Novados rīkos iedzīvotāju aptaujas 4
Daļa pašvaldību ieņem nogaidošu pozīciju un vēlas vispirms sagaidīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvājumu par reformu.
Durbes novada iedzīvotājiem 25. maijā būs iespēja izteikt savu viedokli ne tikai par Eiropas Parlamenta vēlēšanās pieteiktajiem kandidātiem, bet, iespējams, paust savas domas arī par to, vai viņi atbalsta Durbes novada pašvaldības likvidāciju.
Tādu iespēju sarunā ar “Latvijas Avīzi” pieļāva novada priekšsēža vietnieks Andrejs Radzevičs. Līdzīga aptauja – trīs dienas, no 9. līdz 11. maijam, – jau ir izsludināta Ikšķiles novadā, aicinot iedzīvotājus atbildēt, vai viņi vēlas saglabāt savu novadu vai pievienoties citam.
Tāpat plāno rīkoties vēl vairākas pašvaldības, ieskaitot nelielo Alsungas novadu. Daļa vietējo līderu savukārt grib sagaidīt trešdien plānoto tikšanos Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, uz kuru ir uzaicināti, lai pirmo reizi iepazītos ar ministra Jura Pūces (“A/P”) piedāvātajiem pašvaldību izveides kritērijiem un uz to pamata sagatavoto administratīvi teritoriālā iedalījuma karti. No reformas īstenotāju līdzšinējiem izteikumiem radies iespaids, ka daļā Latvijas novadu teritorijas ir vēlme iezīmēt agrāko rajonu robežās.
Par referendumu domas dalās
Arī Durbes novada dome lēmumu par aptaujas rīkošanu vēl nav pieņēmusi, bet pašvaldībā ir notikusi diskusija, kur tāda iespēja tika apsvērta, pastāstīja A. Radzevičs. Lai deputātiem būtu vieglāk saprast, kāds ir iedzīvotāju viedoklis, dienā, kad notiek EP vēlēšanas, dome varētu noskaidrot arī cilvēku domas par novadam svarīgu jautājumu.
Iespējams, tas varētu labvēlīgi atsaukties arī uz EP vēlēšanu aktivitāti. Latvijas Reģionu apvienība, no kuras A. Radzevičs kandidēja uz Saeimu, un Latvijas Zaļā partija jau ir aicinājusi nodrošināt tautas nobalsošanu par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto administratīvi teritoriālo iedalījumu. Ideju par visas tautas nobalsošanu A. Radzevičs neatbalsta, jo “tautai Rīgā nav svarīgi, kas notiek Priekulē”. Novada nākotne no šī aspekta esot katras pašvaldības jautājums, jo situācija tajās ir atšķirīga.
Runājot par Ikšķiles situāciju, ir jāpiemin arī politiskais aspekts, atgādinot, ka 2018. gada sākumā no “Vienotības” Ikšķiles novada domē ievēlētie septiņi deputāti iestājās Latvijas Zaļajā partijā. Līdz ar to novadā varu pārņēma ZZS, kas toreiz bija valdošā partija, bet par “Vienotības” iespējām iekļūt Saeimā izskanēja šaubas. Ar ZZS labvēlību Ikšķiles novadā pērn tika atjaunots arī aizsargdambis pie Rīgas hidroelektrostacijas.
Toreiz ZZS vadīja Zemkopības ministriju, kuras kompetencē ir valsts nozīmes meliorācijas sistēmas uzturēšana un atjaunošana, lai pasargātu no plūdiem. Tagad ZZS ir opozīcijā, bet “Jaunā Vienotība” – premjera partija. Ja Ikšķiles novada vadība būtu valdošajā partijā, iespējams, tai vieglāk izdotos pārliecināt valdību, ka nav racionāli “sagraut novadu, kas spēj sevi uzturēt, attīstīties un nodrošināt pakalpojumus”, kā aptaujas nepieciešamību pamatoja novada priekšsēdis Indulis Trapiņš (ZZS).
Solidāri dalīties ar Ikšķili
Ikšķiles pretestība ir vērsta pret Ogres novada pašvaldību, kas vēlas paplašināt savu teritoriju ar Ķeguma, Lielvārdes un arī Ikšķiles novadu, kurš atšķirībā no pārējiem ir turīgs un vairāk nekā miljons eiro iemaksā arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Ogres novada priekšsēdis Egils Helmanis (NA) “Facebook” atklāti arī pastāsta – ja Ogrei pievieno tikai Lielvārdi un Ķegumu, tad Ogre būšot pārējiem “donors” un tiks novājināta. Viņaprāt, neesot arī loģiski, ka Ogres tehnikums un Vidzemes ledus halle atrodas Ikšķiles novadā.
“Mēs nevēlamies Ikšķili pievienot, bet solidāri ar to dalīties, palīdzot augt arī lauku teritorijām,” vēsta E. Helmanis. Kā Nacionālās apvienības pārstāvis un viena no lielākajiem novadiem vadītājs E. Helmanis ir ļoti tuvu lēmējiem, jo ir iekļauts Administratīvi teritoriālās reformas padomē.
Uz vaicāto, vai I. Trapiņš nenožēlo aiziešanu no “Vienotības” uz ZZS, viņš atbildēja noraidoši: “Tās “Vienotības”, kuru mēs Valkā dibinājām, vairs nav. Mani interesēja Zaļo un zemnieku savienība, jo tā jau toreiz pateica, ka nekādas reformas neatbalsta. Un arī tagad neatbalstīs, kamēr nebūs notikusi tautas nobalsošana.”
Savukārt Ķeguma novada vadītājs Raivis Ūzuls (Vidzemes partija) ar attieksmes paušanu par iespējamo iekļaušanu Ogres novadā nesteidzas, jo vēloties sagaidīt VARAM piedāvājumu. Taču liela novada veidošanu agrākajās Ogres rajona robežās viņš neatbalsta.
Pašvaldību reformu gaidot, vairākās vietās iedzīvotāju viedoklis tiek noskaidrots par vēl kādu jautājumu. Iecavā pašlaik notiek publiskā apspriešana par Iecavas novada pilsētas statusa noteikšanu Iecavas ciemam. Līdzīga aptauja jau ir notikusi arī Kokneses novadā, kura rīkotajā aptaujā 83% iedzīvotāju (no 158) ir izteikušies par novada pilsētas statusa noteikšanu Kokneses ciemam. Viens no novada izveides kritērijiem varētu būt, lai tā centrā ir pilsēta kā attīstības centrs.
Taču Kokneses novada priekšsēdis Dainis Vingris (ZZS) “LA” apgalvoja, ka ar pašvaldību reformu tas neesot saistīts. Koknese vēsturiski jau ir bijusi pilsēta, tā ir arī viena no Hanzas savienības pilsētām. D. Vingris apzinās, ka reformas rezultātā Kokneses novadu varētu iekļaut lielākā teritorijā.
