“No robežu pārmaiņas dzīvotspējīgas teritorijas nevar rasties.” Novadu reforma kā pa celmiem… 1
Ar piedāvāto administratīvi teritoriālo reformu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ministrs Juris Pūce pagaidām spējis novadus vairāk sadusmot un pat aizvainot nekā pārliecināt par gaidāmo pārmaiņu efektivitāti. Jau maija beigās pirmās konsultācijas Preiļos ievadīja ministrijas solīto „vērienīgāko sabiedrisko apspriešanu Latvijas politiskajā vēsturē“ ar 100 pasākumiem gada laikā. Pašvaldību vadītāji gan rausta plecus un saka, ka viņiem par Rīgas kungu tikšanos ar tautu nekas nav zināms.
“Man no ministrijas piezvana meitene, ka esot jābrauc uz tikšanos ar ministru par reformu. Prasu, vai tad viņš nebūs pie mums – bija tak’ solījis, ka tiksies ar katru novadu? Nē, jābrauc uz Preiļiem,” Vārkavas novada domes priekšsēdētāja Anita Brakovska atstāsta, kā VARAM uzsākusi reformas skaidrošanas kampaņu. Jūlijā uz konsultācijām Kuldīgā dosies Alsungas novada domes priekšsēdētāja Daiga Kalniņa, arī viņa bija gaidījusi ministru Juri Pūci savā pašvaldībā ar skaidrojumu, kāpēc Alsunga jāpievieno Kuldīgai. “Tā nav cienīga rīcība, rodas sajūta, ka konsultācijām ir vairāk formāla nozīme, un par tikšanos ar iedzīvotājiem mums netiek bilsts ne vārda,” viņa nosaka.
Uz “Mājas Viesa” lūgumu atsūtīt tuvākā laika grafiku par ministra tikšanos ar iedzīvotājiem VARAM sabiedrisko attiecību nodaļa neatbildēja.
Novecojis vērtējums
“Pirms uzsāk jaunu reformu, būtu nopietni jāizvērtē iepriekšējā,” spriež Kalniņa, taču ministrija balstoties uz dokumentu, kurā 2009. gada reforma analizēta tikai pirmo četru gadu attīstības periodā un saņēmusi negatīvu vērtējumu. “Jāatceras, ka jauno novadu attīstības plāni sāka iekustēties tikai ap 2013. gadu, līdz šodienai pagājuši vēl seši gadi, kad tik daudz kas ir paveikts, taču neviens to neņem vērā un ministrija joprojām atsaucas uz veco pētījumu,” kritiku VARAM politikas virzienā velta Alsungas novada vadītāja.
Ja pavērtētu viņas vadīto novadu, redzētu, ka, lai arī otrs mazākais Latvijā, tas izvirzījies starp tām 32 pašvaldībām, kurām klājas labāk nekā citām un attīstības indekss ir pozitīvs. Turpretim Kuldīgas novadam tas ir negatīvs, piebilst Kalniņa.
Tāpat sarūgtinot ministrijas paviršā attieksme, vērtējot pašvaldību darbu funkciju izpildē, viņa nevarot nosaukt nevienu novadu, kurš nespēj sniegt likumā noteiktos pakalpojumus.
Ministrijas apgalvojumam oponē arī Latvijā mazākās – Baltinavas novada – domes priekšsēdētāja Sarmīte Tabore: “Pie mums visi 23 pakalpojumi ir pieejami un mēs strādājam godprātīgi, varbūt ministrija nemaz nav iedziļinājusies un papētījusi ne situāciju, ne ciparus un liek visas pašvaldības vienā katlā.” Kad Preiļu sanāksmes laikā Vārkavas novada vadītāja Brakovska tieši noprasījusi ministram, kuras funkcijas viņas pašvaldība nav izpildījusi, Pūce nevarējis neko konkrētu pateikt.
Rīko aptaujas
Vēl pirms ministrijas konsultācijām vairākas Latvijas pašvaldības rīko aptaujas, lai noskaidrotu iedzīvotāju attieksmi pret administratīvi teritoriālo reformu (ATR). Alsungas, Baltinavas, Vārkavas novadu vadītājas par novadu apvienošanu jau tagad izsakās kritiski, jo redzot vairāk mīnusu nekā plusu. Būtiskākie riski: kļūs par nomali, apvienotajā novadā paliks bez ietekmīgas pārstāvniecības, vara attālināsies no iedzīvotājiem, ievērojami samazināsies piederības un lojalitātes sajūta.
“Alsungas iedzīvotājiem nebūs pārstāvniecības tiesību, jo, pat savstarpēji vienojoties, varētu dabūt vienu deputātu apvienotā novada domē, bet viens jau neko daudz panākt nevar,” spriež Kalniņa. Bažas rada paziņojums, ka vairāk jāstiprina attīstības centri, kas apliecina, ka attālākām teritorijām draud bezperspektīvās nomales liktenis.
Baltinava patstāvīgo saimniekošanu deviņu gadu garumā varot salīdzināt, piemēram, ar kaimiņiem Briežuciema pagastu, kas darbojas Balvu novada sastāvā.
“Pašiem izvērtējot sava novada attīstību, varam teikt, ka esam attīstījušies krietni labāk nekā tie, kas palika lielajā novadā, – ar Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu esam īstenojuši lielos infrastruktūras projektus ūdenssaimniecībā, ēku siltināšanā un ceļu infrastruktūras sakārtošanā. Dažādu projektu veidā 10 gados esam piesaistījuši ap 3 miljoniem eiro, kaimiņiem Briežuciemā ieguldīti tikai 500 tūkstoši,” skaidro Tabore.
