Vērienīgākā zādzība Eiropā: notverti Saksijas karaļu dārgumu zagļi 7
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vācijas policija pēc gadu ilgiem meklējumiem šonedēļ Berlīnē arestēja trīs personas, kuras tur aizdomās par pēdējo gadu desmitu laikā vērienīgāko zādzību Eiropā, kad no Drēzdenes muzeja “Grünes Gewölbe” (“Zaļā velve”) tika aiznestas vēsturiskas dārglietas apmēram miljarda eiro vērtībā.
Galvenais punkts bija Berlīnes ziemeļu rajons Noiķelne, kas pazīstama kā sociāli nelabvēlīgākais Vācijas galvaspilsētas nostūris, kurā kopš pagājušā gadsimta vidus apmetas imigranti un viesstrādnieki, pārsvarā turki un arābi, taču pēdējos gados to iecienījuši arī radošo profesiju pārstāvji.
Vēl divas 21 gadu vecas personas tiek meklētas. Visām piecām Drēzdenes prokuratūra izvirzījusi apsūdzības lietās par divām liela apjoma zādzībām organizētā grupā un diviem ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumiem. Pēc preses ziņām, ir runa par noziedzīgo “Remmo” klanu, kura kodolu veido arābu tautības lielģimenes pārstāvji ar šādu uzvārdu.
Remmo ģimene policijas lokā bija nonākusi vēl agrāk, kad 2017. gadā no Berlīnes Bodes muzeja tika nozagta milzīga, 100 kilogramus smaga zelta monēta. Zagļus notvēra un tiesāja, bet monētu tā arī neatrada. Vācijas Ģenerālprokuratūra apstiprinājusi, ka viens no aizturētajiem ir persona, kas savulaik tiesāta par līdzdalību monētas zādzībā. Turklāt divi no Remmo brāļiem šī gada februārī jau notiesāti par laupīšanu.
Dažās minūtēs
Pārdrošā, taču labi plānotā zādzība Drēzdenes muzejā “Grünes Gewölbe” notika 2019. gada 25. novembra agrā rītā. Noziedznieki vispirms aizdedzināja vairākus elektrosadales skapjus, tādējādi atslēdzot elektroapgādi muzejam un ielu apgaismojumu tam līdzās.
Lai slēptu pēdas, iebrucēji izsmidzināja telpā ugunsdzēšamā aparāta saturu. Tas vēlāk patiešām apgrūtināja izmeklēšanu. Viss notika burtiski dažās minūtēs. Novērošanas kameras fiksēja divas personas, taču izmeklētāju ieskatā noziegumā piedalījās vismaz septiņas.
Par viņu laupījumu kļuva trīs vēsturiski ar dimantu un rubīnu rotāti dārglietu komplekti, kas attiecās uz 18. gadsimtu un reiz bija Saksijas un Polijas karaļu Augusta Stiprā (1694–1733) un Augusta III (1696–1763) īpašums. Tie ir vairāk nekā 20 priekšmeti, tostarp briljantiem rotāts rapieris, epolete (ciets uniformas uzplecis) ar 50 karātu briljantu “Saksijas baltais” un mazākiem dārgakmeņiem, no zelta un sudraba izgatavotais Polijas Baltā Ērgļa ordenis ar 20,189 karātu briljantu vidū, rotāts vēl četriem lielākiem un 220 mazākiem briljantiem un 92 rubīniem, kā arī Saksijas karalienes Amālijas Augustes (1801–1877) broša ar 611 maziem briljantiem.
Vācijas kultūras ministre Monika Gritersa neilgi pēc nozieguma šokēta atzina, ka notikušais viņu “ķēris tieši sirdī”, jo “šīs lietas veido mūsu kā kultūras nācijas identitāti”. Dārgumi nebija apdrošināti, tomēr valsts ik gadu muzeja “Grünes Gewölbe” drošībā ieguldīja astoņus miljonus eiro, ar ko izrādījās par maz. Tiesa, speciālisti norādīja, ka zagļi būtu paņēmuši vēl vairāk dārgumu, ja vitrīnu sadauzīšana neizrādītos samērā darbietilpīgs process.
Bažas par ļaunāko
Ar noziedznieku pēdu dzīšanu nodarbojās īpašā izmeklēšanas vienība “Epaulette”, līdzdarbojoties policijai no visas Vācijas. Svarīgākie pavedieni bija novērošanas kamerās redzamo personu identificēšana un “Audi” markas automašīna, ar kuru laupītāji aizbrauca no nozieguma vietas.
Tāpat kāda taksometra kamera bija fiksējusi “Mercedes” automašīnu, ar kuru laupītāji pēc “Audi” sadedzināšanas pameta Berlīni. Gada sākumā Izraēlas apsardzes firma CGI paziņoja, ka kāda persona pagrīdes internetā, tā sauktajā “darknetā”, piedāvā iegādāties briljantu partiju deviņu miljonu eiro vērtībā, prasot samaksu digitālajā kriptovalūtā – bitkoinos. Starp tiem atradās arī briljanti no Drēzdenes muzeja. Ar pārdevējiem izdevās sazināties žurnālistiem, taču zagļi draudēja, ka iznīcinās vēsturiskos juvelierizstrādājumus. Septembrī policija Berlīnē aizturēja kādu vīrieti, kurš izplatīja uz fiktīvu personu vārdiem reģistrētas SIM kartes. Pastāvēja aizdomas, ka viņš šādas kartes pārdevis arī noziedzniekiem, kuras tie izmantoja savstarpējai saziņai.
“Tā būtu liela veiksme, ja tās izdotos uziet, kad kopš nozieguma jau pagājis gads. Cerība mirst pēdējā,” žurnālistiem atzinis Drēzdenes policijas pārstāvis.
Eksperti nobažījušies, ka ar Drēzdenes Saksijas valdnieka dārglietām var iznākt tāpat kā ar Berlīnes muzejā nozagto monētu – tās būs zudušas uz mūžīgiem laikiem. Atšķirībā no vecmeistaru gleznām šādas viegli atpazīstamas un veselā veidā faktiski nepārdodamas vērtības noziedznieki parasti barbariski salauž, lai iegūtu dārgakmeņus un dārgmetālus pārkausēšanai. Savukārt tādā veidā apritē nonākušiem dārgakmeņiem ir teju neiespējami izsekot.