Latvijas futbolā noteikta sarkanā līnija 0
“Latvijas futbola virslīga” (LFV) cer sezonu sākt jūnija sākumā, bet kā sarkanā līnija, lai to aizvadītu pēc pašreizējā formāta un tikai ar samazinātu spēļu skaitu, ir jūlija vidus. Šobrīd neviens klubs neesot uz robežas, lai beigtu pastāvēšanu, taču, ja dīkstāve iestiepsies ilgāk par diviem mēnešiem, kāds var arī izkārt balto karogu.
Latvijas čempionātam bija jāsākas 13. martā, bet tas sakrita ar ārkārtējās situācijas ieviešanu, pirmajām spēlēm tā arī nenotiekot. Futbola saime nu jau pāris nedēļu no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) gaidot atbildi par to, vai un kad, ievērojot epidemiologu nosacījumus, varētu atsākt kopējos treniņus.
“Igaunijā vēl nav oficiāli paziņots, bet viņi plāno no 20. aprīļa trenēties un maija sākumā sākt spēlēt. Arī Lietuvā ir pozitīvas kustības,” “LA” sacīja LFV valdes priekšsēdētājs Maksims Krivuņecs. Vairākās Rietumeiropas valstīs klubi ar striktiem ierobežojumiem atsākuši treniņus, tostarp Vācijā.
“Esam par šo jautājumu lūguši viedokli Slimību profilakses un kontroles centram. Kamēr nebūs atbildes, nekādu informāciju oficiāli virslīgai nevaram sniegt,” norādīja IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs. Futbola skolas “Metta” ģenerālsekretārs Ģirts Mihelsons pārliecināts, ka jāatļauj treniņi nelielās grupās – futbolā ļoti daudz ko var pilnveidot arī bez kontakta spēles.
Maksims Krivuņecs atzina, ka pozitīvais scenārijs būtu, ja profesionālie klubi pēc 12. maija atsāktu treniņus un čempionāts startētu jūnija sākumā. Tas ļautu aizvadīt trīs apļu turnīru, finišējot novembrī, kā plānots. Ja tomēr pirmā tiesneša svilpe atskan vien jūlijā, būs ļoti sarežģīti izspēlēt trīs apļus. Sarkanā līnija ir jūlija vidus, pēc tam jau jāmaina čempionāta formāts – iespējams, būs divi apļi vai divi apļi un izslēgšanas turnīrs, par kura principu gan vēl īsti neesot spriests.
Finišs varētu iestiepties decembrī. Daudz kas atkarīgs arī no Eirokausu kalendāra, par kuru lielāka skaidrība varētu būt pēc UEFA dalībvalstu konferences 23. aprīlī, un izlašu logiem – šobrīd atceltas tikai jūnija spēles, bet septembra, oktobra un novembra sasaukumi paliek spēkā. Tiesa, tiek pieļauts, ka izlašu futbols šogad vispār nenorisināsies.
Ārkārtējās situācijas režīms sit pa virslīgas maciņu – jo mazāk spēļu, jo mazāk ieņēmumu, līdz ar to nāksies optimizēt izdevumu pozīcijas. Vispirms tas attiekšoties uz plānu spēles filmēt ar sešām kamerām, iztiekot ar divām, tāpat realizējot mazākas mārketinga aktivitātes.
Klubiem dīkstāves posms izvēršas vēl sāpīgāks. Pagaidām neviens nav uz robežas, lai izkārtu balto karogu, bet, ja kustība nesāksies arī maijā, var būt arī šādi pavērsieni. Valsts atbalstam pieteicās vismaz pieci no desmit virslīgas klubiem, pozitīvu lēmumu no Valsts ieņēmumu dienesta saņemot diviem – Jūrmalas “Spartakam” un FK “Ventspils”. Biedrībām ir specifiska darbība, tādējādi sarežģīti kvalificēties izstrādātajiem noteikumiem. Sporta organizācijas cer, ka tie tiks mainīti.
Sports starp likumu normām
Edgars Gauračs, Jūrmalas “Spartaks” ģenerāldirektors: “Sagatavojām visus nepieciešamos dokumentus, un no Valsts ieņēmumu dienesta atnāca pozitīvs lēmums – piešķīra dīkstāves pabalstus gan darbiniekiem, gan spēlētājiem, kas strādāja klubā pirms 1. marta. Tā mums ir liela palīdzība šajā situācijā. Tomēr ar katru dienu, kad nevaram strādāt, kļūst grūtāk. Aptuveni 40 procentus leģionāru ar vēstniecību palīdzību aizsūtījām uz mājām, pārējie individuāli trenējas Latvijā. Mēs neesam vienīgais klubs, kas šādi rīkojās. Ārzemju spēlētāji ir saprotoši par šo situāciju. Ja sāksim čempionātu jūnijā un aizvadīsim trīs apļus, tad cerams, ka viss būs kārtībā. Pagaidām klubā nav lielas panikas, nevienu darbinieku neesam atlaiduši. Skatīsimies, kad viss beigsies un sapratīsim, kāda ir situācija. Mūs gaida sarežģīts laiks, domāju, ka krīze pasaules futbolā būs vēl ilgu laiku.”
Ģirts Mihelsons, FS “Metta” ģenerālsekretārs: “Esam lūguši valdības pārstāvjus pārskatīt kārtību un neaizmirst par tādām organizācijām kā biedrības, jo mēs nekvalificējamies dīkstāves atbalsta mehānismiem. Esošais likums neuzskata, ka mēs veicam saimniecisko darbību, lai gan cilvēki strādā, maksājam ienākuma un sociālo nodokli – gadā tie ir ap 200 tūkstošiem. Bet šobrīd mums visiem spēlētājiem atteikts, treneriem – daļēji. Esam mēneša attālumā no tā, lai atteiktos no starta virslīgā. Ja atsākam darbību, tad varam turpināt, bet, ja turpināsies dīkstāve, tad būs bēdīgi. Sporta, kultūras, izglītības organizācijas veidojušās un kopušas tradīcijas gadiem, tās ir izšķirošas katras valsts pastāvēšanas kontekstā, jo attīsta lielu daļu jauniešu. Valsts acīs mēs pagaidām neeksistējam vispār, bet tā jau bijis ilgus gadus – uzsaukumi par sportisku sabiedrību ir tikai virsrakstu līmenī.”
