Kādi ierobežojumi no piektdienas sagaida 12 pašvaldības, kas nonākušas stingro noteikumu zonā? 5
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijā ar kovidu slimo divarpus reižu mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā un arī mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā, tomēr inficēto skaits mūsu valstī aug. Tāpēc valdība lemj par stingrākiem ierobežojumiem.
24. novembrī Latvijā reģistrēti 580 Covid-19 gadījumi, kas ir otrais lielākais vienā diennaktī atklāto gadījumu skaits – 21. novembrī infekcija tika apstiprināta 642 personām; 24. novembrī veikti 8627 Covid-19 testi, no kuriem pozitīvi bijuši 6,7%.
Kopumā līdz šim ar Covid-19 inficētas 15 171 personas, bet 188 mirušas. Patlaban valstī ir 12 403 aktīvi saslimšanas gadījumi.
Lielāki ierobežojumi no rītdienas būs 12 pašvaldībās: Varakļānu, Aknīstes, Baldones, Salacgrīvas, Krāslavas, Mārupes, Mālpils, Smiltenes, Garkalnes, Limbažu un Salaspils novadā, kā arī Daugavpils pilsētā.
Par pamatu šādam lēmumam ir ņemta 14 dienu vidējā kumulatīvā saslimstība uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, kas patlaban Latvijā ir 276.
Ja šis rādītājs par 50% pārsniedz vidējo rādītāju valstī, tad valdībai esot pamats ķerties pie stingrākiem ierobežojumiem konkrētās pašvaldībās. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) sola katru otrdienu šo sarakstu rediģēt savā tīmekļvietnē.
Pārsteigta par šādu lēmumu ir, piemēram, Smiltenes novada pašvaldība, jo, kā sacīja novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš, infekcija esot lokalizēta un izplatība samazināta.
“Mums bija aizdomas, ka kovids varētu būt izplatījies piektās un sestās klases skolēnu vidū, kas ir nedaudz vairāk kā 160 audzēkņu. Visi šo klašu skolēni 12. un 13. novembrī tika testēti un konstatēts 41 saslimšanas gadījums, kas nav maz uz novada fona. Nākamajās dienās saslima arī kāds no skolēnu ģimenes locekļiem.
Četrpadsmit dienu izolācija vairākumam beidzas šodien un rīt. Pēc pašreizējiem SPKC sniegtajiem epidemioloģiskajiem rādītājiem, situācija Smiltenes novadā ir laba, jo mēs to perēkli esam lokalizējuši, esam apzinājuši visus, kas ir saslimuši, un patlaban mums nav informācijas, ka būtu radies vēl kāds infekcijas izplatības uzliesmojums.
Pa kādam slimniekam nāk klāt, bet neviens no viņiem nav saistīts ar mūsu novadu, jo šie cilvēki te nedzīvo, viņi šeit ir tikai deklarēti,” pastāstīja Avotiņš.
Šīs nedēļas sākumā pašvaldība noorganizējusi kovida diagnosticējošo testu arī 1.–4. klases skolēniem, un līdz šim brīdim visi rezultāti, kas tiek atsūtīti, esot negatīvi.
“Patlaban mums nav nekāda pamata atrasties valdības izveidotajā stingrākas uzraudzības zonas sarakstā. Līdz šīs nedēļas beigām novads, visticamāk, atgriezīsies tuvu valstī noteiktajam vidējam saslimstības kumulatīvajam rādītājam vai pat zem tā,” prognozēja pašvaldības vadītājs.
“Nepatīkami pārsteidz valdības lēmums arī tādēļ, ka otrdien, sazinoties ar SPKC, man tur sacīja, ka Smiltenes novadā viss esot kārtībā, ka mēs esam lokalizējuši slimības uzliesmojuma perēkli skolā un ka mums rādītāji esot ļoti labi.
Bet tagad no masu informācijas līdzekļiem uzzinām, ka esam iekļauti stingrāku ierobežojumu zonā,” sacīja pašvaldības vadītājs un piebilda, ka nav nepieciešams, lai sabiedrībā veidotos panika, tieši tāpēc ir vajadzīgs skaidrot un atbalstīt iedzīvotājus. To varētu panākt, ja SPKC un Veselības ministrija sāktu komunicēt ar pašvaldībām.
Apšaubāma statistika?
Neapmierināta par lielāku ierobežojumu uzlikšanu ir arī Daugavpils pilsētas pašvaldība. Domes priekšsēdētājs Igors Prelatovs esot izpētījis saslimšanas datus pilsētā un secinājis, ka statistika tiekot “mākslīgi uzpūsta”, ziņoja LETA.
“Dienā, kad tika ziņots par 50 saslimušajiem, patiesībā tie bija tikai četri no Daugavpils,” apgalvoja Prelatovs.
Viņš ir pārliecināts, ka pilsētas saslimušo skaitā tiek ieskaitīti visi tie iedzīvotāji arī no citām pašvaldībām, kuriem tiek veikts Covid-19 tests slimnīcā, un tas uzrāda pozitīvu rezultātu.
Veselības ministre Ilze Viņķele un epidemiologs Jurijs Perevoščikovs nepiekrīt šādam viedoklim.
