“Notiek karš starp brīvību un verdzību.” Saruna ar “Kijivas solistu” māksliniecisko vadītāju un vijolnieku Anatoliju Vasiļkivski 0
Diāna Jance, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirmdien, 18. aprīlī, Jūrmalas Dzintaru koncertzālē, otrdien, 19. aprīlī, Rīgas Lielajā ģildē un piektdien, 22. aprīlī, koncertzālē “Cēsis” uzstāsies ukraiņu kamerorķestris “Kijivas solisti” mākslinieciskā vadītāja, vijolnieka Anatolija Vasiļkivska vadībā.
Cēsīs koncerts notiks festivāla “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” ietvarā, “Kijivas solistiem” koncertējot kopā ar pianistu Reini Zariņu.
Dienu pirms Krievijas armijas iebrukuma Ukrainā, 23. februārī, kamerorķestris bija uzsācis divu nedēļu koncertturneju Itālijas pilsētās. Sākoties karam, mūziķi izlēma turpināt muzicēt Eiropā, izplatot ukraiņu kultūru un stāstot par miermīlīgo ukraiņu tautu. Visa koncertos iegūtā peļņa tiek ziedota Ukrainas brīvības cīnītāju atbalstam. Tagad koncertturneja ir pagarināta uz nenoteiktu laiku.
Savulaik orķestra dibinātājs, izcilais ukraiņu vijolnieks un skolotājs Bogodars Kotorovičs teicis, ka daudziem orķestriem ir prasmes, bet ne visi ir aizkustinājuši klausītāju sirdis, “Kijivas solisti” to māk. Ne velti orķestra nosaukumā ir minēts vārds “solisti”, orķestri veido slaveni Ukrainas mūziķi, no kuriem lielākā daļa ir nacionālu un starptautisku konkursu laureāti.
Aprīļa sākumā “Latvijas Avīze” sarunājās ar kamerorķestra māksliniecisko vadītāju, vijolnieku Anatoliju Vasiļkivski.
Vai jūs pastāstītu par kamerorķestri “Kijivas solisti” – kad un kā tas ir radies?
A. Vasiļkivskis: “Kijivas solisti” ir valsts finansēts profesionāls kamerorķestris, ko 1996. gadā dibināja izcilais ukraiņu vijolnieks Bogodars Kotorovičs. Domāju, ka esam viens no labākajiem Ukrainas orķestriem, to apliecina daudzās godalgas Ukrainas un ārvalstu konkursos. Gadu gaitā esam uzstājušies daudzās pasaules valstīs. Kopā esam 22 mūziķi, bet šajā koncerttūrē, kas sākās tikai dienu pirms kara, devāmies tikai piecpadsmit. Pārsvarā spēlējam klasisko mūziku.
Dienu pirms kara… Kur tajā dienā koncertējāt?
Bijām Itālijā, tur bija saplānota divu nedēļu koncertturneja, bet tad sākās karš. Jau pirmajā brīdī, sazvanoties ar tuviniekiem Ukrainā, sapratām, ka mājās strādāt un koncertēt nevarēsim, bet savukārt Eiropā varam veikt ļoti svarīgu misiju – skaidrot par Ukrainu, pievērst uzmanību, iepazīstināt ar ukraiņu kultūru.
Mūsu valsts galvenais mērķis ir miers, un savos koncertos mēs, mūziķi, stāstām, cik miermīlīga tauta ir ukraiņi. Nekad neesam vēlējušies karu, negribam karot. Vēlamies šos koncertus veltīt savām ģimenēm, savai valstij, savai armijai, kas tagad cīnās par visas pasaules demokrātiju.
Kur šajā laikā jau esat koncertējuši?
Pēc koncerttūres Itālijā turpinājām koncertus Šveicē, tad Vācijā, pēc tam nokļuvām Zviedrijā, pašlaik (intervijas laikā) atrodamies Norvēģijā. Aprīļa vidū un beigās esam plānojuši turpināt koncertēt Lietuvā, Latvijā, Igaunijā.
