Noteikumu par ieguldījumiem kavēšanās būtiski bremzē lauksaimniecības darba procesus 1
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Uz nenoteiktu laiku valdībā atlikta grozījumu veikšana noteikumos “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”. Lauksaimnieku organizāciju viedokļi par noteikumiem būtiski atšķiras.
Viena no lauksaimnieku organizācijām “Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome” (LOSP) valdību aicina steidzami apstiprināt noteikumus “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”. Tam gan nepiekrīt lielākos lauksaimniekus pārstāvošā organizācija “Zemnieku saeima”.
LOSP pārstāvji savā ārkārtas sanāksmē, kurā piedalījās Zemkopības ministrijas (ZM) un vairāku vadošo lauksaimniecības nozaru organizācijas un pārstrādes uzņēmumu pārstāvji, pauda satraukumu par valdības kavēšanos ar noteikumu “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” pieņemšanu.
LOSP pārstāvji norāda, ka kavēšanās būtiski bremzē lauksaimniecības nozares darba procesus, kā arī veido negatīvu ietekmi uz nozares darbu kopumā. “MK jau ilgstoši kavējas lēmuma pieņemšana par normatīvo regulējumu. Nedrīkstētu būt tāda situācija, ka lauksaimnieki jau ilgstoši ir gatavi veikt ieguldījumus un attīstīt kā savu, tā nozares darbu kopumā, bet ir spiesti salikt rokas klēpī un nenoteiktu laiku gaidīt,” uzsver LOSP valdes loceklis Kaspars Melnis.
Lauksaimnieks uzsver, ka zemnieki jau savlaicīgi gatavo projekta pieteikumus un plāno ieguldījumus ilgtermiņa attīstībā, it īpaši šā brīža neskaidrajos apstākļos, kas saistīti ar energoresursu cenu straujo kāpumu. Lai lauksaimnieki nekavējoties varētu iesniegt projektu pieteikumus energoefektivitātes paaugstināšanai, regulējuma apstiprinājums ne dienu nedrīkst kavēties, uzsver Melnis.
Tajā pašā laikā biedrības “Zemnieku saeima” pārstāvji uzskata, ka noteikumu grozījumos nav ņemti vērā biedrības ieteikumi, uz ko organizācija ministrijai vērsusi uzmanību vairākkārt. “Zemnieku saeimas” valdes loceklis Mārtiņš Trons sarunā ar “Latvijas Biznesu” norāda, ka ZM nav ņēmusi vērā vairākus biedrības priekšlikumus saistībā ar noteikumu grozījumiem, tāpēc biedrība uzskata – sarunas jāturpina.
Esošais ZM piedāvājums liegtu vidējām un lielām saimniecībām saņemt finansējumu tehnikas iegādei vai būvju celtniecībai, kas nav saistītas ar vides investīcijām. Biedrību arī neapmierina tas, ka paredzēts piešķirt 25 punktus projektiem, kur paredzēti ieguldījumi energoefektivitātes palielināšanā vai atjaunojamās enerģijas ražošanai pašpatēriņam.
Trons atgādina, ka lauksaimniecībā būtiskākie izaicinājumi turpmākajos gados ir augu aizardzības līdzekļu, mēslojuma un emisiju samazinājums, nevis atjaunojamās enerģijas ražošana pašpatēriņam. Pēc Zemnieku saeimas domām, finansējums atjaunojamās enerģijas ražošanai lauksaimniecības nozarē ir jānovirza no Ekonomikas ministrijas un VARAM finansējuma aploksnēm, kas paredzētas atjaunojamo energoresursu ražošanai.
Biedrība neatbalsta tik būtisku prioritāšu maiņu no vides un klimata jautājumiem uz enerģētiku un aicina maksimālo punktu skaitu piešķirt piecus punktus. “Mēs nenoliedzam, ka pašlaik ir enerģētiskā krīze, bet varam nonākt situācijā, ka visa atbalsta nauda – 50–60 miljoni eiro – var aiziet saules paneļu uzstādīšanai,” norāda M. Trons.
Tāpat “Zemnieku saeima” aicina veicināt kooperāciju un saglabāt 10 punktus, ja atbalsta pretendents vairāk nekā trīs gadus ir attiecīgās nozares atbilstīgas kooperatīvās sabiedrības vai Eiropas kooperatīvās sabiedrības biedrs. Organizācija neatbalsta ZM ieceri samazināt punktu skaitu uz pieci un atgādina, ka kooperācija ir viena no pašreizējām ministrijas prioritātēm. Grozījumus pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”, kas paredz noteikumu precizēšanu, bija paredzēts valdībā izskatīt 25. oktobrī, bet to izskatīšana atlikta. Pagaidām nav zināms, kad valdība atgriezīsies pie šī jautājuma.
