Ko jums pašam nozīmē festivāls – pašapliecināšanos, papildu ienākumu avotu? 0
Šobrīd tas drīzāk ir papildu izdevumu avots. Festivāls radās kā reakcija uz manis paša piedzīvoto vai drīzāk nepiedzīvoto krietni izbraukātos citos festivālos, kur man sanācis pabūt ar medijrokgrupu “Suņa stunda”, kuras sastāvā kā dziedu, tā arī pa brīžam uzspēlēju trompeti. Bet viss sākās ar to, ka pirms padsmit gadiem mans nu jau viņsaulē aizgājušais tētis nopirka un restaurēja kādreizējo Susējas pagastmāju, izveidojot to par viesu namu. Kādreizējais Susējas pagasts ir tēva senču dzimtā puse. Apmēram 20 kilometrus no mūsu viesu nama “Susēja” atrodas mana vectēva celtās mājas, kur esmu pavadījis bērnību un pusaudža gadus. Tā puse ir manējā. Un mums, kā jau jauniem, radošiem cilvēkiem, gribējās “Susējai” piedot vēl kādu citu garu un elpu… Šobrīd skaitāmies Aknīstes lauku teritorijā. Kā mēs sakām, atrodamies nekur neeksistējošā teritoriālā vienībā, neeksistējošā pagastmājā, mums ir divi vairs nekur citur neeksistējoši bāri – “Čomskis”( savulaik radoši bohēmisko aprindu iecienītais bārs Lāčplēša un Avotu ielas stūrī. – V. K.) un “Hemingvejs”, kas pagājušajā gadā piedāvāja tikai augstākās raudzes džinu. Varbūt tā ir viena no festivāla vērtībām – spēle ar kontrastiem. Piemēram, starp augsto mākslu un Čomska bāru, āra mazmājiņām un klozetpodu tajās iekšā, mežonīgu mežu aiz skatuves un akadēmiskās mūzikas “cakām” uz tās savdabīgā saslēgā… Viena no skatuvēm atrodas kaimiņienes teritorijā, un mēs īpaši lūdzām, lai kritalas neizvāc… Tā kā publikas teltis atrodas simt metru no skatuvēm, nekad nevar nokavēt koncertu, jo vienmēr var dzirdēt, kad tas sācies…
Tā kā Opera ir liels kuģis, kura kursu tik ātri mainīt nevar, tikai nupat tajā tā pa īstam iestājies Zigmara Liepiņa laiks. Kas ir mainījies?
Gaisotne. Var just, ka Operas vadība vairāk rūpējas par visa kolektīva labsajūtu. Repertuāra tendences mainījušās uz mazliet vieglākiem žanriem. Diezgan bieži tiek rādīta operete “Sikspārnis”, kas daļai cilvēku ļoti pa prātam, šo sezonu atklās ar Zigmara Liepiņa operu “No rozes un asinīm”… Tajā pašā laikā ir tādi iestudējumi kā “Fausts”, februārī pirmizrādi piedzīvos nemaz tik bieži neuzvestā Igora Stravinska opera “Dīkdieņa dēkas”, repertuārā ir Vāgners, kaut “Tanheizers” ir viena no popsīgākajām šī skaņraža operām… Ir mainījušies uzstādījumi, kas izpaužas kopējā Operas satura veidolā. Zinu sabiedrībā pazīstamas personības, kas, mainoties Operas vadībai, teica: tā vairs nav mana Opera! Bet nu, skatos, šie cilvēki neizlaiž nevienu pirmizrādi, jo repertuārā ir arī Guno, būs Stravinskis…
Kādi izaicinājumi jūs pašu gaida nākamajā Operas sezonā?
“Dīkdieņa dēkās” dziedāšu Niku Šedovu, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē ēnu. Mans tēls ir galvenā varoņa pretmets, liels kārdinātājs pēc rakstura. Šis darbs, protams, nav “Traviatas” garā un iestudējums sola gana daudz izaicinājumu. Režisore būs Margo Zālīte, ar kuru jau esam strādājuši pie operas “Rigoleto”. Katrā ziņā “Dīkdieņa dēkas” mani iedvesmo gan radošās komandas aspektā, gan arī muzikālā materiāla ziņā.
Interesanti, ka vispirms pieminējāt režisori, nevis muzikālo vadītāju jeb diriģentu. Te lomu sadalījums ir visai saistošs process. Starp citu, režisors Alvis Hermanis savā “Dienasgrāmatā” ierakstījis, ka režisora misija operā ir padarīt to vizuāli baudāmu neatkarīgi no muzikālās partitūras vecuma…
Ir viena lieta, par ko diezgan daudz personiski cīnos. Tā ir laikmetīgās operas attīstība Latvijā. Šis lauks nav īsti nosegts. Arī tāpēc “Sansusī” jau nākamgad iecerēts kā laikmetīgās operas festivāls, ar to saprotot ne vien šeit un tagad tapušas operas, bet arī laikmetīgus izteiksmes līdzekļus .
Nākamgad uz “Sansusī” vedīsim Kristapa Pētersona operu “Mihails un Mihails spēlē šahu”, ar Annu Ķirsi runājam par “Koku operas” jauno versiju (pērn izrādītā opera bija radīta speciāli “Susējas” trīs hektāru lielajai cirsmai ar trim sitamo instrumentu komplektiem 100 metru attālumā citam no cita un trim dziedātājiem kokos, Andra Eglīša un Katrīnas Neiburgas veidotu vizuālo risinājumu – projekcijām uz mežiem, dziedātāju un instrumentālistu izvietojumu. – V. K.) Jaunā versija būs lielākam mākslinieku skaitam un kardināli pārrakstītu partitūru. Pēc pirmizrādes mūsu festivālā opera ceļos uz rezidenču centru “Mustarinda” Somijā. Tāpat uz “Sansusī” nākamgad esam iecerējuši atvest vienu Parīzes orķestra ansambli no Francijas, kas būs pirmais solis laikmetīgās operas platformas radīšanā, pie kā ķersimies jau šoruden.
UZZIŅA
Festivāls “Sansusī” notiek Aknīstes novada viesu mājā “Susējas” kopš 2014. gada.
2017. gada festivālā var ierasties jau 7. augustā un būt klāt tā celšanas nedēļā: no rīta tēja, dienā ekskursijas pa apkārtni un Sēliju, bet vakaros ugunskurkoncerti.
Biļete uz festivālu vienai dienai – 15 eiro, trim dienām – 35 eiro. Bērnu biļete visām festivāla dienām – 1 eiro.