Ir daudz ielūgumu arī no citām valstīm, bet, tā kā vienlaikus esmu arī orķestra vijolnieks, paiet laiks, kamēr izveidoju plānu, loģistiku. Tas ir sarežģīti, jo parasti koncertceļojumi tiek plānoti gadu vai pat divus uz priekšu, tagad par nākamajiem koncertiem zinām tikai dažas nedēļas iepriekš, nav laika sagatavoties.
Kopš Krievijas Federācijas pilna mēroga iebrukuma sākuma “Kijivas solisti” Ukrainas atbalstam Eiropā nospēlējuši jau vairāk nekā 30 koncertus.
Vai, karam sākoties, mainījāt koncertprogrammu?
Dažreiz tiešām mainām programmu, bet tas vairāk saistīts ar mūsu atbalstītājiem, kuri organizē koncertus, – reizēm uzstājamies kopā ar vietējiem koriem un orķestriem. Tā, piemēram, uzstājāmies kopā ar Bāzeles simfonisko orķestri, kopā spēlējām Šūberta un Bēthovena skaņdarbus. Upsalā Zviedrijā uzstājāmies kopā ar vietējo kori, Gēteborgā – kopā ar Gēteborgas simfonisko orķestri.
Pašlaik mums nav pieejama mūsu mūzikas bibliotēka, tā atrodas Kijivā, tāpēc šobrīd spēlētos skaņdarbus īpaši daudz nevaram mainīt, to, kas mums ir līdzi, esam papildinājuši ar dažiem skaņdarbiem, ar kuriem dalījušies mūsu draugi. Tāpēc pašreizējais repertuārs nav ļoti plašs, bet darām, ko varam.
Vai ir kāds skaņdarbs, kuru pašreizējā laikā jūs nevēlaties spēlēt?
Jā, atsakāmies spēlēt krievu komponistu skaņdarbus, jo savā ziņā šobrīd tie visi atbalsta karu Ukrainā, turklāt mums pasaulē jāstiprina ukraiņu kultūrtelpa, esam ukraiņu kultūras nesēji.
Varbūt kādreiz vēlāk atkal spēlēsim krievu mūzikas skaņdarbus, jo, protams, saprotam, ka krievu komponisti nav vainīgi šajā karā, bet tagad, šajā situācijā, jebkas krievisks mums stāsta par krievu armijas un tās pavēlnieku zvērībām. Mums ir jānorobežojas no krievu kultūrtelpas, tas ir mūsu protests pret karu.
Kāds ir jūsu tuvākais Ukrainas komponistu skaņdarbs?
Man tuvas ir komponista Valentīna Silvestrova kompozīcijas, vienu no tām spēlējam arī koncertos pašlaik.
Jūs dodat iespēju klausīties brīnišķīgu mūziku tik drausmīgu notikumu ēnā… Vai varat nodalīt kultūru no politikas?
Šis karš ir kļuvis par mūsu dzīves daļu. Arī kultūra nav politikas daļa, tā ir mūsu dzīves daļa. Kur vien tas ir iespējams, mums visiem jāmēģina sevi izpaust caur kultūru. Mūsu ienaidnieks kultūru lieto kā vienu no propagandas ieročiem, tāpēc daudzi Eiropas kultūras dzīves organizatori atteikušies no krievu kultūras repertuāra, liedz uzstāties Krievijas dziedātājiem un mūziķiem.
Kultūrai šobrīd ir būtiski parādīt savu pozīciju pret šo karu. Mēs nedrīkstam baidīties paust patiesību, un svarīgi to darīt skaļi, tā, lai to sadzird iespējami daudzi. Ir jāsaka skaļi, cik neģēlīgi melo Krievijas TV propagandas programmas. Patiesība ir jāsaka un jāatkārto atkal un atkal – jāmēģina sasniegt propagandas nozombētos Krievijas iedzīvotājus, jo viņu varā būtu izbeigt karu.
Nebija nekāda iemesla to sākt – Ukrainā nebija nacisma, nebija arī bioloģisko ieroču laboratoriju, nekā tāda, kāpēc šim karam bija jāsākas. Šis karš ir tikai viena vai dažu Krievijas cilvēku ambīciju apmierināšana. Zinu, ka daudzi Krievijā atbalsta savu līderi, atrodas viņa ietekmē. Ar kultūras palīdzību viņiem var mēģināt stāstīt un parādīt patiesību. Abās pusēs ir tik daudz upuru.
