Notikumi Karabahā: kā tie saistīti ar Ukrainu un kādus riskus rada Eiropas Savienībai? 16
Autors: Igors Čalenko, politikas analītiķis, Analīzes un stratēģijas centra vadītājs (Ukraina)
Otrdien, 19.septembrī, Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija paziņoja par “pretterorisma pasākumu” sākšanu Azerbaidžānas Karabahas teritorijā. Tā bija atbilde uz sešu cilvēku nāvi tās pašas dienas rītā. Divi no tiem bija civiliedzīvotāji, kas gāja bojā sprāgstot mīnai, ko bija uzstādījuši armēņu separātisti.
Kopš Otrā Karabahas kara beigām 2020. gadā Eiropas Savienība un ASV ir pielikušas ievērojamas pūles, lai panāktu izlīgumu starp Erevānu un Baku. Karabaha ir separātistu anklāvs Azerbaidžānas teritorijā. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām visas ANO valstis to atzina par Azerbaidžānas daļu. Pēc Padomju Savienības sabrukuma šo teritoriju daļēji kontrolēja prokremliskie separātisti, kurus atbalsta arī kaimiņvalsts Armēnija.
2023.gada maijā Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans atzina Karabahu par Azerbaidžānas suverēnās teritorijas daļu, savukārt jūnijā Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs paziņoja, ka miera līguma noslēgšana plānota līdz 2023.gada beigām.
Taču jūlija beigās Armēnijas valdība, pakļaujoties Erevānas opozīcijas revanšistu spēku un armēņu diasporas radikālāko elementu spiedienam, uzsāka starptautisku kampaņu, lai demonizētu Azerbaidžānu. Polijas izdevums “Wprost” atzīmēja: “… jauna militāra konfrontācija Dienvidkaukāzā var radīt Eiropai jaunas problēmas – no jauna bēgļu viļņa un resursu novirzīšanas uz Ukrainu līdz enerģētikas sabrukumam un inflācijai.” Arī LA.LV vēstīja, ka propagandas spiediens, ultimāti un aicinājumi uz sankcijām tikai noveda pie sarunu procesa sabrukuma.
Neskatoties uz to, ka Eiropas plašsaziņas līdzekļu bažas bija par iespējamu eskalāciju starp Erevānu un Baku, Azerbaidžānas 19. septembrī sāktie “pretterorisma pasākumi” ir vērsti tikai pret armēņu separātistiem, kas darbojas pašas Azerbaidžānas teritorijā.
De jure to apliecina ANO Drošības padomes rezolūcijas (№822, 853, 874 un 884) un Armēnijas premjerministra Nikola Pašinjana 17.maija paziņojumi, ka Karabaha ir Azerbaidžānas teritorija. Šīs oficiālās Erevānas amata sistēmisko raksturu 19. septembra vakarā apstiprināja Drošības padomes sekretārs Armēns Grigorjans, atbildot uz jautājumu par iespēju piedalīties karadarbībā: “Armēnija turpina aizstāvēt tikai Armēnijas Republikas suverēnās teritorijas. ”
Situāciju pasliktināja fakts, ka 9. septembrī Karabahā notika nelikumīgas “prezidenta vēlēšanas”. Daudzas valstis, tostarp Eiropas Savienība, tos publiski nosodīja: Rumānija, Ungārija, Moldova, Lielbritānija, Turcija, Gruzija, Pakistāna, Uzbekistāna, Kazahstāna, ASV un pati ES.
Ukrainai ir īpaša loma Azerbaidžānas atbalstīšanā. Ukrainas prese vērš uzmanību uz to, ka “Putins saviem mērķiem izmanto armēņu separātistu marionetes Karabahā, tāpat kā osetīnus un abhāzus Gruzijā un “krievu pasaules” atbalstītājus Krimā un Donbasā”, kas “ļauj Maskavai uzturēt militāro klātbūtni Dienvidkaukāzā, kā arī Gruzijas separātiskajā Dienvidosetijas reģionā vai Krievijas kontrolētajos Moldovas austrumu reģionos.
Ukrainu un Azerbaidžānu mūsdienās saista vairākas kopīgas problēmas:
- abas valstis kļuvušas par Krievijas atbalstītā militāristiskā separātisma upuriem – Ukrainas un Azerbaidžānas teritorijās ar Maskavas atbalstu jau gadiem darbojas separātistu anklāvi;
- okupēti 20% abu valstu teritoriju;
- Ukraina un Azerbaidžāna ir vienas no visvairāk mīnētajām valstīm pasaulē;
- Ukrainas pretuzbrukuma un Azerbaidžānas “pretterorisma pasākumu” mērķi ir gandrīz identiski: deokupācija un to teritorijās darbojošos neleģitīmo režīmu militārās infrastruktūras pilnīga iznīcināšana.
Protams, arī Ukraina nosodīja “vēlēšanas” separātistu anklāvā 9.septembrī un pauda “atbalstu Azerbaidžānas suverenitātei un teritoriālajai integritātei”. Karabahas separātistu līderi Rubens Vardanjans un Araiks Harutinjans ir iekļauti Ukrainas agresijas pret Ukrainu līdzdalībnieku datubāzē “Myrotvorets”.
Nepilnu nedēļu pirms pretterorisma operācijas sākuma Ukrainas plašsaziņas līdzekļi bija ziņojuši: “GUR (Galvenais izlūkošanas direktorāts) ir sācis darbu, lai savāktu informāciju par Armēnijas separātistu anklāvu Karabahā”, “Ukrainas specdienesti ir sākuši darbu, lai identificētu un atmaskot proarmēniskos separātistus Dienvidkaukāzā. Un 19. septembrī simtiem vienkāršu Ukrainas pilsoņu “uzspridzināja” Telegram, masveidā paužot atbalstu Azerbaidžānai un tās iedzīvotājiem.
Neskatoties uz to, ka ne Ukrainai, ne kādai citai Eiropas Savienības valstij nav kopēju robežu ar Azerbaidžānu, tās teritorijā notiekošais var skart burtiski ikvienu eiropieti, īpaši ziemas tuvošanās kontekstā.
Azerbaidžāna ir viena no galvenajām valstīm, caur kuru Eiropas tirgū tiek aizstāti Krievijas energoresursi. Baku piegādā naftu un gāzi Rumānijai, Horvātijai, Ungārijai, Bulgārijai, Čehijai, Austrijai, Vācijai, Grieķijai, Spānijai, Īrijai, Portugālei un Itālijai.
ES enerģētikas komisāre Kadri Simsone maijā sacīja: “Šīs ziemas [2022. gada] Eiropa radās ar puspilnu gāzes krātuvi, stabilākām gāzes cenām un pozitīvām nākamās ziemas perspektīvām. Mēs to panācām, pateicoties mūsu uzticamajiem partneriem, piemēram, Azerbaidžānai.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks starpresoru attiecību un prognozēšanas jautājumos Maross Šefčovičs ir pārliecināts, ka “Azerbaidžāna ir nozīmīgs ES partneris enerģētikas jomā.” Saskaņā ar Eiropas Komisijas jūlijā publicēto paziņojumu “Azerbaidžāna ir galvenais ES partneris centienos iegūt neatkarību no Krievijas fosilā kurināmā.”
