Novados jauniešiem trūkst kodola, ap kuru pulcēties 0
Lai kopīgiem spēkiem attīstītu un veicinātu darbu ar jaunatni mūsu novados, jau otro gadu tiek īstenots starptautiskās partnerības projekts “Europe Goes Local: Supporting Youth Work at the Municipal Level”. Šogad tajā piedalās Liepājas pilsētas, kā arī Viļānu, Beverīnas, Vecumnieku, Valkas, Jēkabpils un Salacgrīvas novada pašvaldības, kurās gada laikā tiek īstenoti dažādu veidu pasākumi, lai veicinātu jaunās paaudzes interesi par to, kas notiek viņu novadā.
Jāizkustina klibais zirgs
Projektu Latvijā koordinē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA). “Ņemot vērā to, ka projekts ir starptautisks, kopumā tajā piedalās 22 Eiropas Savienības (ES) valstis, bet mēs trīs gadu laikā palīdzēsim 21 Latvijas pašvaldībai,” stāsta Agnese Lorence, kas ir JSPA projektu koordinatore.
Šajā pavasarī noslēdzās pirmais starptautiskās partnerības projekta gads, kurā piedalījās Valmieras pilsēta, Auces, Brocēnu, Dundagas, Kocēnu, Limbažu un Saulkrastu novads. Pašvaldības atzinīgi vērtēja gada laikā paveikto un atzīmēja, ka tas ir bijis nozīmīgs atspēriena punkts, lai arī turpmāk būtu iespējams veicināt jauniešu politikas attīstību. Šī projekta galvenais mērķis ir sniegt pašvaldībām atbalstu darbā ar jaunatni – stiprināt, attīstīt un pilnveidot šo jomu.
Katra no iesaistītajām pašvaldībām saņem individuālu atbalstu, kā arī iespēju papildināt savas zināšanas starptautiskā līmenī. Dalībnieki piedalās starptautiskās konferencēs, izzina mobilā darba iespējas, kā arī stiprina savas zināšanas par lobiju darbā ar jaunatni. “Lai gan izaicinājumu ir daudz, lielākā problēma, kuru vēlamies risināt ar šī projekta palīdzību, ir atbalsta trūkums personām, kas veic darbu ar jaunatni. Atbalsts ir nepieciešams, lai darbinieki būtu gatavi plānot un īstenot uz jauniešu vajadzībām balstītu jaunatnes politiku savā pašvaldībā. Ir būtiski, lai jauniešu vēlmes tiktu sadzirdētas un atbilstoši tam paredzēti pasākumi, kas strādā ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā. Aicinām pašvaldības īstenot JSPA administrēto jaunatnes programmu iespējas, attīstot brīvprātīgo darbu, veicinot jauniešu uzņēmīgumu, viņu iesaisti lēmumu pieņemšanā, satiekoties ar politiķiem un paužot savu viedokli,” skaidro A. Lorence.
Piemēram, Beverīnas novads šajā projektā vēlējās iesaistīties tādēļ, ka jaunatnes joma līdz šim tur darbojusies “kā klibs zirgs”, kaut arī pašvaldība vienmēr esot atbalstījusi jaunatnes jomu. “Ir izveidoti divi jauniešu centri, piešķirts budžets, vienmēr arī bijusi ieplānota darba vieta jaunatnes lietu speciālistam. Iesaistoties projektā, vēlamies uzzināt, kā uzlabot darbu ar jauniešiem. Apzināmies – cik daudz viņos ieguldīsim, tāda arī būs mūsu nākotne,” norāda Beverīnas novada jaunatnes lietu speciāliste Ilze Ozola.
Svarīgi, ko domā paši jaunieši
“Uzskatām, ka mūsu pašvaldībā netiek pievērsta pietiekami liela uzmanība darbam ar jauniešiem. Tikai tik, cik piedāvā novada izglītības vai kultūras iestādes, bet ar to ir par maz,” stāsta Viļānu novada pašvaldības projektu vadītāja Karmena Kotāne. Viņasprāt, ir nepieciešams attīstīt arī neformālo izglītību, tādējādi veicinot jauniešu pašiniciatīvu. Jāizveido sistēma, lai jaunieši kļūtu aktīvāki. “Sākotnēji pret šo projektu kapacitātes dēļ attiecos skeptiski. Baidījos, ka mēs kā mazs novads nespēsim to pacelt. Taču komandas darbs attaisnojās.”
Viļānu novada pašvaldībā līdz šim notikušas dažādu veidu aktivitātes. “Sākumā bija jāapzina speciālisti, kuri orientējas darbā ar jauniešiem. Vērsāmies izglītības un kultūras iestādēs, kā arī bāriņtiesā. Pēc tam noteicām virzienu jeb rīcības plānu, kā īstenot iecerēto. Tāpat aktivizējam pašus jauniešus, uzklausījām viņu viedokli un veicām anketēšanu. Anketās jautājām par viņu gatavību iesaistīties lēmumu pieņemšanā, par viņu vajadzībām. Tāpat rīkojām Viļānu novada “Jaunatnes forumu 2018″, kura laikā iesaistītie dalībnieki izteica savu viedokli par stiprajām, vājajām pusēm, iespējām un draudiem darbam ar jaunatni Viļānu novadā.”
Anketās jaunieši galvenokārt atzīmējuši to, ka viņiem trūkst organizācijas – kodola, ap kuru varētu pulcēties un kurā varētu rast risinājumu ikdienas problēmām. Lai arī informācijas daudzums mūsdienās ir nenormāli liels, arī tās trūkums tika aktualizēts. “Nav vienotas platformas, kurā apkopoti aktuālie pasākumi, tādēļ arī rodas informācijas trūkums. Attiecīgi nav arī cilvēka, kas šo informāciju varētu nodot mērķauditorijai. Atšķiras veids un valoda, tādēļ jābūt zinošam, lai varētu ieinteresēt šo paaudzi. Noteikti to var izdarīt ne tik formālā veidā, kādu piekopj pašvaldībās,” norāda K. Kotāne.
Taujāta par to, vai Viļānu pusē nav jūtams akūts jaunu cilvēku trūkums, viņa stāsta: “Viss ir atkarīgs no nosacījumiem, ko šeit uz vietas piedāvā pats novads. Nevar viennozīmīgi teikt, ka jaunieši pamet mūs. Ir arī daudzi veiksmes stāsti, kad cilvēki atgriežas, dibina ģimenes un paliek dzīvot šeit. Arī studiju laikā uz mājām brauc nedēļas nogalēs un vasaras periodā, aktīvi piedalās pasākumos, kas notiek šajā pusē.” Projekts esot iedvesmojis daudzus jauniešus. “Prieks, ka varējām piedalīties arī jauniešu apmaiņas projektā “Erasmus+”. Kopumā pie mums brauc trīsdesmit jaunieši no Baltkrievijas, Gruzijas un Polijas.”