Nelielas pašvaldības priekšrocība ir tuvums iedzīvotājiem, kad operatīvāk var risināt problēmas, atrast kompromisus, cilvēki aktīvāk nāk ar ierosinājumiem un izsaka arī kritiku, kas darbā var palīdzēt.
“Budžeta līdzekļu sadalē mums nav iespējama tāda shēmošana kā lielajās pašvaldībās, jo iedzīvotāji redz, kur aiziet katrs cents,” nosaka domes vadītāja.
Ar robežu pārbīdi nepietiks
Skaidru atbildi Preiļu tikšanās laikā Brakovska nav saņēmusi arī uz ATR svarīgāko jautājumu: kā no robežu pārbīdes novadi kļūs ekonomiski spēcīgāki? Aprēķinus, kas pamatotu reformas efektivitāti, ministrs neesot devis, bet no viņa teiktā radusies sajūta, ka vairs nav tik pārliecināts par reformas labumu.
Madonas novada vadītājs Agris Lungevičs, kura vadītajam novadam paredzēts pievienot četras pašvaldības, kas to platības ziņā padarīs par otro lielāko Latvijā, atbalsta ATR ideju, taču norāda, ka reforma bez finansējuma neko nedos. “Mehāniski apvienojot vairākas pašvaldības ar to budžetiem, nekāds ekonomiskais izrāviens nesanāks, ja līdzīgi kā 2009. gadā nesekos vesela virkne ES fondu un valsts finansētu programmu,” viņš skaidro.
Ministrijas piedāvāto ATR ar mērķi radīt ekonomiski dzīvotspējīgas un patstāvīgas teritorijas kā nereālu vērtē arī ekonomisti no Agroresursu un ekonomikas institūta.
“Mēs sakām, ka no robežu pārmaiņas dzīvotspējīgas teritorijas nevar rasties, tāpēc ka administratīvo izmaksu potenciālais ietaupījums, uz kuru atsaucas ministrija, nekādā veidā nevar nodrošināt pietiekamu apjomu, lai teritorija pati par sevi šajā finansēšanas modelī kļūtu dzīvotspējīga,” skaidro institūta vadošais pētnieks Andris Miglavs.
Viņš uzskata, ka reformai jāiet rokrokā ar izmaiņām pašvaldību finansēšanas sistēmā, kas veicinātu teritoriju saimniecisko aktivitāti un vietējo funkciju pārskatīšanu, daļu novirzot augstāka līmeņa kompetencē, taču šos jautājumus VARAM savā reformas plānā pat nepieminot.
Kā dažus no iespējamiem risinājumiem Miglavs nosauc iedzīvotāja ienākuma nodokļa sadali starp teritorijām, kurās nodokļu maksātājs dzīvo un strādā, kā arī otrā līmeņa pašvaldību izveidošanu, lai līdzās vietējām pašvaldībām ar tiešo saikni ar iedzīvotājiem un viņu vietvaru būtu arī lielākas pašvaldības, kuru pārvaldība sniegtos pāri esošo rajonu robežām. “No šī viedokļa raugoties uz VARAM izvēlēto reformas ceļu, tas ir nekorekts, tuvredzīgs, lai neteiktu – kaitniecisks,” norāda pētnieks.
Cilvēki nedrīkst ciest
Mazāko novadu vadītājas kā sarunājušas norāda, ka daudz lielāks ieguvums par neefektīvu reformu novadiem būtu labi ceļi.
Un kā lai cilvēki nokļūst uz to pašu VARAM plānoto attīstības centru, ja nav kārtīga ceļa?
Vārkaviešiem tikai pēc lielas cīņas 2015. gadā izdevies tikt pat ne pie asfalta, bet pie viscaur cietā seguma ceļa līdz Preiļiem. Uz Daugavpili valsts nozīmes ceļš joprojām sešu kilometru garumā ir ar grants segumu un pavasaros neizbraucams. “Bet tā ir mūsu dzīvības dzīsliņa uz Daugavpili, kur ir slimnīca, bankas, uz kurieni mūsu lauksaimnieki ved graudus,” skaidro domes priekšsēdētāja.
Arī Alsungas pagastā daudzi valsts nozīmes grants ceļi ir sliktā stāvoklī. “Iedzīvotāji dzīvo visā novada teritorijā un viņiem ir grūtības tikt līdz centram,” norāda Kalniņa. Ne visur risinājums ir sabiedriskais transports –, Alsungā tas līdz Kuldīgai kursē četras reizes dienā, bet no Baltinavas uz Balviem brauc tikai reizi dienā, turklāt aizceļo no rīta un atgriežas vēlā pēcpusdienā.
Par visai utopisku tiek vērtēta iespējamība, ka cilvēki ar potenciāli jaunā novada darbiniekiem sazinātos elektroniski.
Piemēram, Alsungas novadā vairāk nekā piektdaļa iedzīvotāju ir vecāki par 74 gadiem – ne viņiem līdzekļu iegādāties datoru, ne vēlmes apgūt modernās tehnoloģijas. “Skaidri redzams, ka vara no iedzīvotājiem attālināsies,” nosaka domes vadītāja.
Kādā no intervijām Latvijas televīzijā premjers Krišjānis Kariņš norādījis, ka iecerētās reformas dēļ cilvēki nedrīkst ciest, jo pārmaiņu mērķis ir tieši pretējs. Uzrunātajiem pašvaldību vadītājiem gan patlaban izskatoties, ka iedzīvotāji no VARAM piedāvātās reformas nebūs ieguvēji.
Uzziņa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jaunajā administratīvi teritoriālās reformas plānā piedāvā Latvijas teritoriju iedalīt 35 pašvaldībās. Patlaban Latvijā ir 110 novadi un 9 pilsētas.
