Automašīna Skrundā, nesamazinot ātrumu, sievieti uzmeta gaisā. Notiesā Juri par uzbraukšanu gājējai 57
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Stājies spēkā Kurzemes rajona tiesas Kuldīgā spriedums, ar kuru Juris Š. tika notiesāts ar divu gadu nosacītu cietumsodu par sievietes notriekšanu uz gājēju pārejas – kundze guva smagus miesas bojājumus.
Kurzemes tiesas spriedumu apsūdzētais pārsūdzēja gan Kurzemes apgabaltiesā, gan Augstākajā tiesā, bet neveiksmīgi.
Tiesa tāpat nolēma, ka viņš arī divus gadus nevarēs vadīt transporta līdzekļus.
Ceļu satiksmes negadījums notika 2019. gada 24. aprīļa pusdienas laikā Skrundā virzienā no Rīgas uz Liepāju. Kundze liecināja, ka devusies mājās no aprūpējamās personas, kuru viņa kopjot trīs reizes dienā.
Aprūpējamā persona dzīvojot netālu no veikala “Elvi”, un veikala tuvumā esot gājēju pāreja, pa kuru vienmēr dodoties mājās, jo pretī gājēju pārejai esot iela, kas ved uz viņas mājām.
Arī tajā dienā šķērsojusi ielu no veikala puses pa gājēju pāreju, bet, kā viņai uzbraukusi automašīna, neatceroties. Atceroties tikai to, ka pamodusies slimnīcas palātā.
Juris un viņa aizstāve pieturējās pie argumenta, ka negadījums noticis aiz gājēju pārejas. Braucis no Rīgas uz Liepāju. Uz gājēju pārejas Skrundā neviena cilvēka neesot bijis, ne arī kāds cilvēks tuvojies no labās puses.
Bet jau 15 metrus aiz gājēju pārejas no joslas, kas paredzēta transportlīdzekļu stāvēšanai, kuras platums ir 4,5 metri, viņa vadītajai automašīnai pēkšņi virsū esot uzskrējusi sieviete.
Sieviete atsitusies pret mašīnas zemāko sadaļu, sasitot tās lukturi, un inerces dēļ atsitusies pret vējstiklu, un turpat ceļa malā nokritusi.
Juris nobremzējis automašīnu, nobraucis malā, lai transports tiek garām.
Lietā svarīga bija tā autovadītāja liecība, kurš braucis aiz Jura un redzējis, ka priekšā braucošā automašīna uz gājēju pārejas notriec sievieti.
Autovadītājs liecināja, ka sieviete gājēju pāreju šķērsojusi no labās puses uz kreiso un, kad viņa bijusi gājēju pārejas vidusdaļā, priekšā braucošā automašīna, ātrumu nesamazinot (jo bremžu gaismas nav iedegušās), sievieti uzmetusi gaisā.
Tad sieviete atsitusies pret automašīnu un, pilnībā pārlidojusi pāri tās jumtam, noripojusi brauktuves labajā malā, kur ir auto piestātne, kādus desmit metrus uz priekšu no gājēju pārejas.
Automašīna pabraukusi vēl dažus metrus uz priekšu un apstājusies brauktuves labajā pusē. Liecinieks ar savu auto pabraucis tālāk uz priekšu, apstādinājis automašīnu un devies skatīties, vai nav nepieciešama kāda palīdzība.
Sieviete ielas malā gulējusi bez kustības pazīmēm. Viņš izsaucis neatliekamo medicīnisko palīdzību, sniedzis policijas darbiniekiem paskaidrojumu.
Pirms tiesas no liecībām atteicās viens cits liecinieks – kāds kājāmgājējs. Pirms tiesas policijai viņš teicis, ka aptuveni 20 metru attālumā redzējis, kā vieglā automašīna notriekusi uz gājēju pārejas esošo sievieti.
Autovadītājam uz vietas esot jautājis, vai viņš neredz cilvēku uz gājēju pārejas, uz ko automašīnas vadītājs esot atbildējis, ka viņam saule esot iespīdējusi acīs.
Taču tiesas sēdē, turot priekšā piezīmju lapiņu, kājāmgājējs vairākkārtīgi centās uzsvērt, ka pirmstiesas procesā nepareizi liecinājis par attālumu, kādā atradies no vietas, ka sadursmes vietu neesot redzējis, bet tā noteikti neesot bijusi uz gājēju pārejas.
Tiesa nenoticēja liecinieka tiesas sēdē sniegtajām liecībām, jo tās bijušas savstarpēju pretrunu pilnas, un uzskatīja, ka liecinieks ar apsūdzēto vien viņiem zināmu iemeslu dēļ ir saskaņojuši liecību, noliedzot pirmstiesas procesā liecinātos faktus, lai uzturētu apsūdzētā aizstāvības versiju.
Uz tiesas jautājumu, kādēļ tiek sniegtas tik kardināli pretējas liecības un tieši par šiem minētajiem konkrētajiem apstākļiem, liecinieka atbilde bija, ka viņš iepriekšējā naktī šos faktus esot atcerējies.
Tiesa uzskata, ka šis liecinieks, būdams brīdināts par kriminālatbildību un apzinoties, ka no viņa sniegtajām liecībām ir atkarīga pareiza lietas izspriešana, tiesas sēdē apzināti sniedzis nepatiesas liecības.
Un tiesa pieņēma lēmumu par apzināti nepatiesas liecības konstatāciju un par to nosūtīja informāciju policijai.
Taisnības meklējumos tiesa ņēma talkā arī Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras karti. No tās redzams, ka apsūdzētā apgalvojums, ka negadījums noticis aiz gājēju pārejas, ir neloģisks.
Tiesnese Daina Alksne atzina, ka būtu absurdi, ja cietusī ietu vismaz 15 metrus garām gājēju pārejai, lai pēc tam to pašu attālumu mērotu atpakaļ.
