakstu puves attīstībai uz lapām šovasar pārsvarā nebija labvēlīgi apstākļi. Veģetācijas periodā mazāk tika izlemts par labu stādījumu ķīmiskajai aizsardzībai pret slimību. Ja lakstu puve kādā stādījumā tomēr inficēja lakstus, tad no šāda lauka vāktie kartupeļi uzmanāmi īpaši, jo iespējams, ka glabātavā iekļuvuši arī inficēti bumbuļi. Ziemas periodā tie var sākt bojāties, bet var arī sagaidīt pavasari un tikt iestādīti, dodot iespēju jaunai infekcijas attīstībai vasarā.
Arī slapjās puves perēkļi noliktavās likvidējami, pārlasot bumbuļus un atšķirojot bojātos. Slapjās puves perēkļu veidošanās nebūs pārsteigums, ja kartupeļus daudz bojājuši sprakšķu jeb drātstārpu kāpuri, ja bumbuļiem ir par siltu, ja piekļuvis sals vai sabērums ir par augstu. Ātrāk var sākt bojāties arī ar parasto kraupi stipri inficētie kartupeļi, jo miza tomēr ir bojāta.
Vairāk uz pavasara pusi parādīsies sausās puves pazīmes un palielināsies sudrabainā kraupja izplatība. Sausā puve ir vislabākā no puvēm, jo neinficē apkārtējos. Toties sudrabainais kraupis, glabātavās turpinot attīstīties, ar pelēcīgi sudrabainās krāsas mizu apvelta arī rudenī vēl veselos bumbuļus. Stipras infekcijas gadījumā sudrabotiem bumbuļiem zūd svars, atlec miza un, tos iestādot, slimība var negatīvi ietekmēt dīdzību.
Vēlie kāposti, šķiet, ir pēdējie, kas uz noliktavām ceļo vēl novembrī. Tomēr, lai cik izturīgas šķistu kāpostgalvas, vēlais kāpostu vākums, iespējams, būs jau cietis no sala, kļūstot uzņēmīgāks puvju iedarbībai. Pelēkā puve glabātavā izpaužas tāpat kā uz lauka – galviņa pārklājas ar pelēku pūkainu apsarmi. Turpretī, ja apsarme balta un līdzīga vatei, kurā atrodami melni sklerociji, inficēšanās notikusi ar balto puvi. Melnie sklerociji ir slimību ierosinošās sēnes augļķermeņi, kas, nonākot augsnē, izraisīs jaunu infekciju, tādēļ jāpiedomā, kur likt vēlāk atšķiroto bojāto produkciju.
Arī kāposti ir jutīgi pret nesabalansētu mēslojumu, pret optimāla temperatūras režīma neievērošanu – tas uzglabāšanas laikā izpaužas kā iekšējo lapu pūšana un melnēšana.
No bojāšanās uzglabāšanas laikā nav pasargāti arī burkāni. Ja tie kļūst viegli un sausi, tad vainīgs būs nesabalansēts mēslojums, kā arī uzglabāšana augstākā temperatūrā par 5 0C. Bet, ja sākusies pūšana, tad, iespējams, vaininieki ir burkānu mušas kāpuri, kas ziemas periodā turpina baroties saknēs. Miza virs alojumu vietām ir bojāta un trausla, dažādo puvju ierosinātājsēnes ātri iekļūst saknēs. Saknes var bojāt pelēkā, melnā, baltā, violetā, sausā puve, bet jebkurā gadījumā bojātās saknes atšķirojamas, lai neveidotos plaši infekcijas perēkļi. Sevišķi uzmanāmas glabāšanas vietas, kur ievietota burkānu raža no sējumiem, kuros, jau rudenī novācot, bija bojātas saknes.
Sīpolus šogad varēja novākt sausā, siltā un saulainā laikā. Tomēr tas neizslēdz iespēju glabātavās parādīties bojātiem sīpoliem. Izplatītākā ir sīpolu kakla puve, kas spēj inficēt apkārtējos, radot neparedzētus ražas zudumus. Tāpēc bojātie, arī dīgt sākušie jāatlasa un jāizvāc no noliktavas, bet pārējie sīpoli jāuzglabā tiem piemērotā temperatūrā. Jāpievērš uzmanība arī tripšu klātbūtnei – šie sīkie, tomēr ar lupu ļoti labi saskatāmie kukainīši rada mitru vidi, tādējādi veicinot pūšanas procesu.
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops novembra numurā
