Noticēt brīnumam, ka bērniņš tomēr pieteiksies 0
Kamēr dažiem ir svarīgāk izsargāties no grūtniecības, tikmēr daudziem citiem atlicis vien ticēt brīnumam vai arī… pieteikties valsts apmaksātajai neauglības cēloņu noteikšanai un mākslīgās apaugļošanas procedūrai.
Stereotipu važās
Lēš, ka Latvijā apmēram 8 – 9 % ģimeņu nevar būt bērnu. Turklāt sabiedrībā joprojām šai jomā ir vairāki stereotipi. Cilvēki nereti domā, ka neesi pilnvērtīgs, ja tev nav bērnu. Vai arī – neauglība ir sekas izlaidīgai dzīvei vai bērna atlikšanai uz vēlāku laiku. Taču 90 % gadījumu tā ir veselības problēma, ko dažkārt var ārstēt vai arī ieņemt bērnu mākslīgi. Igaunijā aptuveni 3 % jaundzimušo jau radīti mākslīgās apaugļošanās ceļā. Latvijā šādā veidā pasaulē nāk 200 – 300 bērnu gadā.
Ir 16 vīriešu un 22 sieviešu neauglības cēloņi, kas turklāt var kombinēties.
Sievietēm viens no galvenajiem neauglības iemesliem ir olvadu necaurlaidība, ciklu un hormonu traucējumi, vīriešiem – nepietiekama spermas kvalitāte.
85 – 90 % neauglības gadījumu tiek novērsti ar medikamentu vai ķirurģisku manipulāciju palīdzību, savukārt 1 – 2 % gadījumu pāriem ir psiholoģiska neauglība, līdz ar to nepieciešama nevis medicīniska, bet gan psiholoģiska palīdzība.
Vecuma cenzs
Valsts atbalsts neauglības samazināšanai un ārstēšanai paredzēts pāriem, kurā sievietes vecums nepārsniedz 37 gadus. Partnera vecumam šai gadījumā nav nozīmes, kaut viņam būtu 20 vai 60 gadu un tieši viņš būtu pāra neauglības iemesls. Speciālisti to pamato ar pētījumiem, ka tieši sievietes vecums grūtniecības iestāšanos un bērna iznēsāšanu ietekmē daudz būtiskāk nekā vīrieša gadu skaits. Protams, ņem vērā, ka daba ir ierobežojusi sieviešu auglības vecumu, iezīmējot to ar menopauzi, kad organisms vairs neizstrādā olšūnas, turpretī vīriešu organismā sperma producējas līdz pat sirmam vecumam. Tiesa, runa ir par kvalitāti, taču diemžēl valsts finansējums pienākas 25 gadus vecai sešdesmitgadnieka partnerei, nevis 38 gadus vecai sievietei, kura ar savu 36 gadus veco vīru jau sen cenšas tikt pie bērniņa…
Veicot mākslīgo apaugļošanu, ne vienmēr viss izdodas ar pirmo reizi, un, par laimi, Latvijā pagaidām šo procedūru skaits par budžeta līdzekļiem nav ierobežots – pēc neveiksmīgas procedūras rindā var stāties atkārtoti.
Valsts apmaksātajos pakalpojumos iekļauti neauglības diagnostiskie izmeklējumi un medicīniskās apaugļošanas procedūra. Arī kompensējamo medikamentu saraksts papildināts ar preparātiem neauglības ārstēšanai – kompensācija 100 % apmērā.
Izmeklējumi abiem
Lai saņemtu valsts atbalstu neauglības ārstēšanai, jānosaka tās cēlonis, tādēļ vispirms ir jāveic izmeklējumi. Par valsts budžeta līdzekļiem tos var saņemt pie ārsta, kuram ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu (NVD).
Ginekologs ir tiešās pieejamības speciālists, un tas nozīmē, ka nosūtījums nav nepieciešams. Dodoties pie urologa, tas gan vajadzīgs – no ģimenes ārsta. Par ambulatoru valsts ginekologa vai urologa apmeklējumu ir jāveic tikai pacienta iemaksa – trīs lati.
Vizītes laikā ārsts pacientu izmeklē un nozīmē nepieciešamos izmeklējumus, kas vajadzīgi, lai noteiktu neauglības iemeslus un apstiprinātu diagnozi.
Neauglības diagnosticēšanai sievietēm var būt nepieciešama ginekoloģiska, hormonāla un ultrasonogrāfiska izmeklēšana, seksuāli transmisīvo infekciju pārbaude, olvadu caurlaidības noteikšana.
Lai konstatētu neauglību vīriešiem, nepieciešama seksuāli transmisīvo infekciju pārbaude, kā arī spermogramma.
Ja ir uzstādīta neauglības diagnoze, pacients var vērsties kādā no četrām iestādēm, ar ko NVD ir noslēdzis līgumu par valsts apmaksātu medicīniskās apaugļošanas procedūru veikšanu: klīnikā “Jūsu ārsti”, “AVA–CLINIC” un “EGV” vai reproduktīvās medicīnas centrā “Embrions”. Konsultācija pie speciālista maksā tikai trīs latus.
Par intrauterīno insemināciju, olnīcas punkciju olšūnu aspirācijai, embrija pārstādīšanu un sēklinieku biopsiju pacienta iemaksa ir 15 latu par katru procedūru.
Šīs četras minētās iestādes neveic no valsts budžeta apmaksātus neauglības diagnosticēšanas pakalpojumus, bet tikai mākslīgās apaugļošanas procedūras!
Tikšanās vieta
Ja spermas kvalitāte ir pavisam slikta un sievietei nekādas patoloģijas nav, var mēģināt izmantot metodi, kuras laikā spermu speciāli apstrādā, atdalot dzīvīgos spermatozoīdus, un ievada tos sievietes dzemdes dobumā brīdī, kad olšūna ir gatava apaugļoties. Tātad – viss notiek dabīgos apstākļos, spermatozoīdiem tikai nedaudz piepalīdz nokļūt līdz olšūnai.
Patiesi mākslīgās apaugļošanas metodes ir divas. Viena, kad ārpus sievietes ķermeņa olšūnai pieliek bariņu spermatozoīdu, un spējīgākais to apaugļo. Apaugļoto embriju pēc pāris dienām tad ievieto sievietes dzemdes dobumā. Šo metodi sauc par IVF – in vitro fertilization jeb ārpusķermeņa apaugļošanu.
Otru metodi izmanto, kad spermatozoīdiem ir pavisam slikta kvalitāte un tie paši nespēj iekļūt olšūnā pat tad, ja ir tai blakus. Tāpēc ārsts pēc saviem ieskatiem izvēlas labāko un iešļircina to olšūnā. Metode saucas ICSI – intracitoplazmatiskā spermatozoīda injekcija olšūnā.
