Notiks Aleksandra Čaka balvas pasniegšanas ceremonija 0
(papildināta)
Piektdien, 25. oktobrī, Rīgas Latviešu biedrības Lielajā zālē notiks Aleksandra Čaka balvas pasniegšanas ceremonija – muzikāli teatralizēts sarīkojums, kuru veido režisors Uģis Brikmanis. Šogad Aleksandra Čaka biedrības un Rīgas domes iedibinātajai balvai izvirzīti 12 pretendenti, tajā skaitā kultūras darbinieki, mākslinieki, literāti, tulkotāji, kā arī vairāki ar dzejnieka daiļradi saistītu projektu īstenotāji.
Aleksandra Čaka balvas pasniegšana aizsākās dzejnieka simtgadē 2001. gadā, un ik pēc diviem gadiem to pasniedz par mākslinieciski augstvērtīgu Rīgas interpretējumu literatūrā, mūzikā, filmu, teātra vai vizuālajā mākslā, kā arī A. Čaka radošā mantojuma izpētē, popularizēšanā un tulkošanā. Balvas pasniegšanas ceremonijā muzicēs Niks Matvejevs, Gidons Grīnbergs, Rolands Beļevičs, kā arī Rīgas kamerkoris “Ave Sol” diriģenta Andra Veismaņa vadībā. Muzikāli teatralizētajā pasākumā līdzdarbosies Latvijas Kultūras akadēmijas 3. kursa studenti un aktieris Gundars Grasbergs.
Šogad, sagaidot dzejnieka 112. dzimšanas dienu, Rīgas dome, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība, Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis-muzejs un Aleksandra Čaka biedrība 17. oktobrī rīkoja arī dzejniekam veltītu konferenci, kurā tika meklēts Čaka atstātais kultūras mantojums vēsturē – teātru iestudējumos, Latvijas novados, latviešu trimdā, kā arī mākslu kopsaistē.
Aleksandra Čaka biedrības un Rīgas domes iedibinātajai balvai izvirzīti šādi pretendenti:
Varis Vētra Rīgas Tautas operetes muzikālajā iestudējumā “Vecrīgas krodziņa mistērija”, galvenā loma;
Jānis Anmanis, Rīgas Tautas operetes muzikālajā iestudējumā “Vecrīgas krodziņa mistērija”, režisors;
Juris Zvirgzdiņš, Garstāsts “Rīgas runča Maurīcija piedzīvojumi” un grāmata bērniem “Kad muzejā iespīd mēness jeb Tobiass un draugi sargā Rīgas vēsturi”;
Jānis Rokpelnis, Grāmata “Rīgas iestaigāšana”;
Kristīne Želve, Grāmata “Meitene, kas nogrieza man matus”;
Alēns Šorderē, Par Jāņa Rokpeļņa grāmatas “Rīgas iestaigāšana” tulkojumu franču valodā;
Līvija Vītola, Aleksandra Čaka dzejas tulkojumu igauņu valodā “Mūžīgā Rīga”;
Artis Robežnieks, Par devumu Aleksandra Čaka personības un daiļrades popularizēšanā 20 gadu garumā, CD “Domās par Tevi” dziesmu ieraksti;
Izrāde “Hotelis Atlantīda”, Par muzikālu izrādi “Hotelis Atlantīda” Spīķeru koncertzālē. Artura Maskata mūzika, Aleksandra Čaka dzeja;
Projekts “Rīgas dzejas karte”, Par netradicionālās Rīgas dzejas kartes izveidošanu, kur iezīmēti kontrolpunkti un dzejas ceļa maršruti;
Sergejs Moreino, Par Aleksandra Čaka dzejoļu krājuma “Iedomu spoguļi” tulkojumu krievu valodā;
Triloģija “Šķērsiela”, Šķērsiela 3, filmas.
