Nostāties uz kājām un pelnīt. Jānis Svilis, iedvesmojoties no ugunīgā uzvārda, radījis savu zīmolu un taisa čili mērces 0
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas laukos netrūkst jauniešu, kas vēlas sākt paši savu rūpalu, bet ir vēl par mazu lieliem projektiem. Lai jaunos iedrošinātu un radītu atspēriena platformu uzņēmējdarbības veidošanā, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) ik gadu rīko konkursu “Laukiem būt”.
Tajā jaunieši plašākai publikai parāda savu ideju, salīdzina to ar citu dalībnieku piedāvāto, kā arī saņem pieredzējušu profesionāļu padomus biznesa plāna izstrādē. Šogad konkursam bija pieteiktas vairāk nekā 40 idejas un tās vērtēja kompetenta žūrija, kuras sastāvā bija finanšu institūcijas ALTUM, Latvijas Lauksaimniecības universitātes un LLKC speciālisti.
Ar čili uz uzvaru
“Viss sākās kā hobijs, kas pārauga algotā darbā. Pēc tam, kad biju aizbraucis uz Indiju, sapratu, ka Latvijā ir ļoti maza aso piparu produktu izvēle un ka paši varam taisīt čili mērces. Tā, pateicoties ugunīgajam uzvārdam, radījām zīmolu “Svilis Pepper Farm”,” stāsta Jānis Svilis – pirmās vietas ieguvējs konkursa sadaļā “Pārstrāde”.
Augšlīgatnē viņš audzē ne tikai vairāk nekā 30 čili piparu šķirnes – no maigām līdz tik asām, ka asaras šķīst, paskatoties vien, bet arī visu pārējo, kas nepieciešams piparu mērcēm, marinādēm, ievārījumiem un garšvielu maisījumiem.
To visu ģimene ražo turpat saimniecībā. Ja kaut kā pietrūkst, piepērk no apkārtnes zemniekiem. Receptes ir pašu izdomātas, pieturoties pie galvenā nosacījuma – visām produkcijas sastāvdaļām jābūt vietējām.
Jautāts, kur produkcijai noiets, Jānis teic, ka pagaidām tirgošanās notiek ar sociālo tīklu starpniecību. Bet tiek veidots arī e-veikals, tāpat arī tirdziņi labi veicina atpazīstamību.
“Latviešiem ass ēdiens pagaidām vēl tik ļoti neiet pie sirds, bet ar katru dienu mūsu asuma latiņa ceļas augstāk un pircēju vēlme lietot čili uzturā arī aug. Pēc savas pieredzes redzu, ka pēc katras degustācijas asuma mīļotāju skaits sabiedrībā palielinās, jo ir iespēja iepazīt čili jaunā veidolā. Domāju, pēc dažiem gadiem latvieši diezgan daudz patērēs čili uzturā,” spriež Jānis.
Plāno eksportu
Viņš arī atzīst, ka plāno paplašināt gan audzēšanas apjomu, gan pārstrādi, bet to visu darīs līdzsvarā ar pieprasījumu un piedāvājumu.
“Protams, plānoju sākt arī eksportu, jo bez tā šodien nav iespējams iztikt. Vienmēr esmu uzskatījis, ka Latvijai ir nepieciešami vietējie uzņēmumi, kas paši visu ražo, kā arī veic eksportu, jo bez ražotājiem un eksporta mums nebūs izaugsmes. Mans galvenais mērķis ir nemitīgi attīstīties un augt – bet vienmērīgi, bez sasteigšanas un pārforsēšanas. Kamēr vēl varam iztikt ar saviem līdzekļiem, uz bankām neraugāmies, bet saprotam arī to, ka agri vai vēlu tas būs jādara,” tā Jānis.
Savukārt, taujāts par konkurenci, viņš teic, ka ar katru dienu tā paliekot sīvāka. Pieprasījumam augot, šajā segmentā kā sēnes pēc lietus rodas jauni ražotāji. Tomēr konkurence esot draudzīga – katram ražotājam otra panākumi liek darbināt smadzenes, radīt jaunas receptes un tādējādi augt un attīstīties. “Patlaban šī segmenta mājražotāji savā starpā satiek ļoti labi. Tas liek cerēt, ka nākotnē visi kopā mēs šo nozari varam pacelt jaunā līmenī,” uzskata Jānis.
