Notāriem pārmet savtīgumu, rosinot izmaiņas darījumu līgumu slēgšanā 2
Labums būšot tikai notāriem
Deviņas uzņēmēju, advokātu, bāriņtiesu, pašvaldību darbinieku pārstāvētās sabiedriskās organizācijas iebilst Latvijas Zvērinātu notāru padomes ierosinājumam noteikt, ka darījumu līgumus turpmāk noslēgtu tikai zvērinātu notāru klātbūtnē un tikai notariālā akta veidā.
Pēc šo organizāciju pārstāvju domām, šo noteikumu ieviešot, darījumu procedūras sarežģīsies, ievilksies un sadārdzināsies.
Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes pārstāvis Guntars Grīnvalds uzskata, ka, ieviešot šo ierosinājumu, labums būšot tikai notāriem – viņi nopelnīs sev vairāk, par līgumu noslēgšanu notariālā akta veidā saņemot 0,5% no darījuma summas. Savukārt nekustamā īpašuma pircējam būs jāsamaksā ne tikai 2% valsts nodeva, bet arī šie 0,5% par notāra līdzdalību darījuma kārtošanā. Cita starpā notāriem būšot arī neierobežotas tiesības “pieregulēt” darījuma līgumu saturu un cenu, par kādu nekustamais īpašums tiek pārdots vai dāvināts.
Advokātu biroja “Glimstedt un partneri” pārstāvis Ivars Pommers un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš pauž, ka tādējādi 108 zvērināti notāri, tostarp 62 strādājošie sev par labu pārdalīšot ieņēmumus no 2% valsts nodevas par noslēgtajiem pirkuma līgumiem. Tā kā ieņēmumi no šīs nodevas budžetā veido aptuveni 35 miljonus eiro gadā, 0,5% atlīdzība došot notāru “simtniekam” garantētu aptuveni astoņu līdz deviņu miljonu eiro gada ienākumu.
Zvērinātu advokātu padomes pārstāvis Andris Rukmanis domā, ka notāru ierosinājums esot bezkaunīgs un merkantils. Viņaprāt, esot jāšaubās, vai, noslēdzot darījumus tikai notariāla akta veidā, izdosies mazināt krāpšanos ar nekustamiem īpašumiem, kā to sludina notāri.
Advokāts Ivars Pommers piebilst, ka no pēdējos trijos gados noslēgtajiem 180 000 darījumu tikai par 70 esot ierosināti kriminālprocesi. Bet tas, viņaprāt, esot pārāk maz, lai radikāli grozītu darījumu noslēgšanas kārtību.
