Noteikumi par jauno izglītības saturu gatavi 0
Izglītības un zinātnes ministrija izskatīšanai valdībā beidzot iesniedz noteikumus par jaunā izglītības satura ieviešanu.
Noteikumu projekts “Par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” šodien izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un divu nedēļu laikā vēl būs iespējams sniegt savus priekšlikumus un komentārus šo noteikumu pilnveidei.
Jaunais izglītības saturs top Eiropas Savienības finansētā projektā “Skola2030”, kas sāka darboties pirms diviem gadiem. Paredzams, ka no nākamā mācību gada to ieviesīs pirmsskolā, bet no aiznākamā – pamazām sāks ieviest skolās.
Satura ieviešana vairākkārt atlikta: sākotnēji bija plānots, ka to skolās ieviesīs jau šajā mācību gadā.
Īpaša uzmanība veltīta mācību satura pārskatīšanai kopumā, lai zināšanas, temati un prasmes dažādos mācību priekšmetos nepārklātos, pēc iespējas mazinot līdzšinējo satura sadrumstalotību. Iecerēts, ka pēc jaunā satura ieviešanas skolotājiem būs vairāk jāsadarbojas, lai vienu tēmu vienlaikus varētu apgūt dažādos mācību priekšmetos, aplūkojot to no dažādiem aspektiem.
Līdz ar jaunā mācību satura ieviešanu skolēniem būs jāapgūst arī jauns mācību modulis “Drāma”, kurā skolēni apgūs uzstāšanās, savstarpējās sadarbības un citas prasmes.
Jau no 1. klases bērni apgūs datoriku. Skolām būs iespēja skolēniem mācīt arī inženierzinātnes, kas, kā norāda projekta “Skola2030” vecākais eksperts Edgars Bajaruns, nepieciešamas, “lai aizbērtu plaisu starp teorētiskajām zināšanām un dabu”, proti, lai skolēni iemācītos praksē izmantot eksaktajos mācību priekšmetos iegūtās zināšanas.
Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks stāsta, ka kopējais skolēniem apgūstamais mācību priekšmetu skaits nepalielināsies, bet varētu pat samazināties. Precīzu apgūstamo mācību priekšmetu skaitu noteikumi nenosaka, jo skolas varēs daļu mācību priekšmetu mācīt integrēti, piemēram, apvienojot vienā mācību priekšmetā “Ķīmiju”, “Fiziku:, “Bioloģiju” un “Ģeogrāfiju”.
Skolām dota arī lielāka izvēles brīvība stundu saraksta veidošanā. Noteikts mācību stundu skaits trīs gadu posmā, bet “vairs nav jābūt tā, ka katru nedēļu ir vienāds studentu saraksts,” norādīja G. Catlaks.
Noteikumi paredz atteikties no mācību priekšmeta “Mājturība un tehnoloģijas”, nomainot to pret “Dizains un tehnoloģijas”. E. Bajaruns skaidro – mērķis ir, lai skolēni apzinātos, kam mācību stundā gatavotā lieta nepieciešama. Sākumā bērni mācīšoties strādāt tikai ar rokām, bet pēc tam jau ar sarežģītākām iekārtām: pat tādām, kur nepieciešamas programmēšanas prasmes.
Līdz ar jaunā satura ieviešanu jāmainās arī skolēnu vērtēšana. Vērtēs ne tikai galarezultātu, bet arī veidu, kā skolēns līdz tam nonācis. Vērtējumam jābūt tādam, lai skolēns saprastu, kā mācīties tālāk.
