Notārs Kaupe par testamenta sagatavošanu: “Nevajag gaidīt kaut kādu mistisko gada skaitli tuvu pie dzīves nogales…” 10
TV24 raidījumā “Uz līnijas” tika apspriests jautājums, kad un kā būtu pareizi sagatavot testamentu – vai tad, kad cilvēkam ir 35, 60 vai 80 gadi? Testamenta sagatavošanas pricipus detalizēti skaidroja Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Aigars Kaupe.
Kaupe iesākumā uzsvēra, ka cilvēkam tas esot jādara “pēc sajūtām”, jo viņa praksē bijuši dažādi klienti – viens testamentu sastādījis 30 gadu vecumā, cits 50 vai 65 gadu vecumā. “Tajā brīdī, kad jūs saredzat to potenciālu un redzat, ka jums ir kaut kāda manta, kurai jūs gribat zināt vai novēlēt to ceļu, kuru iet, gadījumā, ja jūsu vairs nebūs, labāk tad testamentu sagatavot tad, kad tas ir zināms, skaidrs un tad arī rakstīt. Testamentu pēc tam var arī mainīt, ja gadījumā izmainās faktiskie apstākļi, tad var arī pēc tam mainīt šo testamentu. Un gandrīz vai es teiktu, ka nevajag gaidīt kaut kādu mistisko gada skaitli tuvu pie dzīves nogales,” ieteica Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Kaupe.
Eksperts turpināja komentēt, sakot: “Ja jūs esat ekonomiski aktīvi, jums ir kaut kāda naudiņa, īpašumi vai radītas kādas vērtības, tad vajadzētu padomāt par to nākotni!” Tāpat ir svarīgi, vai ir vairāki mantinieki, un cilvēks vēlas no savas mantas katram ko novēlēt testamentā.
“Ja jums ir skaidrs, ka jūs visiem saviem tuvākajiem mantiniekiem, kas ir bērni, laulātais vēlaties mantu atstāt vienādās daļās un tālāk lai paši dala, tad arī var neko nerakstīt. Bet ja jūs gribat jau nošķirt – ir vairāki mantinieki un jūs gribat, lai tam ir tas un tam tas, tad vajadzētu rakstīt,” deva padomu Kaupe. Mantiniekiem būs tas jāievēro, kas rakstīts testamentā. “Viņi gan var atteikties no tās mantošanas testamenta kārtībā, bet ja kaut viens piesakās uz šo te testamentu, tad tesaments tiek nolasīts, visiem prezentēts. Un tad katrs var izvēlēties, vai mantot pēc testamenta vai pēc likuma. Lielākā daļā dzīvē tā arī ir, ka visi pēc testamenta arī manto,” skaidroja Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs TV24 raidījumā “Uz līnijas”.
Vai testaments ir juridiski saistošs tikai tad, kad ir notariāli apstiprināts, vai arī tādā gadījumā, ja cilvēks to pats uz lapas ir uzrakstījis un nolicis sev mājās zem spilvena, uz kura nomiris? Kaupe atbildēja, ka ir divi testamenta veidi. Par notariālo testamentu viss ir skaidrs, jo tas būs Testamentu reģistrā, to neviens nevarēs noslēpt – tas nekur nepazudīs.
“Ja iestāsies mantojuma gadījums, tas jau būs tur priekšā! Bet, ja tas ir noslēpts spilvenā un tas ir rakstīts, piemēram, mājās, tad ir ļoti svarīgi tie priekšnosacījumi, lai tas vispār izpildās, lai tas vispār varētu kļūt par testamentu un to varētu iesniegt mantojuma lietā. Tam jābūt rakstītam pašrocīgi. Pats mantojuma atstājējs raksta ar savu roku! Nevar ne mantinieks, ne kaimiņš, ne kāds cits to rakstīt ar roku vai datorā. Pats personīgi raksta visu testamentu no sākuma līdz beigām. Nevar aizmirst to parakstīt. Nevar aizmirst uzrakstīt vietu un datumu, kurā vietā tas testaments ir rakstīts. Ja kaut kas trūks, tad diemžēl tie ir obligātie rekvizīti, lai privātu testamentu varētu atzīt par spēkā stājušos. Ja kas trūks, tad tas nedarbosies,” uzsvēra Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Kaupe, skaidrojot, kā pareizi cilvēkam ir jāsagatavo testaments.
Plašāk skatieties pievienotajā video!
Pilnu TV24 raidījumu “Uz līnijas” variet skatīties video šeit:
