Notārs būs tikai e-pastnieks? 0
Arī privāti noslēgtajos darījumos ar nekustamiem īpašumiem īpašuma tiesību reģistrēšanai nepieciešamos nostiprinājuma lūgumus un citus dokumentus zemesgrāmatai turpmāk iesniegs zvērināti notāri vai bāriņtiesu tiesneši.
Īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā tādējādi notiktu nekavējoties, samazinot gan nereģistrētu īpašumu skaitu, gan risku kādai no darījumā iesaistītajām pusēm tikt apkrāptai. Nekustamā īpašuma pircējam pašam vairs nebūtu jāvēršas zemesgrāmatu nodaļā ar lūgumu to reģistrēt.
Apiet notāru nevarēs
Tā šonedēļ lēma valdība, iepazīdamās ar Tieslietu ministrijas priekšlikumiem, kā vairot darījumu drošību un samazināt krāpšanos. Līdz 2017. gada 1. septembrim Tieslietu ministrijai jāsagatavo un jāiesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā atbalstītā risinājuma īstenošanai nepieciešamie grozījumi tiesību dokumentos.
Ar to, iespējams, uz kādu laiku būs pielikts punkts uzņēmēju, advokātu, bāriņtiesu un pašvaldību pārstāvju ieilgušajam strīdam ar zvērinātiem notāriem par to, kā reformēt nekustamo īpašumu darījumu procedūru.
Kā zināms, no 2015. gada 1. maija zvērinātiem notāriem jau ir noteikts pienākums iesniegt zemesgrāmatu nodaļā nostiprinājuma lūgumu, ja tas balstīts uz zvērināta notāra sagatavoto notariālo aktu. Bet tas nav jādara, ja pircējs un pārdevējs ierodas pie notāra ar privāti uzrakstītu darījuma līgumu.
Latvijas Zvērinātu notāru padome gribēja panākt, lai turpmāk visus darījumu līgumus noslēgtu tikai zvērinātu notāru klātbūtnē un tikai notariālā akta veidā.
Pašlaik, zvērināta notāra klātbūtnē šādi kārtojot darījumus, viņš iedziļinās līgumu saturā, brīdinot iesaistītās personas par saistībām, kādas viņi uzņemas. Cita starpā brīdina par risku būt apkrāptiem, ja, piemēram, pirkuma līgumā uzrādīta acīmredzami mazāka summa nekā patiesībā. Kā zināms, šis paņēmiens ir ļoti izplatīts, lai samazinātu valstij maksāto nodevu 2% apmērā. Savukārt privāti slēgtu darījumu līgumos notārs apstiprina tikai abu pušu parakstus, neiedziļinoties saturā.
Negrib maksāt tik daudz
Bet šim notāru priekšlikumam nikni pretojās uzņēmēji, advokāti un citi nule pieminētie pārstāvji, kuri baidās, ka tādējādi darījumu procedūras sarežģīsies, ievilksies un sadārdzināsies. Pārdodot, piemēram, nekustamo īpašumu, kura vērtība ir 45 000 eiro, un noslēdzot darījumu notariālā akta veidā, zvērināta notāra atlīdzība, pierēķinot pievienotās vērtības nodokli un valsts nodevu, būtu aptuveni 424,78 eiro. Bet, ejot pie zvērināta notāra ar privātu pirkuma līgumu, viņa atlīdzība par parakstu apliecināšanu ar pievienotās vērtības nodokli un valsts nodevu būtu aptuveni 80,26 eiro, tātad kopīgie izdevumi būtu aptuveni piecas reizes mazāki.
Visticamāk, notāru priekšlikumam svītru pārvilka nevis uzņēmēju, advokātu un pārējo pretestība, bet bažas par valsts budžeta ieņēmumu samazināšanos par aptuveni 15 miljoniem eiro 2018. gadā. Ieviešot darījumu kārtošanu tikai notāru klātbūtnē un tikai notariālā akta veidā, vienlaikus paredzēja uz pusi samazināt valsts nodevu likmes.
Ja īpašuma tiesību reģistrēšanai nepieciešamos nostiprinājuma lūgumus un citus dokumentus zemesgrāmatai turpmāk elektroniski nosūtītu zvērināti notāri, tad ar pašlaik ieviestajām notāru atlīdzības likmēm, kas tiek noteiktas atbilstoši patērētajam laikam, pircēja izdevumi tik un tā pieaugtu, kaut arī ne pieckārt. Tāpēc tiek apsvērta iespēja turpmāk noteikt zvērināta notāra atlīdzību nevis pēc patērētā laika, bet pēc padarītā darba vai ieviest fiksētu maksu.
VIEDOKLIS
Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece: “Valdības atbalstītais risinājums novērsīs iespēju viltot nostiprinājuma lūgumu īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, tādējādi daļēji mazinās krāpšanu. Bet nevairos darījumu drošību. Papildus pašreizējai kārtībai tas paredz notāra pienākumu skenēt dokumentus un iesniegt to kopijas elektroniski, un nosūtīt oriģinālus pa pastu. Būtībā šis risinājums ir tehnisks, zvērināti notāri būs pastnieki. Bet šim risinājumam nav sakara ar saturiskām izmaiņām un reālu cilvēka dzīves drošības uzlabošanu. Tas nerisinās tiesiskuma problēmas, piemēram, mazāk aizsargātās darījumā iesaistītās puses aizsardzību, līgumu noslēgšanu ar atpakaļejošu datumu, fiktīvu līgumu noslēgšanu. Diemžēl lēmums pieņemts pretrunā ar zinātnieku objektīviem vērtējumiem un ārvalstu labākajai praksei. Latvija joprojām būtiski atpaliks no kaimiņu valstīm Igaunijas un Lietuvas. Neuzlabosies Latvijas “Doing Business” vērtējums un Globālajā konkurētspējas indeksā Latvija tiesiskā regulējuma efektivitātes ziņā paliks 116. vietā 138 apsekoto pasaules ekonomiku vidū.”
