“Nolēmu iepirkt lētāku zemi un ieekonomēto naudu ieguldīt mājā.” Kā “Liepaleju” saimnieks nokļuva Iecavā un tika pie balvas 1
Andris Ozoliņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Noslēdzies konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2020”, kuru devīto reizi organizēja Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar žurnālu “Būvinženieris” un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Kopumā konkursam tika iesniegti 33 pieteikumi, un vislielākais pieteikumu skaits (23) bija nominācijā “Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2020”. Pilsētu griezumā visvairāk pieteikumu tika saņemti no Valkas, Talsiem, Rīgas un Liepājas.
“Eiropas Savienības līdzfinansējums, ko iedzīvotāji saņem savu ēku renovācijai un vides sakārtošanai, ir arī atbalsts būvniecības nozarei un būvmateriālu ražotājiem, dodot būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībai kopumā. Investīcijas ēku atjaunošanā ļauj ietaupīt arī energoresursus un ceļ iedzīvotāju maksātspēju.
Arī nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu plānošanas periodā kā vienu no prioritātēm esam paredzējuši sniegt atbalstu energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai gan daudzdzīvokļu mājās, gan privātmājās kopumā 163 miljonu eiro apmērā,” akcentēja Jānis Vitenbergs, ekonomikas ministrs.
“Energoefektivitātes pasākumu īstenošana vienlaikus ar vides un klimata ieguvumiem sniedz nozīmīgu ieguldījumu mums pieejamo resursu pārdomātā, efektīvā un ekonomiskā patēriņā,” atzīmēja Juris Pūce, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.
“Esmu gandarīts, ka VARAM un Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar nozaru speciālistiem ir izdevies izveidot konkrētas atbalsta programmas, kas iedrošina ne tikai pašvaldības un uzņēmumus, bet arī mājsaimniecības atbildīgi izmantot pieejamos resursus.”
“Mūsu valsts iniciatīva “Dzīvo siltāk!” uzteikta Eiropas mērogā, un tagad Latvijas pilsētās ir apkaimes, kur atjaunoto daudzdzīvokļu māju nu jau ir vairāk nekā nesiltināto. Apdzīvotās vietas kļūst arvien zaļākas, un tas ir katra ēku atjaunotāja un visas arvien augošās energoefektivitātes domubiedru kopienas panākums,” gandarīta ir Antra Ērgle, žūrijas priekšsēdētāja un žurnāla “Būvinženieris” galvenā redaktore.
Decentralizācija un Lielā ģimene
Energoefektivitātes konkurss tradicionāli iezīmē ne tikai sasniegumus energoekonomijā, bet arī tendences “zaļo” mājokļu būvniecībā. Viena no tādām ir decentralizācija – iedzīvotāju attālināšanās no megapolēm.
Pētījumi rāda, ka, piemēram, Rīgas centru pēdējos gados pametuši 1/3 daļa iedzīvotāju… Vispirms, lielpilsētās uzturēt veselīgu, dabisku vidi ir teju neiespējami. Troksnis, gaisa kvalitāte, apkārtējās drūzmas radītais stress nav tie labākie faktori veselīgas ģimenes veidošanai un vispār nevienai dzīvai būtnei.
Tendence ģimenes mājas veidot ārpus pilsētas pastiprinās, pateicoties iedzīvotāju izpratnei par veselīgu dzīvesveidu, kā arī labiem ceļiem, sakārtotai mazpilsētu infrastruktūrai un fantastiskajām interneta iespējām. Iegādājoties vai ceļot māju ārpus Rīgas, bieži tiek novērtētas energoefektīva mājokļa priekšrocības.
Tāda ir vienģimenes māja “Liepalejas” Iecavā, kuru saimnieks Reinis Tropiņš saņēma gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) balvu “Klimata draugs” par ieguldījumu sabiedrības paradumu maiņas veicināšanā attiecībā uz dzīves vidi atbilstoši klimatam un videi draudzīgiem risinājumiem, gan Simpātiju balvu interneta balsojumā.
“Kad izvēlējos savai ģimenei mājokli, vadījos gan no ētiskiem, gan ekonomiskiem apsvērumiem,” atzīmē R. Tropiņš, nekustama īpašuma eksperts.
“Man aug trīs atvases, un bērnu harmoniskai attīstībai vajag piemērotu vidi, tostarp zaļu pagalmu, kur spēlēties. Viens no pamatjautājumiem bija zemes gabala cena. Salīdzināju cenas Ķekavā un Iecavā. Ķekavā tās bija krietni dārgākas.
Nolēmu iepirkt lētāku zemi un ieekonomēto naudu ieguldīt mājā. Piedevām nav lielas starpības, vai pa labu šoseju ar automašīnu uz Rīgu dodies no vienas vai otras vietas.
Cits svarīgs jautājums bija mājas uzturēšanas izdevumi, komforts un dzīves filozofija. Tādēļ meklēju tuvu pasīvās mājas standartam būvētu māju. Kad apskatīju “Liepalejas” (ēkas projekta pasūtītājs un galvenais būvuzņēmējs Ervīns Pelsis), tās man uzreiz iepatikās gan ar pārdomāto iekārtojumu, gan ar glīto pagalmu, gan ar lielisko iekštelpu mikroklimatu. Lēmumu ģimenē pieņēmām pusstundas laikā.”
Mājai ir plātņveida pamati ar siltumizolācijas slāni 35 cm biezumā, kas dod lielu siltuma inerci. Ārsienām siltumizolācijas slānis ir 310 mm ekovate, jumtā – līdz 400 mm. Saskaņā ar ēkas pagaidu energosertifikātu mājai piešķirta A klase. Ēku apsildei un silta ūdens sagatavošanai izmanto granulu katlu.
Katrā istabā ir siltuma regulators. Mājā aug mazi bērni, kas pa grīdu staigā basām kājām, un iekštelpu temperatūra tiek uzturēta +24 grādu robežās, jo uz veselības riska ekonomēt nedrīkst. Lielu energoekonomiju nodrošina gaisa rekuperators, kas daļu no aizejošā gaisa siltuma atgriež.
Iekārta visu laiku darbojas pašā saudzīgākajā režīmā un nemaz nav dzirdama. Kad mājā sabrauc ciemiņi, rekuperatora jaudu pastiprina, lai nodrošinātu svaigu gaisu lielākam cilvēku skaitam. Lai arī bērnu dēļ saimniekam vairāk jāpatērējas, mājai sasniegti labi energoekonomijas rādītāji un tās kopējais enerģijas patēriņš ir 64,40 kWh/m² gadā.
“Domāju arī par uzlabojumiem. Esmu izrēķinājis, ka vasarā tikai siltajam ūdenim kurināt visu granulu katlu ir lieki. Katla konstrukcija ļauj siltā ūdens boilerī ievietot regulējamu elektrisko tenu.
Dzīve mazpilsētā ir ērta, visa infrastruktūra viegli pieejama. Pie ārsta nav jāstāv rindā. Skola un pulciņi bērniem atrodas 700 metrus no mājas. Teju visi iedzīvotāji ir pazīstami, var savstarpēji izpalīdzēt, gandrīz kā lielā ģimenē,” smaida R. Tropiņš.
Laureāti konkursā “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2020”
Nominācijā “Atjaunotā daudzdzīvokļu ēka”
1. vieta – atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Salaspilī, Daugavas ielā 2
2. vieta – atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Siguldā, Pulkveža Brieža ielā 24
3. vieta – atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Liepājā, Atmodas bulvārī 8
Nominācijā “Daudzdzīvokļu ēka – jaunbūve”
1. vieta – daudzdzīvokļu ēka Rīgā, Jūrmalas gatvē 92
2. vieta – daudzdzīvokļu ēka Rīgā, Akāciju ielā 2D
3. vieta – daudzdzīvokļu ēka Rīgā, Gaiļezera ielā 9
Nominācijā “Publiskā ēka”
1. vieta – Ventspils Mūzikas vidusskola, Lielais laukums 1
2. vieta – Siguldas kultūras centrs “Siguldas Devons,” Pils iela 10
3. vieta – Liepājas Tenisa halle, Liedaga iela 7
Nominācijā “Vienģimenes ēka”
1. vieta – Garkalnes novada Upesciemā, Vālodzes ielā 7A
2. vieta – Iecavā “Liepalejas”
Avots: www.energoefektivakaeka.lv.
