Mīlas stāstu izposta alkohols: notiesāts divdesmitgadīgais Toms par nežēlīgu draudzenes Amandas slepkavību 44
Ritvars Raits, Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa divdesmit gadus vecajam Tomam Paurānam piesprieda 18 gadus cietumā par draudzenes Amandas slepkavību.
“Latvijas Avīze” par krimināllietas izskatīšanas sākumu un apsūdzību rakstīja jau 2020. gada 18. februārī. Izskatīgais un sportiskais liela auguma puisis tika apsūdzēts par savas vienaudzes un draudzenes nogalināšanu sevišķi nežēlīgā veidā.
Piedevām viņam inkriminēti vēl divi noziedzīgi nodarījumi – sveša maksāšanas līdzekļa nelikumīga izmantošana un nolaupīšana, kā arī svešas mantas zādzība.
Mīlas stāstu izposta alkohols
Toms un Amanda iepazinušies, kad abiem bija 17 gadu. Sākuši draudzēties un kādu brīdi pat dzīvojuši kopā pie puiša vecākiem Baložos. Pēc kāda laika Toms sācis aizrauties ar alkoholiskajiem dzērieniem šaubīgās kompānijās, tādēļ arī sliktāk mācījies.
Amanda ar to nav bijusi mierā, abu starpā sākušās nesaskaņas. Toma mamma, kura pret meiteni izturējusies labi, palīdzēja viņai noīrēt dzīvokli Rīgā, cerēdama, ka meitenes aiziešana liks viņas dēlam saņemties.
Amanda esot cerējusi, ka viņas puisis tomēr mainīsies, pazaudēt Tomu viņa neesot gribējusi.
Savukārt Paurāns, pēc savas dabas būdams ļoti greizsirdīgs, jau iepriekš pat citu cilvēku klātbūtnē izteicies, ka noduršot meiteni, jo, ja Amanda nebūs viņam, tad nebūšot nevienam.
Agresijas lēkmē dur
Arī 2019. gada 28. februārī Paurāns neiztika bez alkohola. Kā viņš pats liecināja, visas dienas garumā bija lietojis gan alkoholiskos kokteiļus, gan alu. Kāda lieciniece gan puisi redzējusi mikroautobusā ar viskija pudeli rokā, viņš tai aizbildinājies, ka tajā pudelē esot tikai vīns.
Vakarā braucis pie Amandas, kura sadusmojusies, jo puisis jau kārtējo reizi bija alkohola reibumā.
Toms gribējis apskaut meiteni, lai nomierinātu, bet Amanda esot viņu atgrūdusi un teikusi, ka Toms viņu nekad vairs neredzēšot, ka viņai tas viss ir apnicis.
Tiesu medicīnas ekspertīzē konstatēts, ka meitenes līķim bija vismaz 15 durti, griezti ievainojumi, tos visus viņa guvusi, vēl dzīva būdama.
Slepkavības laikā jauneklis bija tik haotiski rīkojies ar nazi, ka pamanījies arī sevi savainot kājā, bet duramajam pat nolauzts gals.
Meitene mēģinājusi aizsargāties, par to liecina viņas kreisās rokas plauksta, kas tikusi caurdurta ar nazi.
Iesaista paziņu
Uzreiz pēc slepkavības Paurānam radusies doma vainu uzgāzt citam. Piezvanījis paziņam Niklāvam. Niklāvs, kurš šajā krimināllietā arī bija apsūdzētā statusā, liecināja – Toms teicis, ka viņam esot ārkārtēja situācija, lūdzis atbraukt, līdzi paņemot marli pārsējam.
Kamēr Niklāvs bijis ceļā, Paurāns nofotografējis meitenes līķi, kā arī pārģērbis savas ar asinīm notraipītās drēbes, ko izmetis atkritumu maisā.
Niklāvu Paurāns sagaidījis spēļu zālē, kur viņš paziņu uzcienājis ar alu, bet pats pārsējis savainoto kāju. Tad abi devušies uz Amandas dzīvokli. Tur Niklāvam no redzētā skata esot kļuvis slikti.
Darbības, kuras Toms vēl veicis dzīvoklī, varētu šķist haotiskas, ja nebūtu zināms, ka viņš pēc tam visu vainu par izdarīto mēģinās uzgāzt Niklāvam.
Mēģinājis Niklāvu pierunāt paņemt sev kaut ko no meitenes mantām. Tad viņš ar dvieļiem, aizkariem un papīra salvetēm slaucījis asinis, lupatas bāzis atkritumu maisā, bet maisu, jau ārā ejot, grūdis rokās Niklāvam.
Maiss izmests kaimiņu mājas atkritumu konteinerā.
Slepkava spēlē teātri
Pēc aiziešanas no slepkavības vietas Paurānam parādījusies apetīte, ierosinājis doties pēc hotdogiem. Tad abi ar taksometru aizbraukuši uz mājām pie Niklāva, kur viņš Tomam iedevis savas drēbes. Ar to pašu taksometru Paurāns aizbraucis mājās.
Nākamajā dienā Toms, it kā nekas nebūtu noticis, devies uz skolu. Bet jau drīz pārnāca mājās kopā ar klasesbiedreni – lai padzertu tēju.
Viņai todien ne tikai izstāstījis, ka noslepkavojis Amandu, bet pat parādījis asiņainās bildes… Meitene tās sākumā uztvērusi kā joku, bet, kad sapratusi, ka fotogrāfijas ir reālas, Paurāns piedraudējis viņu nogalināt, ja kādam teikšot par šīm, kā viņš teicis, piemiņas bildēm.
Tajā paša laikā savai mammai viņš turpināja spēlēt teātri – 1. marta pēcpusdienā viņi kopā devās uz Amandas dzīvokli, viņš iegājis pirmais, sācis kliegt un raudāt, ka nogalināts viņa tuvākais un mīļākais cilvēks.
Kamēr dzīvoklī strādāja policija, Toms sēdējis mammas mašīnā, no turienes viņš esot zvanījis tai pašai klasesbiedrenei, lielījies, ka visus piemānījis, bet nu atkal dzerot kaut ko stiprāku.
Policija atrada gan telefonus un planšetdatoru, ko viņš nozaga notikuma vietā, gan fotogrāfijas viņa tālruņa aparātā, gan naudas pārskaitījumus.
Pēdējā vārdā Paurāns savu vainu atzina pilnībā, pat solīja, ka pēc soda izciešanas cietušajai pusei jeb Amandas mātei atmaksās viņas pieteikto kompensāciju.
Par vainīgu tiesa atzina arī Niklāvu, kuram inkriminēta sevišķi smaga nozieguma slēpšana, par ko viņam nāksies 200 stundas pastrādāt piespiedu darbā.
Dzēris arī stundu laikā
No sodāmības izvairījusies klasesbiedrene, kurai Paurāns pastāstīja, ko pastrādājis. Kaut meitene nesteidzās ziņot par ļoti smago noziegumu, tomēr pēc kāda laika policijai piezvanījusi, iepriekš izstāstot redzēto mātei.
Vēl gan šaubījusies, jo bijis ļoti bail no Paurāna. Bet māte teikusi: tad viņa zvanīšot.
Izrādās, arī skolotājiem nebija noslēpums Paurāna dzīvesveids – viņš dzēris arī stundu laikā un starpbrīžos, alkoholu ielējis limonādes pudelē. Dažkārt par dzeršanu Paurānam likts atvainoties vai viņš padzīts no stundām.