ES nostiprina attiecības ar kaimiņiem 0
Eiropas Savienības kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu komisārs Johanness Hāns par sadarbību ar Ukrainu un Moldovu.
– Kādu redzat ES sadarbību ar Ukrainu?
– Svarīgi uzsvērt, ka mūsu kaimiņvalstīm jābūt brīvām savā izvēlē. Nav tā, ka mēs no ES aizbraucam uz Kijevu un nosakām, kas tai būtu jādara. Tā ir Ukrainas varas brīva vēlēšanās – strādāt kopā ar ES. Ja Ukrainas asociācijas līgumā ar ES ieskicētās reformas tiks pilnībā ieviestas, valsts ekonomikā un sabiedrībā notiks visaptverošas pārmaiņas, kuru rezultātā Ukraina kļūs demokrātiska un pārtikusi. Daudzas ES valstis vēlas palīdzēt Ukrainai, izmantojot divpusējo attiecību formātu. Pašlaik piedāvājumu klāstā palīdzībai Ukrainai valda pārprodukcija. Mūsu uzdevums ir koordinēt šo palīdzību. Ukrainā pie varas ir jaunievēlēts parlaments, ir izveidota jauna valdība, kas ir apņēmusies veikt reformas. Tiek pieņemti nepieciešamie likumi. Tagad izaicinājums ir panākt, lai šie likumi Ukrainā patiešām darbotos. Var ieviest likumus, kas vērsti pret korupciju vai stiprina tiesībsargājošās iestādes, bet svarīgākais ir, ka likums darbojas un tas nav ieviests tikai “uz papīra”.
– Ukrainas valstsvīri teikuši, ka viņi savu valsti nākotnē vēlētos redzēt ES sastāvā. Cik tas ir reāli?
– Šeit jādarbojas principam “soli pa solim”. Ukrainas prezidents Petro Porošenko ir izteicies, ka valstij nepieciešamas apmēram 60 reformas, kas ir pamats, lai valsts varētu sagatavot pieteikumu iestājai ES. Viņš vēlas ieviest visas šīs reformas līdz 2020. gadam. Tas ir ilgs laiks, un šobrīd nevar paredzēt, vai mērķis tiks sasniegts. Ukrainai ir jāizdara daudz mājasdarbu.
– Arī Moldova ir paziņojusi, ka tā savu nākotni saista ar ES…
– Moldovas ceļš ir līdzīgs Ukrainas ceļam. Arī pašreizējā Moldovas valdība ir proeiropeiska, un tai ir jāturpina iesāktais reformu ceļš. Nav tā – ja jūs tehniski izpildīsiet prasības, tad uzreiz saņemsiet atdevi. Jautājums ir par to, vai valsts galu galā atbilst ES noteiktajiem standartiem, un, lai to sasniegtu, ir ilgi jāstrādā. Jākoncentrējas uz šo procesu, nevis uz konkrētu iestāšanās datumu. Moldovas un ES asociācijas līgumā ir minēts daudz lietu, kas valstij ir jāievieš, lai varētu izteikt pievienošanās pieprasījumu, bet mēs, protams, atbalstām Moldovas varasiestādes šajā ceļā.
– Cik lielu lomu ES kaimiņattiecību politikā spēlē drošības elementi?
– ES kaimiņvalstu politika nav vienvirziena ceļš, tajā kustība notiek divos virzienos. Efektīva kaimiņattiecību politika ES ir ļoti svarīga, lai panāktu drošību, stabilitāti un labklājību tuvākās un tālākās kaimiņvalstīs. Nav šaubu, ka Eiropas kaimiņattiecību politikai būs jānostiprina drošības dimensija. Drošībai ir daudz aspektu, un viens no tiem ir enerģētika. Mums ir ļoti svarīgi panākt ES enerģētisko drošību, kopā ar kaimiņvalstīm iestājoties par energoresursu tirgu dažādošanu. Tikpat svarīga ir migrācija, ņemot vērā aizvien pieaugošo bēgļu skaitu, kuri meklē patvērumu Eiropā.
