– Visiem, protams, zināms skaitāmpantiņš “Jānis Rainis – galvā spainis”. Kāda dzejniece to kā metaforu bija iepinusi savā dzejolī 11. septembra sarīkojumā Esplanādē. Pirms kāda laika Raiņa piemineklim galvā bija uzmaukts… spainis. Pirmajā acumirklī ienāca prātā doma par vienkāršu huligānismu, taču parastā slaucene Rainim būtu par mazu… Protams, spaini ātri aizvāca. Kā vērtējat – tā bija izdevusies vai tomēr ne tik veiksmīga mākslinieku performance? 4

0:00, 13. oktobris 2015

Ziņas Kultūra

– Uzmanību var pievērst arī tā. Bet droši vien meklēs, lai sodītu pēc kāda panta. Man gan liekas, ka krimināls noziegums ir tas, kā izskatās Raiņa piemineklis Pirmajos Meža kapos viņa 150. dzimšanas dienā. Noskrandis un nolupis.

Reklāma

Lasītākie

“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru

“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz

“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”

Lasīt citas ziņas

Trakākais, ar ko pēdējā laikā nākas sastapties, ir, protams, ne tieši, bet zemtekstā jaušamais – ja tu interesējies par Raini, tā ir nodeva konjunktūrai. Joprojām saglabājies šis komplekss. Ir pat kolēģi, kuri netic, ka Rainis var interesēt. Tāpēc brīnišķīgi, ka parādījušies atsevišķi huligāniski darbi, un nožēlojami, ka tikai divi. Viens ir spainis Esplanādē, otrs – Kristiāna Brektes zīmējums – Rainis skūpsta Aspaziju, kurai bija atkailināta krūts. Gada sākumā dzīvīgais akvarelis izraisīja pamatīgu viļņošanos. Viss pārējais sabiedriskajā telpā notiekošais ir mums zināmā ņemšanās ap abu dzejnieku portretiem. Rainis un Aspazija atstājuši tik milzīgu ideju un literāro mantojumu, bet jubilejas gadā diemžēl esam redzējuši vien ārkārtīgi daudz aktieru un mūziķu Raiņa un Aspazijas grimā. Problēma ir tā, ka visi zina, kādi ir bijuši Rainis un Aspazija, kā viņi runājuši, ko domājuši, kā jutušies un metas aizstāvēt. Bet, lai atklātu, kāds patiesībā ir Rainis un Aspazija, vajadzēja rosināt iespēju veikt tūkstoš šādas provokācijas kā šajos divos gadījumos, lai varētu diskutēt – tā nav, tā nebija, tā ir ņirgāšanās! Meklējumi bieži vien ir nežēlīgi. Taču notiek kustība, kas rezultātā atklāj līdz šim nezināmo. “Sarkanajās puķēs” man tāds atklājums bija no krājuma aizgūtnēm plūstošās spilgtās alkas nenoļurināt šo dzīvi, bet nodzīvot to drosmīgi, kaismīgi un patiesi pašam pret sevi.