0
Valsts slēdz savas filiāles, nodaļas un aiziet no iztukšotajiem laukiem, atstājot lauku apdzīvotākajās vietās klientu centrus, kuros pašvaldību speciālisti sniedz valsts pakalpojumus vai, ja nespēj, kalpo kā attālinātā pastkastīte. Vai valsts pakalpojumu klientu centru izveide nenoņem jautājumu par sadarbības teritorijām?
Valsts iestādes joprojām darbojas 30 dažādās teritorijās. Reģionālās attīstības likums noteicis, ka reģions ir sadarbības teritorija un valsts institūcijām būtu jāpielāgojas tam. Tas neīstenojas. Kāpēc šīs apkalpes teritorijas vajadzētu sadalīt vēl mazākās 29 daļās? Vēl nav zināms, kā strādās, piemēram, Lauku atbalsta dienests, Valsts ieņēmumu dienests, Sociālās apdrošināšanas aģentūra. Manuprāt, pozitīvais piemērs ir Valsts policija, kam jau ir jauns reģionālais redzējums un kas nevis runā, bet strādā šajā virzienā.
Ministrs Gerhards pirms pusgada “LA” teica, ka par pamatu sadarbības teritorijām ņemšot civilās aizsardzības likumā noteiktās teritorijas.
Pērn pieņemtais ir slikts likums. VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts mums teica, ka tas ir Iekšlietu ministrijas kompetencē un ka VARAM no tā norobežojas. Bet katrā ziņā pēc iespējas lielāka teritorija sadarbībai ir piemērotāka.
Otrs sadarbības teritoriju stūrakmens VARAM ieskatā esot skolu tīkls. Gerharda formula: novads var būt tur, kur ir vidusskola. Dzirdēju, ka sadarbības teritoriju noteikšana uz pusgadu ir atlikta tāpēc, ka vēl nav skaidrs skolu izvietojums pēc reformas. Vai tā ir?
Nedomāju, ka, optimizējot skolu tīklu, palielināsies pakalpojuma pieejamība. Jau tagad ir vietas Latvijā, kur bērni uz skolu ar autobusu brauc līdz divām stundām. Tas nav normāli – sešos bērnu iesēdināt autobusā, lai astoņos būtu skolā! Igauņi skolu reformu sāka ar infrastruktūru un ceļu sakārtošanu. Ir pieteikta veselības reforma. Bet plānošanas reģioni nelemj par ceļu sakārtošanu uz skolām, slimnīcām, novadu centriem. Kaut arī Rungaiņa kungs intervijās teic, ka valsts teritorija beidzas pie Rīgas – aiz Jelgavas, aiz Jūrmalas – visā Latvijā vēl joprojām dzīvo cilvēki! Nedrīkstam cilvēkiem signalizēt – šī teritorija nav perspektīva (ko piedzīvojām pēc pirmā Gerharda signāla, kad bankas vairākkārt atteica dot kredītus laukos kā neperspektīvās teritorijās)! Piemēram, sakot – tur un tur pēc trim gadiem nebūs vidusskolas. Nedrīkstam iztukšot valsti.