Viņķele to pat nosauca par viltus ziņu izplatīšanu: “Šeit nevajadzētu meklēt vainīgos ārpus savām mājām. Kovida pacientus pieskaita tai pašvaldībai, kurā cilvēks ir deklarējies. Pieņēmums, ka kāds apzināti falsificē datus specifiski Daugavpilij, ir klasificējams kā viltus ziņa.”
Arī epidemiologs Perevoščikovs pašvaldības vadītāja sacīto nodēvēja par nepatiesu ziņu, jo “mēs strādājam ar katru konkrētu cilvēku un katram konkrētajam cilvēkam ir adrese, kur viņš dzīvo. Pēc šīs adreses tad arī veidojas šī statistika, piederība vienai vai otrai administratīvajai teritorijai”.
Taču iepriekš arī Smiltenes novada domes priekšsēdētājs norādīja, ka daļa no slimniekiem, kas tiek pieskaitīti novadam, tur esot deklarēti, bet reāli nedzīvojot.
Viņķeles sacītais par deklarēšanu un Perevoščikova norāde par reālo dzīvesvietu nav viens un tas pats, un līdz ar to, iespējams, statistika neatspoguļo precīzu reālo ainu.
Slimie darbinieki joprojām ierindā
Pēdējo divu nedēļu laikā lielākais kumulatīvais rādītājs 1440 vidēji uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju sasniegts Varakļānu novadā (pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Varakļānu novadā pavisam ir 2990 iedzīvotāji).
Pie vainas esot koronavīrusa infekcijas izplatīšanās Varakļānu veselības aprūpes centrā, kur kovidu atnesis viens no darbiniekiem, kuram neesot bijušas slimības pazīmes. No 15 darbiniekiem inficējušies deviņi, no 40 aprūpējamiem klientiem slimi ir 33.
SPKC ir devis atļauju strādāt inficētajiem darbiniekiem, kuriem nav izteiktu simptomu. Iestādes vadītāja Dina Inķēna pastāstīja, ka arī viņa ir saņēmusi pozitīvu testa rezultātu un kopā ar vēl četrām inficētajām kolēģēm atrodas darba ierindā.
“Ja visi darbinieki ņemtu darba nespējas lapas, tad kas šeit strādātu?” vaicā iestādes vadītāja.
Arī ārstēšana notiek, pārsvarā pa telefonu sazinoties ar ģimenes ārstiem. Par laimi, vienīgā medicīnas māsa, kurai arī konstatēts kovids, nav pametusi posteni un turpina strādāt.
Gulošie pacienti pārsvarā esot bez simptomiem, bet veselīgākie pacienti gan sirgstot smagāk. Kovidu pārslimojis arī vecākais pacients, kuram ir 96 gadi.
“Vērojot mūsu veselības centra 80 un 90 gadus vecos ļaudis, kas veido lielāko daļu klientu, jāteic, ka kovidam vecums tomēr nav tas noteicošais,” secina aprūpes centra vadītāja.
Vīruss ir izplatījies tikai vienā iestādē, kas ir slēgta tipa iestāde, tāpēc apkārtējiem nav liels apdraudējums, bet, protams, valdības noteiktos ierobežojumus pildīsim, saka Varakļānu novada domes priekšsēdētājs Māris Justs un piebilst, ka problēmas varot radīt vienīgi veikalu un tirdzniecības centru apmeklētāji, jo valdība ir noteikusi, ka tur iekštelpās un ārpus tām jānodrošina 20% no maksimāli iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj konkrētā infrastruktūra.
Ja, piemēram, tirdzniecības centrā var uzturēties 100 cilvēki, tad, sākot no ceturtdienas, drīkstēs tikai 20 personas.
“Iespējams, mūsu cilvēki izvēlēsies braukt iepirkties uz Viļāniem un Rēzekni. Ka nesanāk vēl sliktāk un infekciju neieved tur!” saka pašvaldības izpilddirektors Ivars Ikaunieks.
Valdības noteiktie ierobežojumi
12 pašvaldībās no 27. novembra:
5.–12. klašu skolēni mācīsies attālināti;
tiek pārtrauktas sporta nodarbības iekštelpās;
atļauti tikai privātie pasākumi vienas mājsaimniecības ietvaros (kopējie ierobežojumi valstī – divas mājsaimniecības un ne vairāk kā 10 cilvēki);
nestrādās muzeji un citas kultūrvietas, bet bibliotēkas drīkstēs izsniegt grāmatas līdzņemšanai;
nav atļauts rīkot gadatirgus;
nedrīkstēs notikt privāti pasākumi ārpus vienas mājsaimniecības, izņemot bēres un kristību ceremonijas;
pilsētas sabiedriskajā transportā jānodrošina ne vairāk kā 50% no maksimāli iespējamās transporta līdzekļa kapacitātes;
veikalos un citās tirdzniecības pakalpojumu sniegšanas vietās iekštelpās un ārpus tām būs jānodrošina, ka šajās vietās atrodas ne vairāk par 20% no maksimāli iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj konkrētās vietas infrastruktūra.
No 27. novembra visā valstī:
individuālajās sporta nodarbībās vai sporta nodarbībās vienas mājsaimniecības ietvaros jābūt 15 kvadrātmetriem uz vienu cilvēku un ne vairāk kā 20% no telpas noslogojuma;
individuālie amatiermākslas mēģinājumi drīkst notikt līdz pulksten 22.
