Noteikts datums, kad Kristīni izdos Dienvidāfrikai. Sieviete sāk badastreiku 23
12. februārī, tikai divas dienas pirms Dānijas apgabaltiesā paredzēts pieņemt lēmumu par to, vai Kristīni Misāni atbrīvot un viņa sev pienākošo sodu jau ir izcietusi, sievieti izdos Dienvidāfrikai kriminālvajāšanas uzsākšanai, portālu LA.LV informēja Mārīte Batraka.
Ar mērķi pievērst uzmanību Eiropas Savienības pilsoņa tiesību ievērošanai, kas aizliedz izdošanu uz 3. pasaules valstīm, Kristīne Misāne no šodienas sāk badastreiku.
Izdošana 48 stundas pirms tiesas sēdes ir spļāviens sejā gan Kristīnei, gan Latvijai, skaidri parādot, ka Dānijas ģenerālprokuratūras skatījumā mūsu valsts iedzīvotāji nav Eiropas Savienības (ES) pilsoņi, kuru tiesības jāaizsargā.
Mārīte Batraka, Kristīnes māsa: “Šāda rīcība no Dānijas prokuratūras puses ir vairāk nekā šokējoša. Dānijai bija visas iespējas sadarboties ar Latviju un novērst Eiropas Savienības pilsones izdošanu uz Dienvidāfriku, ievērojot viņas tiesības, tomēr tiek atrasti mērķtiecīgi veidi, kā gaidāmo tiesu padarīt par formālu.
Divas dienas pēc tam, kad Kristīne jau būs nodota iznīcībai Dienvidāfrikai, par kuras ieslodzījumu vietām trauksmi ir cēlusi gan ASV, gan starptautiskās organizācijas ANO, “Human Rights Watch”, “Amnesty International”, būtu jālemj, vai Kristīne savu sodu, šobrīd vairāk nekā gadu esot apcietinājumā Dānijā, nav jau izcietusi.”
Jāatgādina, ka Dienvidāfrikā par bērnu nolaupīšanu, neskatoties uz to, ka tas tika darīts viņus glābjot no vardarbības, Kristīnei draud 15 gadi apcietinājumā.
“Mūsuprāt, šī Dānijas prokuratūras nekaunīgā rīcība kārtējo reizi apliecina, kāpēc Dānija nav izgājusi uz sadarbību ar Latvijas pusi – ir pamatotas bažas, ka Dāniju un Dienvidāfriku vieno politiska vienošanās.
Kristīne, ļoti iespējams, ir kļuvusi par šīs politiskās vienošanās darījuma objektu,” atgādina M. Batraka.
Ar mērķi pievērst uzmanību Eiropas pilsoņa tiesību pārkāpumiem Eiropas Savienības ietvaros, Kristīne Misāne no šodienas uzsāks badastreiku. Starptautiskās organizācijas savos atzinumos ir norādījušas, ka ieslodzījuma vietas Dienvidāfrikā pārkāpj cilvēktiesības. Arī Kristīnei sniegtās garantijas par cietuma kameru kopā ar 18 citām ieslodzītajām, viņai nodrošinot 4.4 m2 personīgās telpas, viņu var nepasargāt no ziņojumos secinātā par iespējamo vardarbību ieslodzījuma vietā.
“Šajā sarežģītajā cīņā nav gūta atbilde par to, kā ES valstis aizsargā savus pilsoņus no izdošanas uz 3. pasaules valstīm? Saistošās ES regulas nosaka, ka to nevar darīt, un tas ir rupjš cilvēktiesību pārkāpums.
Ir satraucoši apzināties, ka Kristīnes vietā faktiski var nonākt ikviens no mums, un paļāvība uz cilvēktiesību ievērošanu un tiesisko aizsardzību ES ietvaros ir izrādījusies liela kļūda,” saka Batraka.