Nu, vai iedomājāties, cik viņam grūti? 0
Tur arī rodas konflikti, iebildumi, aizvainojumi. Parādās pirmās pumpas un pirmie kompleksi. Svīšana pieaug, atzīmes krītas.
Sākumskolā atzīmes, kas ir virs apmierinošā, ir 50% , bet vidusskolā vairs tikai 10%. Saistībā ar pubertāti mācības pārstāj būt par galveno bērna prioritāti.
Dzīvē ienāk garas stundas, kas pavadītas spoguļa priekšā, un tabakas aromāts. Nu, un plus-mīnus vēl citas briesmīgas parādības, kas pirms neilga laika vecākiem nerādījās pat ļaunākajos murgos – narkotikas, sekss, alkohols un nakts uzdzīve. Lai gan šķiet, ka vēl pavisam nesen mammas noteiktā komandantstunda nebija tukša skaņa.
Un, ja bērns vispār pārstāj apmeklēt skolu, tad vecāki saprot, ka var, protams, pajautāt, “kāpēc?”, tomēr uz visa cita fona, tas ir tikai sīkums.
Milzīgā pusaudža pasaule sarūk līdz kādai, no pieaugušo redzespunkta, pavisam muļķīgai problēmai kā “kāpēc man nav puiša” vai “kāpēc es esmu pats īsākais klasē”. Un manas iecienītākās pusaudžu problēmas “Vai tad es neesmu tāds pats kā citi?” un “Vai tad tiešām es esmu tāds pats kā visi?”.
Parasti pubertāte meitenēm sākas ātrāk (11 – 13 gados) nekā zēniem (12 – 15 gados), lai gan daudz kas atkarīgs no tādiem faktoriem kā gēni un tautība.
Un, lūk, viņi vairs nav bērni, bet vēl arī nav pieaugušie, un no tā “aizbrauc jumts”! Tas var notikt pēkšņi un strauji, kā apraksta Fransuāza Sagāna – vienas vasaras laikā.
