Notekūdeņu izpēte atklāj, kurās pilsētās strauji izplatās omikrons, kurās joprojām dominējošais ir Covid-19 delta paveids 47
Visstraujākais Covid-19 izplatības pieaugums novērojams Rīgas, Liepājas un Valmieras notekūdeņos, mikroblogošanas vietnē “Twitter” pauda Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pārstāve Dita Gudra.
Dati uz 4.janvāri liecina, ka Rīgas notekūdeņos dominējošais Covid-19 paveids ir delta, taču lielā daudzumā atrastas arī omikrona marķiermutācijas.
Gudra mikroblogošanas vietnē “Twitter” atzina, ka aptuveni divu nedēļu laikā omikrons varētu kļūt par dominējošo vīrusa variantu.
Lai arī Liepājā un Valmierā situācija ir samērā stabila, notekūdeņos arvien lielākā apjomā parādās omikronam raksturīgās marķiemutācijas. Gudra prognozē, ka arī abās pilsētās tas divu nedēļu laikā varētu kļūt par dominējošo paveidu starp visiem inficētajiem.
Gudra aģentūrai LETA pauda, ka, iespējams, omikrona izplatības ātrais pieaugums Liepājā un Valmierā varētu būt saistīts ar pierobežu un cilvēku plūsmu uz blakus valstīm.
Savukārt, lai labāk aptvertu epidemioloģisko situāciju Rīgā, pilsētu plānots dalīt mazākās daļās, un pirmie pētījumi tiks sākti jau tuvāko nedēļu laikā.
Vienlaikus arī Daugavpilī var novērot saslimstības pieaugumu, un notekūdeņos diezgan lielā īpatsvarā atrastas omikrona marķiermutācijas.
Tukumā notekūdeņos dominējošais Covid-19 paveids ir delta. Vienlaikus ir atrastas arī vairākas omikrona marķiermutācijas, taču, kā skaidroja Gudra, tās ir krietni mazākā apmērā nekā, piemēram, Valmierā.
Savukārt Ventspilī pēdējie trīs mērījumi uzrādījuši samazinātu Covid-19 izplatības daudzumu notekūdeņos. Pašlaik dominējošais paveids ir delta, taču omikrons ir konstatēts zemā izplatības līmenī.
Arī Salaspils un Jēkabpils notekūdeņos omikrons ir sastopams zemā izplatības līmenī. Covid-19 izplatība saglabājusies aptuveni vienā līmenī, un notekūdeņos pamatā ir atrodams delta variants.
Jūrmalas notekūdeņos atrasts delta paveids un pietiekami lielā apjomā arī omikrona marķiermutācijas, taču pilsētā novērojama mērena saslimstības dinamika.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieks Sandis Dejus aģentūrai LETA pauda, ka tuvākajā laikā tiks apkopoti dati par pagājušo nedēļu, taču, viņaprāt, pilsētu notekūdeņos varētu būt lielāks Covid-19 izplatības pieaugums.
Dejus norādīja, ka Latvija nav straujākajā Covid-19 izplatības brīdī nekā ārvalstīs. Viņš uzskata, ka Latvijā ir mērens vīrusa izplatības kāpums.
Vienlaikus Dejus uzsvēra, ka no notekūdeņiem nav iespējams inficēties ar Covid-19. Notekūdeņos tiek meklētas Covid-19 vīrusa atliekvielas, kas nav dzīvotspējīgas, bet kas liecina par vīrusa iepriekšējo klātbūtni ūdenī un cilvēkos. Viņš atklāja, ka praksē ir bijuši gadījumi, kad cilvēki atteikušies strādāt notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, jo uzskatīja, ka tā varētu saslimt.
Jau ziņots, ka vairākās Latvijas pilsētās sāka notekūdeņu monitoringu Covid-19 izplatības noteikšanai.
Kā norādīja SIA “Valmieras ūdens”, notekūdeņu monitorings ļaus noteikt Covid-19 koncentrāciju notekūdeņos un prognozēt slimības uzliesmojumu. Šī metode tiek izmantota daudzās valstīs, lai noteiktu vīrusa izplatību noteiktās populācijās, kā arī jaunu vīrusa mutāciju savlaicīgai atklāšanai.
Atbilstoši Eiropas Komisijas ieteikumiem Latvijā tika ieviesta sistēma ar mērķi monitorēt notekūdeņos atrodamo SARS-CoV-2 atlieku daudzumu, lai savlaicīgi noteiktu slimības uzliesmojumus apdzīvotās vietās un identificētu pilsētas un reģionus ar paaugstinātu saslimušo skaitu.
Pētījumā ir iesaistīti “BIOR”, Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorija un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs. Sākotnējie monitoringa sistēmas ieviešanas mērķi ir īstenot paraugu ievākšanu un monitoringu līdz 2021.gada 31.decembrim, tomēr tās darbības laiks varētu tikt pagarināts.
