Aizliegs ražot? Nost ar plastmasas šķīvjiem un vāciņiem! Cik viegli dzīvot bez plastmasas 5
Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar priekšlikumu visā Eiropas Savienībā (ES) aizliegt ražot no plastmasas darinātus vates kociņus, ēdamrīkus, šķīvjus, salmiņus, maisāmkociņus un balonu kātiņus, kas visbiežāk nonāk jūrās un piekrastēs kā atkritumi. Kā un cik viegli tas ir izdarāms?
Pārāk daudz ēdam un elpojam plastmasu
Plastmasas atkritumi sadalās lēni, un to pēdas nereti nonāk jūras dzīvnieku organismos un jūras veltēs. Šis materiāls cilvēkiem nonāk pat plaušās un uz vakariņu galda, turklāt gaisā, ūdenī un pārtikā esošās mikroplastmasas ietekme uz veselību nav zināma. “Lietot vienreizlietojamus plastmasas izstrādājumus nav nedz ekonomiski, nedz vides ziņā saprātīgi. Ieviešot izmaiņas, uzņēmējiem un patērētājiem būs jāspēj pāriet uz ilgstspējīgākām alternatīvām,” norāda EK priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens. Savukārt EK priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss uzsver, ka patērētāji necietīs. “Plastmasas atkritumi nokļūst gaisā, ko elpojam. Pārtikā, ko ēdam. Lauksaimniecības zemē, jūrās un okeānos. Vēlamies pakāpeniski samazināt vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu apjomu veikalu plauktos, dažus no tiem aizliedzot un aizstājot ar videi draudzīgākiem priekšmetiem.”
Ja ierosinātā direktīva tiks apstiprināta, izmaiņas novērsīs 3,4 miljonu tonnu CO2 ekvivalenta emisiju – kaitējumu videi, kura izmaksu apjoms līdz 2030. gadam sasniegtu 22 miljardus eiro un saskaņā ar prognozēm patērētājiem ietaupītu 6,5 miljardus eiro. Tagad jāgaida ES dalībvalstu valdību un parlamentu akcepts.
Jāsavāc deviņas desmitdaļas
EK priekšlikumā teikts, ka būtu jāsamazina arī līdzņemamo plastmasas krūzīšu un ēdiena trauciņu lietošana. Nav ieteicami arī noņemamie plastmasas vāciņi dzērienu tarām, tiem jābūt savienotiem ar pašu krūzīti. Tas attieksies uz higiēniskajām paketēm, mitrajām salvetēm un baloniem.
Tomēr visvairāk šīs izmaiņas skars ražotājus. EK direktīvas projektā tiek teikts, ka ražotājiem būs jāsedz ne vien atkritumu apsaimniekošanas un aizvākšanas, bet arī informatīvo pasākumu izmaksas. Dalībvalstīm būs pienākums līdz 2025. gadam savākt 90% vienreizlietojamo plastmasas dzērienu pudeļu.
Dzīvot bez plastmasas iemācās
Kā rīkoties patērētājiem, lai izvairītos no šāda veida atkritumiem? Bloga “Seek the simple” jeb “Meklē vienkāršo” autore Laura Arnicāne kopā ar vīru Andi ikdienā īsteno zaļo un bezatkritumu dzīvesveidu. “Bez vates kociņiem var diezgan lieliski iztikt, jo ausis var iztīrīt arī ar ūdeni un pirkstu, kad esi dušā. Tomēr, ja ir liela vēlme ausis tīrīt ar kociņu, to var izdarīt ar dabai draudzīgu alternatīvu – papīra kociņu ar ekoloģisku kokvilnas vatīti galā. Tādi dabā lieliski sadalās,” viņa iesaka “LA”. Līdzņemamās krūzītes Laura iesaka aizstāt ar savu personīgo. “Ja iegādājas foršu un tādu, kas pašam ļoti patīk, krūzīti vienmēr ir prieks ņemt līdzi. Ja es zinu, ka došos pastaigā un iešu garām kafejnīcai, kurā vēlēšos paķert kafiju, tad vienmēr paņemu krūzīti līdzi.” Blogere arī uzsver, ka, viņasprāt, par līdzņemamajiem traukiem, kur liek ēdienu, vairāk būtu jādomā uzņēmējiem nekā pašiem pircējiem. “Ja mēs zinām, ka gribēsim paņemt ēdienu no kādas kafejnīcas, tad vienmēr ņemam savu trauku līdzi.”
Arnicānu ģimenes mašīnā vienmēr būs atrodamas kāds maisiņš, kāda kastīte un kafijas krūzes. “Ja nu pēkšņi izdomājam un vēlamies kaut ko paņemt pa ceļam.” Salmiņus šī ģimene izmanto vien izņēmuma gadījumos. “Sūkt dzērienu ar salmiņu nav nekas cits kā vien ieradums. Dzēriens garšo tieši tāpat kā bez salmiņa. Tomēr, ja gribas izmantot salmiņu, var iegādāties tādu, kas ražots no metāla, to varēs lietot mūžīgi.”
“Tetra Pak” ražos papīra salmiņus
“Pašlaik par EK ierosinājuma ietekmi pāragri spriest – nav zināmi ne konkrēti mehānismi, ne ieviešanas laiks, bet kopumā to vērtējam pozitīvi,” atzīst pārtikas pārstrādes un iepakošanas uzņēmuma “Tetra Pak” vides un komunikācijas vadītāja Baltijā Ilze Maskalāne. “Mūsu uzņēmuma iepakojuma galvenais materiāls kartons tiek iegūts tikai no atbildīgi apsaimniekotiem mežiem ar FSC sertifikātu. Patlaban norit darbs pie papīra salmiņiem mazajiem dzērienu iepakojumiem, ko plānojam prezentēt jau šā gada beigās.”
“Tetra Pak” piena un sulu ražotājiem piedāvā korķīšus, kas ražoti nevis no naftas plastmasas, bet no atjaunojama resursa – cukurniedrēm. “Pastāvīgi uzsveram arī nozīmi šķirot atkritumus. Arī izmest dzērienu kartona iepakojumu papīra šķirošanas konteinerā, lai iepakojums iegūtu otru dzīvi. Jo ir būtiski vērtēt iepakojuma ietekmi visā tā dzīves ciklā – no materiālu ieguves līdz ceļam uz plauktu un utilizācijai,” rezumē I. Maskalāne.
