Novadu reformu tempā dzīs caur Saeimu 9
Pašvaldību protestu gaisotnē Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz tagadējo 119 pašvaldību vietā izveidot 39.
Taču ne tikai opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), bet arī koalīcijā pārstāvētās Nacionālās apvienības (NA) un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāti norādīja uz problēmām, kas projekta apspriešanu var apgrūtināt. “Ar šo plakano bildi mēs galā netiksim, ja par visiem ar to saistītajiem jautājumiem nerunāsim kopā.
Tikai par pliku karti nav iespējams lemt,” sēdē sacīja Ilze Indriksone (NA), kura pirms ievēlēšanas bija Talsu novada deputāte. Taču koalīcijas frakciju vadītāji ir ierosinājuši ar reformu saistīto likumu sagatavošanu pieņemšanai uzticēt nevis Ingas Goldbergas (“Saskaņa”) vadītajai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, bet gan speciāli šā uzdevuma veikšanai izveidotai komisijai.
I. Indriksone, kā arī Viktors Valainis (ZZS) un Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”) norādīja – lai lemtu par jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu, Saeimas deputātiem vienlaikus būtu jāredz arī jaunais pašvaldību likums, kas nosaka to funkcijas, bet ministrija to sola tikai nākamā gada martā. Tāpat esot jāvērtē, vai būs otrā līmeņa reģiona pašvaldības, kāda būs pašvaldību finanšu sistēma un vietējo domju vēlēšanu kārtība.
Māris Kučinskis (ZZS), kurš savulaik, būdams reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, ir piedalījies iepriekšējo reformu sagatavošanā, sēdē uzsvēra – ja būs kvalitatīvas diskusijas Saeimā, iesaistot pašvaldības, šo reformu varēs novest līdz galam, bet, ja “notiks ieciršanās, tad to izdarīt būs ļoti grūti”.
Taču Saeima, pretēji atbildīgajā komisijā lemtajam, ka priekšlikumu iesniegšanai jāparedz laiks līdz 2020. gada 7. janvārim, noteica, ka tas jāizdara līdz 18. decembrim.
Reformas projektu konceptuāli atbalstīja visas valdības partijas, kā arī “Saskaņa”, ar kuras balsīm vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”), iespējams, var rēķināties arī nākotnē. “Reforma ir neizbēgama, un ir bezjēdzīgi tai pretoties,” “Latvijas Avīzei” sacīja “Saskaņas” līderis Jānis Urbanovičs, kura vadītās partijas biedri ir pie varas lielajās pilsētās – Rēzeknē un Daugavpilī.
Tās, atšķirībā no Jelgavas un Ventspils, kuras vada ZZS, nav plānots apvienot ar lauku novadiem. J. Urbanovičs noliedza, ka šim balsojumam būtu kāda saistība ar valdības atbalstu finansējuma piešķiršanai olimpiskā centra “Rēzekne” pabeigšanai, jo to esot ierosinājuši visi no Latgales ievēlētie deputāti.
ZZS un pie frakcijām nepiederošie politiķi debatēs norādīja, ka reformas īstenošanu apgrūtina ministra J. Pūces nevēlēšanās koleģiāli sarunāties ar pašvaldībām, ieklausīties to viedoklī. Tas esot bijis galvenais iemesls protesta akcijai pie parlamenta. “Likums ir brāķis, un tā iemesls ir augstprātība,” sacīja V. Valainis.
Sēdē J. Pūce atgādināja par aizvadītajā vasarā organizētajām konsultācijām ar pašvaldībām, kas no jūlija tiekot rīkotas arī ar iedzīvotājiem. Piektdien ministrs tikšoties arī ar Ikšķiles novada pārstāvjiem, ko J. Pūce uzsvēra arī, iznākot pie protesta akcijas dalībniekiem. Viņa teikto gan nebija viegli saklausīt, jo to pavadīja skaļi saucieni: “Pūci nost!”
Debatēs savas partijas ministru aizstāvēja liela daļa “Attīstībai/Par” deputātu. Marija Golubeva teica, ka arī viņai patīkot, kā dzied suitu sievas, kas piedalījās piketā. Viņasprāt, Alsungas iekļaušana lielākā novadā nenozīmējot, ka suitu identitāte varētu zust. JKP un NA deputāti norādīja uz vairākām projekta nepilnībām. Jānis Dombrava (NA) teica, ka iedzīvotājiem neesot skaidrs, kāda būs dzīve tālākajos pagastos, kas tajos gādās par apgaismojumu ielās, nodrošinās sabiedrisko transportu. Andris Kazinovskis (JKP) redz iespēju atbalstīt šo reformu tikai tad, ja uz plānošanas reģionu bāzes tiek veidots reģionālais pārvaldes līmenis, kura kompetencē būtu arī Eiropas fondu finansējuma vienlīdzīga sadalīšana.
Reforma ir saliedējusi agrākos konkurentus, vietējā varā ietekmīgākos spēkus – ZZS un Latvijas Reģionu apvienību. Ar abu partiju atbalstu notika arī protesta akcija pie Saeimas, ko tās organizētāji nodēvēja tikai par “brīdinājuma signālu”.
Ja valdības partijas neieklausīsies vietvaru viedoklī, nākamajā reizē jau uz Saeimu došoties lauku uzņēmēji ar smago tehniku, brīdināja LRA līderis Edvards Smiltēns. Protestētāji ceturtdien ieradās pie parlamenta ar vienādi noformētām novadu pazīšanās zīmēm, kurās bija pārsvītrots katra novada ģerbonis ar norādi “Likvidēts. Ministrs Juris Pūce”.
Akcijas noformējumu par saviem līdzekļiem esot nodrošinājis kāds Kandavas novada uzņēmējs, “LA” apstiprināja novada priekšsēdētāja Inga Priede (ZZS). Akcijā piedalījās liela daļa novadu, kuru nosaukumi jaunajā kartē vairs neparādās. Saeimas sēdes beigās ZZS viens no līderiem Armands Krauze izteica nožēlu, ka pie pašvaldību pārstāvjiem nav izgājis neviens no koalīcijas deputātiem, lai gan sēdē bija pārtraukums. “Ja kāds grib iegriezt pašvaldībās pārstāvētajām partijām, tad aizmirstiet – mūsu pozīcijas ir un būs stipras novados,” sacīja A. Krauze.