Vai pirms kara kā mūziķis bijāt saskāries ar ieročiem, vai mēdzāt domāt par bruņotiem uzbrukumiem?
Protams, pat neiedomājos kaut ko tik šaušalīgu kā tas, kas notiek pašlaik, nekad rokās neesmu turējis ieroci, arī šodien mani ieroči ir vijole un lociņš. Mūsu orķestris vēl joprojām mēģina cīnīties bez šautenēm, turpinām runāt diplomātisku kultūras valodu. Nesam pasaulei miera vēsti, cenšamies skaidrot Eiropai, ka patiesībā jau jebkurš ir ierauts šajā karā, tajā ierauts ikviens, kurš dzirdējis par šo karu.
Vairs nav iespējams, nenostājoties noteiktā pozīcijā, stāvēt pa vidu un nepaust savu viedokli. Ja neatbalstāt gaišos spēkus, skaidrs, ka atbalstāt tumšos spēkus, jo viņu propaganda ir meli. Nenotiek jau tikai karš starp divām valstīm, tā nav tikai viena armija pret otru, notiek karš starp demokrātiju un ļaunu diktatūru un tās propagandu, karš starp brīvību un verdzību.
Vai kādreiz domājat, ko darīsiet pēc kara?
Šajā laikā mums ir ļoti grūti muzicēt uz skatuves. Mūsu sirdis atrodas mūsu valstī, kopā ar ģimenēm. Sapņoju atgriezties mājās, satikt radiniekus un draugus, spēlēt vijoli manā Ukrainā.
Pēteris Vasks: Ukraiņi jau ir uzvarējuši
Komponists Pēteris Vasks “Kijivas solistus” atceras no 2019. gada rudens: “Koncerts Kijivā man ir neaizmirstami spilgtā atmiņā. Atceros brīvības sajūtu, atceros, cik pašcieņas pilna bija pilsēta un tās iedzīvotāji.
Toreiz notika Ukrainas pirmatskaņojums manam “Alta koncertam”, ko esmu veltījis pasaulslavenajam ukraiņu alta vijolniekam Maksimam Risanovam. Starp citu – Maksims ir no Kramatorskas, kur pirms dažām dienām raķetes sagrāva dzelzceļa staciju. Šis “Alta koncerts” ir ticis spēlēts daudzviet pasaulē. Toreiz tā bija brīnišķīga sadarbība, gan atkal ar Maksimu Risanovu, gan arī ar “Kijivas solistu” kamerorķestri – viņi ir ļoti atsaucīgi mūziķi, emocionāli un jūtīgi.
Tagad jau daudzi mūziķi tehniski ir ļoti meistarīgi, bet, lai būtu īsts muzikāls notikums, ir jābūt arī emocionālai temperatūrai, tas šajā gadījumā Kijivā bija. Viņi bija karsti un degoši, ne tikai precīzi spēlējoši, un rezultātā bija spilgts un neaizmirstams piedzīvojums Kijivas Filharmonijas zālē.
Redz kā – tagad pasaulē visvairāk spēlētais skaņdarbs ir Ukrainas himna. Tā ir vareni cēla un plaša mūzika. Kā visi saka – ukraiņi jau ir uzvarējuši, lai Dievs dod. Ļoti Latvijā gaidīsim šos izcilos ukraiņu mūziķus.”
Kamerorķestra “Kijivas solisti” koncerti
* Skanēs ukraiņu komponista Valentīna Silvestrova “Vakara serenāde”, Oleksandra Šimko “Vecā meža sapņi”, Maksima Berezovska “Simfonija Do mažorā”, kā arī Miroslava Skorika, Fēliksa Mendelszona, Nino Rotas skaņdarbi un ukraiņu tautas mūzika.
* “Kijivas solistu” koncertprogrammu Latvijā organizē “Latvijas Koncerti”, un tiešraidi būs iespējams klausīties “Latvijas Radio 3 Klasika” un skatīties “LSM.lv”.
* LTV koncerta ieraksts tiks atskaņots 24. aprīlī plkst. 15.25. Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un koncertzālēs.
