Notur imunitātes vairogu 0
Dažu balsu trūkuma dēļ Saeima vakar noraidīja Satversmes grozījumus, kas paredzēja būtiski sašaurināt deputātu imunitāti un ieviest atklātos balsojumus par Valsts prezidentu un Satversmes tiesas tiesnešiem.
Valdošās koalīcijas deputātu sagatavotie Satversmes grozījumi paredzēja, ka par administratīviem pārkāpumiem Saeimas deputāti tiks sodīti tāpat kā jebkurš Latvijas iedzīvotājs. Deputāta tiesisko imunitāti bija iecerēts mazināt arī attiecībā uz kriminālprocesuālām darbībām, tostarp, atvieglojot kratīšanas veikšanu deputāta dzīvesvietā, neaizskaramības izmantošanu paredzot attaisnot vienīgi ar pamatotu nepieciešamību aizsargāt parlamenta locekļus no politiski motivētas vajāšanas un nodrošināt netraucētu deputāta funkciju izpildi un parlamenta darbību. Vienlaicīgi tika lemts arī par grozījumiem, kas paredz noteikt atklātu deputātu balsojumu, ievēlot Valsts prezidentu un apstiprinot amatā Satversmes tiesas tiesnešus.
Pret deputātu imunitātes samazināšanu asi iebilda “SC” pārstāvis Andrejs Elksniņš, kurš uzskata, ka valsts amatpersonu imunitātes jautājumi esot jāskatās kopsakarā, jo pašlaik veidojoties situācija, kad dažām personām imunitāte esot nesamērīgi augsta (piemēram, tiesnešiem, prokuroriem un valsts drošības iestāžu darbiniekiem), bet citiem pārāk maza.
“Vienotības” pārstāvis Andrejs Judins debatēs uzsvēra, ka deputāta imunitāte nav bonuss, kas pienākas vien tādēļ, ka cilvēks ir ievēlēts parlamentā. “Tā nav licence izdarīt kādu pārkāpumu un neatbildēt par to. Imunitātes mērķis ir pilnīgi cits – garantēt Saeimas deputātiem iespēju strādāt. Strādāt efektīvi un pildīt savus pienākumus saskaņā ar Satversmi,” skaidroja Judins. Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers (ZRP) sprieda, ka Elksniņa iebildumiem pret imunitātes sašaurināšanu pamatā ir bailes:
“Viņš tik labi izpētījis visas tās situācijas, kādās potenciāli varētu nonākt viņš pats, ka sāka baidīties. Es piekrītu. Un, jo vairāk Elksniņa kungs zina, jo vairāk viņš baidās. Bet tad rodas arī jautājums: kāpēc viņš baidās? Tāpēc, ka zina, kā strādā noziedzīgā pasaule, acīmredzot. Tātad bijis pārāk tuvu tai!”
Balsojumā piedalījās 85 deputāti, no kuriem 53 balsoja par, 25 balsoja pret, bet septiņi deputāti atturējās. Grozījumus atbalstīja “Vienotības”, Zatlera Reformu partijas (ZRP) un Nacionālās apvienības (NA) pārstāvji, kā arī neatkarīgie deputāti un opozīcijas pārstāve Dana Reizniece-Ozola no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), pret balsoja opozīcijā esošā “Saskaņas centra” deputāti, kā arī Rihards Eigims no ZZS, bet atturējās septiņi ZZS frakcijas deputāti. Pieci deputāti no ZZS – Aija Barča, Andris Bērziņš, Augusts Brigmanis, Ingmārs Līdaka, kā arī Ivans Klementjevs (“SC”) – nebalsoja. Ja runa būtu par parasta likuma grozījumiem, ar šādu vairākumu pietiktu, taču valsts konstitūcijas grozījumiem ir paredzēta cita kārtība. Sa-tversmi var grozīt tikai sēdē, kurā piedalās divas trešdaļas deputātu, un grozījumi ir pieņemti tikai tad, ja tos atbalsta divas trešdaļas klātesošo parlamentāriešu.
