Notikusi Nacionālās apvienības jauniešu nometne 0
Pēc nesen notikušās Nacionālās apvienības jauniešu piecu dienu nometnes tās dalībnieki atzīst, ka viņiem palikusi patīkama pēcgarša pēc tajā piedzīvotajiem fiziskajiem un pašizaugsmes vingrinājumiem, kā arī satikšanās ar nacionāli domājošiem jauniešiem.
Tagad jaunieši ir spārnoti vēl vairāk attīstīt savas spējas un – vēl būtiskāk – izmantot tās Latvijas un savu vienaudžu izaugsmei.
Ierindā ar Latvijas karogu
Nometnē Smiltenes pusē piedalījās 30 dažāda vecuma jaunieši, kas klausījās pazīstamu politiķu lekcijās, piedalījās sevis pilnveidošanas un fiziskajos vingrinājumos, bet nometnes kulminācija bija vairāku metru gājiens ar basām kājām pa karstām oglēm. “Īsu brīdi pirms nometnes atgriezos Latvijā, un tā bija pozitīva pieredze, lai atkal iedzīvotos šeit,” teic 28 gadus vecais Rihards Kols, kurš pirms tam vairākus gadus Lielbritānijā studējis starptautisko diplomātiju un strādājis pētniecībā. Nometne viņam bijusi arī pozitīvs “grūdiens”, kas apstiprinājis, ka turpmākā dzīve jāveido Latvijā. Nometnē piedalījušies 30 jaunieši. Tajā notikušas pazīstamu politiķu – Roberta Zīles, Jāņa Dombravas, Eināra Cilinska, Jura Dobeļa un Raivja Dzintara – lekcijas. Piecpadsmit gadus vecā Gunita Freimane no Bēnes nometnē piedalījās pirmoreiz, taču ar “VL” ir jau saistīta piecus gadus, vēl laikā, kad tā bija sabiedriska kustība, nevis partija. Jauniete iepriekš piedalījusies nacionālo partizānu Īles bunkura sakopšanā, kā arī apvienības rīkotajos lāpu gājienos.
“Uz nometni devos, lai papildinātu sevi gan garīgi, gan fiziski, kā arī lai izvirzītu jaunus mērķus dzīvē,” teic Gunita. Jaunieši atzīst, ka motivācija doties uz nometni bijusi arī satikt līdzīgi domājošos – jauniešus, kurus saista nacionālās idejas.
Nometnē līdztekus pieredzējušu politiķu stāstiem par politiku, sabiedrību jauniešus gaidījuši arī meditācijas vingrinājumi un fiziskie pārbaudījumi – fiziskās nodarbības trīsreiz dienā un vienreiz naktī. Katru nakti jauniešiem bijis jāceļas augšā un jāveic vingrinājumi, kas viņiem ļoti paticis, piemēram, skriešana pa vienam ierindas priekšā ar Latvijas karogu.
Ogļu ceļš rada pārliecību
Runājot par mērķu izvirzīšanu, kas bijis viens no semināra tematiem, Artūrs teic, ka viņš izvirzījis gan personiskos, gan tādus mērķus, ar kuriem viņš var kalpot Latvijai. Piemēram, viens no mērķiemir iegūt nākamo augstāko izglītību un kļūt par uzņēmēju. “Tas saskan ar Nacionālās apvienības mērķiem – tiesiska, nacionāla un ekonomiski uzplaukstoša valsts,” argumentēja Artūrs. Nometnes priekšpēdējā dienā sekojusi tās kulminācija – nometnes dalībnieki ar basām kājām nogājuši vairākus metrus pa karstām oglēm un atzīst, ka pēc tā viņiem bijusi liela gandarījuma sajūta. “Staigājot pāri oglēm, tu jūti, ka vari izdarīt neiedomājami daudz – atliek vien tam noticēt un uzdrošināties. Tas rada milzīgu pārliecību par saviem spēkiem,” teic Artūrs.
Savukārt Rihards arī pauž prieku par pieveikto ugunsceļu un teic labus vārdus par partijas līderi Raivi Dzintaru, kurš ugunsceļu iepriekš veicis vairākkārt un tam sagatavojis jauniešus. Viņi atzīst, ka nometne bijusi tik piepildīta ar labu un nacionālu atmosfēru, ka grūti bijis to pamest un atgriezties ikdienā, taču gūtās atziņas viņus spārnošot turpmākām darbībām Latvijas labā.
“Nometne bija saliedējoša un deva iespēju satikt līdzīgi domājošos. Mājupceļā, braucot autobusā, mēs dziedājām latviešu dziesmas, jutāmies brīvi. Kad izkāpām no autobusa, Rīgā pretī stacijai sastājāmies aplī un, nedomājot par apkārtējiem, trīs reizes pilnā balsī izsaucām: “Mēs esam latvieši!” Tas viss ir nepieciešams, lai izlauztos no ikdienas rutīnas, kas pilna negācijām, un jauniem spēkiem atgrieztos pie darbiem,” uzsver Artūrs. Nometnes dalībniekiem pēc nometnes palikusi pārliecība, ka nepieciešams vairāk darīt Latvijas labā. Gunitai radusies stingra pārliecība par patriotiskās audzināšanas nepieciešamību skolās. “Ja skolās tā būs, daudzi jaunieši negribēs doties projām uz ārzemēm un novērtēs Latvijā esošās iespējas. Pašlaik vairākums jauniešu ir vienaldzīgi par to, kas notiek Latvijā,” piebilst Gunita.
Uzņēmējiem jādomā par valsti
Jautāju jauniešiem par bieži izteiktajiem pārmetumiem Nacionālajai apvienībai no citu partiju un sabiedrības puses par to, ka bieži vien rodas sajūta, ka nacionālais jautājums ir nolikts priekšplānā, bet maz politikā tiekot domāts par saimnieciskām lietām. Jaunieši uzskata, ka nacionālajām vērtībām jābūt priekšplānā kā ceļagaismai un tad arī pārējās lietas būs pakārtotas.
“Politiskajā spektrā NA ir vienīgā no partijām, kurai ir sava ideoloģija, vērtības un pamatprincipi. Vēlos, lai partijas ir vienotākas un latviskās partijas nav sadrumstalotas, jo tuvojas Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanas,” spriež Rihards.
Artūrs uzskata, ka uzņēmējiem Latvijā jābūt ar mugurkaulu – viņiem jādomā par labumu valstij un iedzīvotājiem un tikai tad par ieguvumiem sev, atturoties pārdot perspektīvākos uzņēmumus un zemi ārzemniekiem. “Ja Latvija kļūs nacionālāka, sakārtosies arī pārējās lietas,” spriež Artūrs. Viņš uzskata, ka NA rīcībā esošās ministrijas – Tieslietu un Kultūras – labi dara savu darbu. “Kā cilvēkam no malas man šķiet, ka KM virza pareizu politiku, lai attīstītos nacionālā kultūra, turklāt tiek veikta analīze, kur paliek finanšu līdzekļi, pirms tos piešķir kultūras iestādēm,” saka Artūrs.
