Novadi: netraucējiet sadarboties! 0
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iesniegusi valdībā pašvaldību sadarbības teritoriju plānu. Gaidīto likumprojektu vietā tikai informatīvo ziņojumu “Par valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu un valsts pārvaldes institūciju sadarbības teritoriju izveidi”. Taču 29 sadarbības teritorijas kartē jau iezīmētas. Šo paredzēts bija skatīt valdības sēdē pirms Lieldienām, taču ZZS izmantoja koalīcijas partnera tiesības divu nedēļu laikā “iepazīties”. Iepazīties tur maz ar ko, jo ziņojumā ir visiem zināmi un pašvaldībās sen izdiskutēti jautājumi. Zemtekstā jaušams vārds “norakt”.Tai otrdienā, kad valdībā bija plānots šis jautājums, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Reģionālās attīstības un sadarbības komiteja sprieda par to pašu. Kāda ir pašvaldību nostāja, “LA” nākamajā dienā vaicāja LPS priekšsēža vietniekam no novadu pašvaldībām, šīs komitejas priekšsēdētājam, Auces mēram Gintam Kaminskim. Starp citu, nupat ievēlētam arī Latvijas Zemnieku savienības valdē, par vienu balsi apsteidzot Jelgavas mēru Andri Rāviņu.
Kas Zaļo un zemnieku savienībai un pašvaldībām ir vēl līdz šim nezināms, ar ko vajag divas nedēļas iepazīties?
G. Kaminskis: Domāju, ka vispirms jātiek skaidrībā, ko ar šādu starpziņojumu VARAM grib panākt. Jau pēc ziņojuma nosaukuma vien ir skaidrs, ko tajā vajadzētu atrast. Valsts administratīvi teritoriālais iedalījums tur ir, bet otru daļu – kā sadarboties valsts pārvaldes institūcijām – neatrodu. Ziņots tiek par pašvaldībām, bet ne par valsts institūcijām. Droši vien pareizi darīja, ka atlika.
Kopš 2015. gada, kad uz LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdi pirmoreiz VARAM ierēdņi atnāca spriest par sadarbības teritorijām, vairākas reizes esam akcentējuši, ka jāoptimizē valsts ie- stāžu darbība. Komitejas sēdē atkārtoti aicinājām valsts iestādes parādīt, kā tās strādās konkrētajās teritorijās. VARAM tikai zīmē kādas noslēgtas teritorijas, kurās jāsadarbojas pašvaldībām, bet divu gadu laikā spriešana par valsts iestāžu darbību šajās teritorijās ne gramu nav pavirzījusies uz priekšu. Valsts ie- stādēm ir kādas 30 dažādas teritorijas, kurās katra darbojas citādi.
Valdības vadītāja uzdevums ministram Gerhardam bija izveidot novadu sadarbības teritorijas jau uz šodienu, ar likumu nosakot funkcijas, kurās sadarboties. Būtībā ar starpziņojumu konstatēts, ka šis valdības rīcības plāna punkts nav izpildīts. Vai jūs gribējāt, lai attiecībā uz pašvaldībām tas tiktu izpildīts?
Pašvaldības vienmēr ir bijušas par sadarbību. Visās jomās. Jo vairāk un plašāk, jo labāk. Bet sadarbībai jābūt brīvprātīgai un nepiespiestai. Pašvaldībām pašām ir jādomā, kurās jomās visizdevīgāk sadarboties, lai iedzīvotāji pēc iespējas vairāk iegūtu. Jāvērtē arī no otras puses: ja pakalpojums attālinās, tad cilvēkiem pakalpojums sadārdzinās. Vai iesāktais process runā par visas Latvijas sabalansētu reģionālo attīstību? Es domāju, ka ne. Šīs reformas mērķis ir likt iedzīvotājiem koncentrēties ap lielākām pilsētām.
Nav saprotams, kāpēc šis VARAM mēģinājums ir sadarbību sašaurināt konkrētās teritorijās, jo jau šobrīd daudzās pašvaldībās sadarbība pārsniedz ne tikai novada robežas, bet jau iezīmētās teritorijas. Sadarbība notiek plānošanas reģiona robežās, vēl plašāk – piemēram, Piejūras pašvaldības.
Šis ziņojums runā tikai par pašvaldībām, runā par sadarbības mehānismu, kurš jau strādā, tāpēc pagājušā gada nogalē aicinājām VARAM noskaidrot un apkopot visu ministriju viedokļus un atbildēt, kā valsts iestādes darbosies šajās sadarbības teritorijās. Kādus ietaupījumus radīs?
Valsts iestādes pēckrīzes gados ievērojami attālinājušās no cilvēkiem. VARAM to saprata un sāka veidot valsts un pašvaldību vienotos klientu apkalpošanas centrus. Lūk, tikko dzirdējām, ka VID problēmas ar telpām Ogrē, un, kamēr tiks rasts risinājums, pakalpojumus varēs saņemt Ikšķiles valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centrā (VPVKAC), kā arī Aizkrauklē vai Rīgā. Kā redzam, arī šajā gadījumā tiek pārsniegtas iezīmēto teritoriju robežas. Nevar virsraksts būt par kopēju sadarbību starp valsti un pašvaldību, bet runāt tikai par pašvaldībām.
