Krievijas lidmašīnas slapstās gar robežām. Kas notiktu, ja tās ielidotu Baltijas gaisa telpā? 10
Kas notiktu, ja Baltijas gaisa telpā ielidotu kāda Krievijas lidmašīna? Nesen Turcijas pierobežā šāds incidents beidzās ar to, ka Krievijas iznīcinātājs “Su-24” tika notriekts, uz ko Maskava reaģēja ļoti asi. Pie mums, visticamāk, situāciju mēģinātu atrisināt, eskortējot pārkāpēju ārpus Baltijas gaisa telpas.
Uzdevumus saņem no komandcentra Vācijā
Pašlaik Baltijas gaisa telpu sargā gan Ungārijas gaisa spēku lidmašīnas, kuras bāzējušās Šauļu bāzē Lietuvā, gan Vācijas lidmašīnas, kuras dislocētas Emari bāzē Igaunijā. Šonedēļ viesojos Šauļu gaisa spēku bāzē, kur jautājumu par iespējamo rīcību, reaģējot uz Krievijas lidmašīnām, uzdevu Ungārijas misijas vadītājam Šauļos pulkvežleitnantam Tamāšam Feketem. “Mums ir jāpārtver svešas lidmašīnas, jāveic vizuālā identifikācija un jālido “ēnas pozīcijā”. Mēs nevaram lietot ieročus, to varam darīt tikai pašaizsardzībai. Mūsu uzdevums ir pavadīt svešas lidmašīnas ārpus Baltijas gaisa telpas. Visus norādījumus saņemam no komandcentra Vācijā,” skaidroja T. Fekete. Viņš atzīst, ka misija noris samērā mierīgi, jo kopš 1. septembra tikai 15 reižu Ungārijas pilotiem bijis jāpaceļas gaisā, lai pārtvertu Krievijas lidmašīnas, kuras lidojušas Baltijas valstu robežu tuvumā. Viņš gan piebilst, ka iepriekš misiju pildījušās Norvēģijas gaisa spēku lidmašīnas pacēlušās gaisā vidēji sešas reizes dienā, lai reaģētu uz dažādiem incidentiem. Ungāriem šādas situācijas esot sešas reizes mēnesī.
Pērn Krievijas bruņoto spēku lidmašīnas Latvijas robežai pietuvojušās 200 reižu, bet Krievijas militārie kuģi – 50 reižu. Sevišķi “karsts” laikposms Baltijas gaisa telpas patrulēšanā bijis pagājušā gada vasarā, kad astoņu nedēļu laikā NATO lidmašīnas veikušas 50 kaujas lidojumus Baltijas gaisa telpā, lai novērstu iespējamos pārkāpumus. Šādu Krievijas bruņoto spēku aktivitāti analītiķi saistīja ar biežajām kaimiņvalsts mācībām un situāciju Ukrainā. Šovasar intervijā “LA” aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis atzina: “Mēs arī vērojam, kādas Krievijas lidmašīnas lido gar mūsu robežām, un to veic arī mūsu sabiedrotie, kas patrulē Baltijas gaisa telpā. Kādreiz Krievijas pilotiem nebija raksturīgs lidot ar izslēgtiem atbildētājiem, bet tagad tas notiek, apdraudot arī civilo aviāciju. Tās ir dažādas lidmašīnas – izlūku, stratēģiskie bumbvedēji un iznīcinātāji.”
