Plānots, ka “Hanzas perons” varētu kļūt par vietu, kur ik gadu notiks “Novadu garšas” fināla gadatirgus.
Plānots, ka “Hanzas perons” varētu kļūt par vietu, kur ik gadu notiks “Novadu garšas” fināla gadatirgus.
Foto: Karīna Miezāja

Mazie ražotāji drīzumā varētu tikt pie jauna kvalitātes sertifikāta 1

Kazas sieri, cepti nēģi, kūpinātas zivis, steiks, putraimdesas, pašcepta maize, medus, kūkas, alus un vēl daudz laba acīm, vēderam. Piedevās sirdspriekam – populāru pavāru visu novadu garšu meistarklases un degustācijas, ko papildina dziesminieki un mūziķi no Latvijas novadiem. Tas viss bija izgaršojams un nobaudāms latviskas garšas svētkos aizvadītās nedēļas nogalē Rīgā, jaunajā kultūras un izklaides centrā “Hanzas perons”, kur savu labāko produkciju piedāvāja zemnieki un pārtikas ražotāji no Vid­zemes, Kurzemes, Zemgales, Latgales un Pierīgas.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
3 visbīstamākās zodiaka zīmju pārstāves, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem var atņemt citas vīrieti
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

Mājražotāju gadatirgus “Nogaršo Latviju Rīgā!” vainagoja pasākumu sēriju, ko šovasar aizsāka Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, lai popularizētu vietējo produkciju un sekmētu tās izmantošanu arī skolēnu ēdināšanā. Mērķis cēls – izveidot sistēmu, kas nodrošina vietējo zemnieku ražojumu kvalitāti un līdzētu tiem iziet cauri iepirkuma dzirnavām.

Pagaidām gan tas īsti neizdodas, jo pašvaldību sludinātos iepirkumos izšķirošais ir zemākā cena, kuru vietējais zemnieks, īpaši bioloģiskais, vēl nespēj pārtrumpot. Turklāt pašvaldībām ērtāk un lētāk izvēlēties ēdināšanas pakalpojumu sniedzējus.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Tā nu Latvijas skolēnus lielākoties baro Lietuvas kompānijas, jo izvēle par labu vietējam zemniekam pašvaldību līmenī diemžēl mazinās. Taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Pašvaldībām būtu jābūt vēlmei atbalstīt savu zemnieku,” tā LLKC vadītājs Mārtiņš Cimermanis.

Pirms pāris gadiem tieši ar LLKC atbalstu vairāk nekā 130 zemnieku sāka piegādāt produkciju virknei pašvaldības bērnudārzu un skolu. Kāds to turpina, kāds vairs ne. Problēmu radot ražotāju nevēlēšanās kooperēties iepirkumiem nepieciešamo apjomu sagādāšanā, kā arī grūtības ar regulārām produkta piegādēm. Tomēr – ja uzņēmējiem būs vēlme piedalīties iepirkumos, LLKC gatavs sniegt padomus, ko un kā darīt.

“Industrializēto pārtikas produktu anonimitāte vairs neapmierina daudzus pircējus. Viņi grib iepazīt cilvēkus, kuri savos laukos un fermās audzē pārtikas produktus. Mēs palīdzēsim satuvināties patērētājam un ražotājam, ļaujot iepazīt vienam otru un tos lieliskos produktus, kuri top Latvijas novados,” tā Cimermanis. Lai šo procesu sekmētu, jau tuvākajā laikā LLKC ieviesīs īpašu “Novadu garšas” sertifikātu, kas mazajiem ražotājiem būs vieglāk iegūstams nekā pašreizējie “sālītie” starptautiskie kvalitātes sertifikāti vai Zaļās karotītes zīme – ne katram to vajag un ne katrs to var atļauties. Tāpat arī tiek plānots, ka pasākumu sērija “Novadu garša” tiks turpināta arī nākamvasar.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.