Viņš arī teic, ka uzvara konkursā devusi ne tikai naudas prēmiju, bet arī pārliecību par savu ideju un iedvesmu darboties vēl aktīvāk. “Ģimene mani atbalstīja, visiem bija interesanti salīdzināt manu ideju ar citām. Turklāt ir diezgan interesanti, kad tavu biznesu novērtē sveši cilvēki, skatoties tikai pēc grāmatvedības un lietišķā biznesa informācijas.”
Ziepes – no papīra
Līdzīgās domās ir arī Skultes pagasta jaunā uzņēmēja Aiga Hincenberga, norādot, ka dalība konkursā iedvesmoja un motivēja attīstīt savu vaļasprieku. Viņas ideju par papīra ziepju zīmola “Happy hand” ražošanu konkursa žūrija novērtēja ar godalgoto 3. vietu.
“Lai gūtu pieredzi, piedalos dažādos konkursos un apmācībās. Pērn decembrī manas papīra ziepes iekļuva 20 labāko ideju vidū LIAA rīkotā konkursa “Ideju kauss” finālā. Paralēli bija arī dalība un apmācības “Laukiem būt”, kas bija ļoti vērtīgas – kā koncentrēta biznesa esence,” teic Aiga.
Viņa stāsta, ka ziepju liešanai pievērsusies, jo tai neesot nepieciešami lieli ieguldījumi. “Jau sen bija vēlme būt pašai sev priekšniecei, turklāt man ir divas mazas meitiņas, tāpēc īpaši svarīgi būt kopā ar viņām. Tā kā man ļoti patīk viss, kas saistīts ar papīru, iedomājos, kāpēc nevarētu lietas apvienot.
Tā radās papīra ziepes. Lielos vilcienos tas ir speciāls, ūdenī šķīstošs papīrs apvienojumā ar ekosertificētām ziepēm.
Likās, ka esmu pirmā šīs idejas autore, tomēr papētot tirgu, secināju, ka Ķīnā ir kaut kas līdzīgs. Taču manas ziepes ir no ekoloģiski sertificētām sastāvdaļām un dabai draudzīgā iepakojumā, kā arī ar personalizācijas iespējām, kādu nav konkurentiem. Kāpēc “Happy hand”? Jo tīras rokas ir laimīgas rokas,” stāsta Aiga. Viņa arī piebilst, ka zaļais dzīvesveids un bezatlikumu tehnoloģija sirdij ļoti tuvi, tādēļ no ziepju atgriezumiem tiek gatavotas arī neparastākas lietas – konfeti, origami un pat vizītkartes.
Līdzīgi kā Jānis, arī Aiga savas ziepes tirgo lielākoties ar sociālo tīklu un mājaslapas starpniecību, kā arī labprāt piedalās tirdziņos. “Happy hand” papīra ziepes varot nopirkt arī veikalos Cēsīs, Jēkabpilī, Skultē. Ko tālāk? Mērķis ir paplašināt ražošanu, iekļūt ekoveikalos, tūrisma infocentri arī būtu piemērota vieta, tāpat īstenošanas vērta ideja ar ziepju vizītkartēm iespraukties korporatīvo dāvanu segmentā.
Atbalstīt iesācējus
Taujājot, kā jaunieši vērtē situāciju mājražošanā, abi atzīst, ka kopumā viss esot labi, tomēr noderētu kāds atbalsts nodokļu atvieglojumu veidā. Vismaz iesācējiem.
“Vajadzētu kādus atbalsta mehānismus tieši jaunajiem mājražotājiem uzņēmējiem. Uzņēmējdarbību sākt no nulles jau tā ir visai grūti, bet, ja jau no pirmās dienas pilnā apmērā jāmaksā nodokļi, tā vēlme daudziem kaut kā noplok. Tas būt daudz lietderīgāk nekā jaunu grantu ieviešana,” spriež Jānis.
Tikmēr Aiga atzīst, ka bez mājražošanas Latvijā nu nekādi – tā ir personīga pieeja produktam, kas gatavots ar rūpību un mīlestību. Ar citādu vērtību, nekā rūpnieciski ražots produkts.
“Cilvēki arvien biežāk pārceļas uz dzīvi laukos, top radošas idejas, tādēļ tādas apmācības un konkursi kā “Laukiem būt” ir ļoti svarīgi dzinuļi. Pirmkārt, lai pārbaudītu sevi, iegūtu pieredzi, atbalstu un arī finanses, kas dod lielisku atspērienu virzīties straujāk uz priekšu. Tāpēc liels paldies, ka šādas iespējas jaunajiem uzņēmējiem, iesācējiem tiek dotas, tas noteikti palīdz uzlabot mūsu Latvijas jauniešu iesaisti uzņēmējdarbībā.”
