Notīrīt, nogruntēt, nolakot. Padomi vecas ķieģeļu sienas atjaunošanā 0
“Remontējot dzīvokli, priekšnamā zem tapetēm un rīģipša, kas līmēts pirms 50–60 gadiem, atklājās veca sarkano ķieģeļu siena. Ar fleksi un drāšu birsti notīrīju, radās ideja tādu arī atstāt, attiecīgi sakopjot, lai neput un nesmērējas. Vecā java nesmuka, vietām stipri izdrupusi, tātad laikam arī šuves jāaizpilda. Nav īsti skaidrs, ko un kā darīt tālāk…” RAIMONDS Ogrē
Šis ir populārs risinājums, kas jauki izskatās atbilstošā interjerā, piemēram, pie vecinātas dēļu grīdas. Atjaunošanas principiālā shēma: notīrīt, nogruntēt un nolakot.
Virsmas sagatavošana
Ir iespējamas dažādas variācijas. Var sakārtot šuves, aizšpaktelējot tikai lielākās spraugas, un akurāti uzvilkt visas mūrējuma līnijas. Varbūt mājās ir, piemēram, aizsākts “Knauf” Rotband maišelis? Der arī citi sausie cementa maisījumi, kas daudzveidīgā sortimentā atrodami būvmateriālu veikalos, tostarp nelielos iepakojumos speciāli virsmas pielabošanai. Šī industrija jau tiktāl attīstīta, ka, piemēram, firmas “Sakret” piedāvājumā špakteļmasas pieejamas pusotra desmita krāsu gammā. Tas savukārt nozīmē, ka šuvēm var piemeklēt arī sarkanīgāku vai dzeltenāku toni, mēģinot tās vizuāli likvidēt vai, gluži pretēji, speciāli izcelt. Ja laika un pacietības pietiek, var pat izmēģināt variantus, jo cik nu tas pulveris maksā!
Vēl interesantāks ir gluži pretējs ceļš – sienas defektus padarīt redzamākus, pat uzkrītošus, brutāli pastrādājot ar āmuru un meiseli un nežēlojot vecos ķieģeļus, protams, ja vien tie ir māla (sarkanie, dzeltenie), nevis silikāta (baltie, kas agrāk mēdza sadrupt vēl pirms mūrēšanas!). Galarezultāts var izrādīties tiešām pārsteidzošs, taču šis jau ir gaumes, pareizāk sakot, pedantisma vai kārtīguma jautājums…
Īsāk sakot, saimniekam ir par ko padomāt, un tieši ar to der sākt.
Tīrīšanas nozīme
Pēc tam, kad ar fleksi izšķaidītas vecā ģipškartona loksnes, ar rupjāku drāšu disku ķieģeļiem noberzti sāni un iztīrītas šuves, respiratoru beidzot var noņemt un ķerties pie telpas uzkopšanas. Ko iesākt ar putekļiem, kas nosēdušies visās iespējamajās vietās un salīduši pat smalkākajās spraugās? Uz topošās dekoratīvās sienas tos atstāt nav vēlams. Protams, pēcāk jau grunts visus savāc, tā satur gan ķieģeļus, gan šuves, taču putekļi kā atsevišķa kārta nav pārāk noturīga, turklāt var mainīt virsmas krāsu toņus. Pirmā doma – jaudīgs putekļu sūcējs! Diemžēl tas nebūt nav drošākais glābējs, ja vien nepieder, piemēram, “Kärcher” saimei, kam ir arī mazgāšanas funkcija. Pie uzgaļa sprauslas ūdens izsmidzināšanas spiediens pat lētākajiem modeļiem ir gluži pieņemams, tāpēc pasākums kļūst daudz produktīvāks. Pretējā gadījumā pēc sūkšanas – vēl ar spaini un lupatu vai sūkli, ūdenim klāt kāds mazgāšanas līdzeklis.
Šī ir ideālā versija sevišķi centīgiem cilvēkiem. Teorētiski nekas ļauns nenotiek, ja puteklītis uz sienas tomēr paliek. Katrs gadījums ir individuāls, pašam labāk redzams, vai kopskats jau apmierina. Pēc turpmākās virsmas apstrādes tas vairs nemainās – vien toņi zem grunts un lakas kļūst mazliet tumšāki.
Grunts izvēle
Ir pilnīgi skaidrs, ka pasākumam vajadzīga tā sauktā dziļgrunts, kas vairākumā importa piedāvājumu maskējas kā Tiefgrund. Dziļgruntis ražo gan pazīstamas starptautiskās kompānijas, turklāt ar dažādiem zīmoliem, gan pašmāju firmas, kas arī konkurē šajā biznesā. Funkcija visām ir vienāda – nostiprināt virsmu, uzlabot saķeri, un tas nozīmē, ka svētdienas amatnieka izvēles vienīgais kritērijs ir cena, ja vārds nav tik svarīgs.
Grunti parasti klāj vienā kārtā, aiz tās paliek caurspīdīga, matēta virsma, kas šajā gadījumā palīdz lakai labāk pieķerties. Izmanto krāsotāja otu, gludām virsmām der arī lielā sarene vai pat rullītis.
Process patīkams, smaku tikpat kā nav, galvenais – kārtīgi nosegt (piesūcināt) un ļaut, lai pilnīgi nožūst (tās ir tikai dažas stundas!).
Lakas loma
Lakas izvēle ir mazliet sarežģītāka. Šaubu nav, ķieģeļu sienai vajadzīga bezkrāsainā, izgatavota nevis uz šķīdinātāja, bet gan ūdens bāzes, kas piemērotāka dabiskiem, minerāliem materiāliem, un par šo piederību liecina vārds aqua uz etiķetes.
Bet tālāk – matēta, pusmatēta, spīdīga?
Par gaumi nestrīdas, taču piemērotākas šķiet matētās, jo spīdīgās virsmu pārāk izceļ. Agrāk, kad citu vispār nebija un šādu iedalījumu pat nepazina, ar spīdīgajām ķieģeļu sienas bagātīgi glancēja, piemēram, lepnākajās somu pirtīs, mazāk domājot par izskatu, vairāk rēķinoties ar viesu uzvedības traucējumiem, ar trīšanos, beršanos un pārējām ekstrēmām slodzes izpausmēm. Iespējams, daudziem šīs atmiņas radījušas principiālu nepatiku pret lakām. Varbūt konkrētajā gadījumā bez tās var iztikt, drošības labad vēlreiz nogruntējot?
Diemžēl gruntētās virsmas strauji piesaista putekļus, uz tās paliek tauku un citi plankumi, šāda siena ātri kļūst pelēcīga. Lūk, kāpēc vajadzīga arī laka: tā veido aizsargkārtu, ir viegli tīrāma un ļauj ilgi saglabāt svaiguma efektu! Par izturību, tostarp pret izbalēšanu, nav vērts debatēt – lako pat kuģus, kas ikdienā uzturas daudz agresīvākā vidē…
